Bijušais laulātais pieprasa mantu pēc šķiršanās. Vai tiešām viņam ir tiesības to pieprasīt? 33
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ar bijušo vīru izšķīrāmies pirms diviem gadiem. Toreiz viņš sacīja, ka viņam neko nevajagot, piekrita nosacījumam, ka dzīvoklis ar visu iedzīvi paliek man. Devāmies pie notāra un laulību šķīrām. Bet tagad viņš paziņoja, ka vēlas pusi dzīvokļa vai arī lai maksāju pusi no tā vērtības naudā, jo savulaik kopīgi to pirkām. Vai tiešām viņam joprojām ir tiesības to pieprasīt? Natālija K.
Laulību šķir, ja abi vienojušies par kopīgās mantas sadali
“Atbilstīgi normatīvajiem aktiem laulību var šķirt tikai tiesa vai notārs. Saskaņā ar Notariāta likumu zvērināts notārs šķir laulību, ja laulātie par to ir vienojušies un ja laulātajiem nav kopīga nepilngadīga bērna un kopīgas mantas vai laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta un laulātie ir noslēguši rakstveida vienošanos par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali,” stāsta zvērināta advokāta Edgara Atlāča palīdze Agnese Kauce.
No minētā izriet, ka laulību pie notāra var šķirt tikai tad, ja starp pusēm panākta vienošanās gan par laulības šķiršanas faktu, gan kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērna uzturlīdzekļiem, gan par kopīgās mantas sadali. Attiecīgo vienošanos zvērināts notārs sagatavo notariāla akta formā.
Kas ietverts notariālajā aktā
Atbilstīgi Notariāta likuma 87.1 pantam zvērināts notārs, sagatavojot notariālo aktu, noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.
“Ievērojot norādīto kārtību, kādā tiek sastādīti notariālie akti, notariālo aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tomēr, lai sniegtu konkrētu atbildi uz uzdoto jautājumu, nepieciešams iepazīties ar vienošanās saturu, proti, vai vienošanās tekstā konkrēti un tiešā veidā atspoguļota bijušā vīra atteikšanās no dzīvokļa vai arī viņa atteikšanās no minētā īpašuma tiek prezumēta sakarā ar viņa nepieteikšanos uz to,” papildina advokāta palīdze.
Notariālus aktus var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību. Ja attiecīgā vienošanās (notariālais akts) likumā noteiktajā kārtībā nav atzīta par spēkā neesošu, tajā ietvertie noteikumi ir saistoši vienošanās dalībniekiem, respektīvi, ir spēkā vienošanās ietvertie noteikumi par mantas sadali, tajā skaitā nosacījums, ka dzīvoklis ar tajā esošo kustamo mantu paliek viena laulātā īpašumā, ja šāds noteikums vienošanās tekstā iekļauts.
Lai apstrīdētu notariālo aktu, vajadzīgi pierādījumi
Likums paredz noteikumus, kas jāievēro, lai vienošanās būtu spēkā, piemēram, Civillikuma 1440. pants noteic – lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem. Ja darījums noticis, pārkāpjot minētos nosacījumus, to iespējams apstrīdēt tiesā. Taču tādā gadījumā personai, kas apstrīd darījuma spēkā esamību, jāspēj pierādīt, ka tā būtība nesaskan ar darījuma dalībnieka gribu.
Apstrīdot notariālā akta formā sagatavotus tiesiskus darījumus, personai, kas vērsusies tiesā, ņemot vērā to, ka tās griba jau tika noskaidrota notariālā akta sagatavošanas laikā, jāspēj īstenot sevišķi augstu pierādīšanas standartu.
KONSULTĒJUSI ZVĒRINĀTA ADVOKĀTA EDGARA ATLĀČA PALĪDZE AGNESE KAUCE
