Foto: Ekrānuzņēmums no sociālo mediju platformas “X”

Austriešu vīndaris savā vīna pagrabā atklājis “arheoloģisku sensāciju” 10

Vīndaris Andreass Pernerstorfers, kurš Austrijā atjaunoja savu vīna pagrabu, uzgāja neparastu atradumu, vēsta “BBC”.

Reklāma
Reklāma
Tik smagi “iegrābies” Putins nebija 25 gadus: tagad galvenais nepalaist šo iespēju garām
Mājas
Berzēšanās gar kājām, gulēšana virsū, astes kustināšana – iemācies saprast, ko kaķis tev šādi “saka”
Tas ir noticis! Atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas, Ingmārs Līdaka pārspējis pats savu “Aizver muti!”
Lasīt citas ziņas

Atklājums gan nav saistīts ar vīnu – vīndaris savā pagrabā atradis mamuta atliekas. Austrijas Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūta pētnieki šo atradumu nodēvējuši par “arheoloģisku sensāciju”.

Gobelsburgas ciematā, kas atrodas Kremsas rajonā uz rietumiem no Vīnes, atrasti vairāki milzīgi kauli, kas bija dziļi aprakti vīna pagrabā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vīndaris uzreiz ziņojis varas iestādēm. Eksperti identificējuši vismaz trīs akmens laikmeta mamutu kaulus.

Kā vietējiem medijiem pastāstījis kungs, atraduma brīdī viņš remontējis vīna pagrabu.

“Es domāju, ka tas ir tikai mana vectēva atstāts koka gabals. Bet tad es to mazliet izrakņāju un atcerējos, ka agrāk mans vectēvs teica, ka ir atradis zobus. Un tad es uzreiz nodomāju, ka tas ir mamuts,” viņš teica.

Austrijas Arheoloģijas institūta pētnieki apgalvo, ka atraduma vietā atrastie akmens artefakti un kokogles liecina, ka kaulu vecums ir no 30 000 līdz 40 000 gadu.

Institūts apgalvo, ka pēdējo reizi līdzīgs atradums tika izdarīts pirms 150 gadiem, arī Kremsas rajonā.

Pētnieki apgalvo, ka atklājums liek uzdot jautājumus par to, kā akmens laikmeta cilvēki medīja mamutus. “Mēs zinām, ka cilvēki medīja mamutus, bet joprojām ļoti maz zinām par to, kā viņi to darīja,” sacīja institūta pārstāve.

Pēc izrakšanas kaulus nogādās Vīnes Dabas vēstures muzejā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.