“Ar lieliem burtiem taču ir rakstīts!” Medicīnas darbinieki atklāj, kāda pacientu rīcība viņus patiešām kaitina 0
Ieva soctīklā “Threads” dalījusies ar ierakstu, kurā atklāj, kas viņu patiešām mēdz kaitināt pacientu rīcībā. Kā var noprast, viņa ir medicīnas darbiniece.
“Ziniet, kas ir vispretīgākais, riebīgākais, neizglītotāko cilvēku tupais sindroms? Uz durvīm LIELIEM BURTIEM RAKSTĪTS: “Kabinetā ienāk AR uzaicinājumu!” Un tad – trīs reizes šodien veicu procedūru pacientiem. Trīs reizes haotiski ienāk cilvēks. Es sabīstos, pacients arī… abi pie sevis: “Bļ*d”. Zilums. Es atļaujos paceltā balsī pateikt: “Aizņemts!” Un teksts: “Можно вопрос?” [tulk. no krievu valodas: “Drīkst jautājumu?]
Komentētājiem par šo jautājumu ir patiešām dažādas pārdomas.
“Kāds te vispār sakars ar medicīnu? Ja tā ir procedūra, kur svešas acis ir liekas, tad ir jānodrošina iespēja, ka tās svešās acis neparādīsies.”
“Man nav ne jausmas, kādu procedūru jūs veicat. Bet ja tas nav citiem jāredz, tad nav. Un tādā gadījumā ir vienalga, vai esat ārsts vai kosmetologs, vai vaksācijas meistars. Tāpēc nav sakara ar medicīnu, jo visiem speciālistiem, kuri veic vairāk vai mazāk intīmas lietas, būtu jāiemācās aizslēgt durvis. Nevis jāpukst par neizglītotiem cilvēkiem. Mediķim īpaši būtu jāzina, ka cilvēki ir ļoti dažādi… Gadās arī analfabēti, kas nemāk lasīt.”
“Vajag durvis kā Čehijā, kur ienākt var tikai ar atslēgu, un citādi nespēj neviens atvērt. Līdz ar to šeit pat gribēdams nevar iztraucēt, lai gan, nē, kļūdos, cilvēki tad klauvē, jo pie visiem ir uzraksti, “neklauvēt, Tevi pasauks” kaut kā līdzīgi. Manuprāt, mazāk traucējoši joprojām, nekā lauzties iekšā.”
“Vai arī ienākt kabinetā, apsēsties un plikšinat acis, lai gan ir uzrakstīts: lūdzu, sagatavot dokumentu, nosūtījumu un apdrošināšanu. Ikdienā patiesība tas uzvelk, jo es to saucu diendienā par analfabētismu, ka neprot lasīt un izliekas.”
“Jo nav saprotama un skaidra algoritma. Kā lai klients zina, ka jūs zinat, ka viņš gaida aiz durvīm?”
“Reiz uz izmeklèjumu gaidīju aiz durvīm 1h, jo bija rakstīts, ka ienākt tikai ar uzaicinājumu, tad ieradās vēl viena paciente un uzreiz tika uzaucināta. A ko ta mani neaicina? Neesot zinājusi, ka es te sēžot. Izskatījās, ka grāmatu bija lasījusi, jo atvērta uz galda stāvēja. Pēc tās reizes es tāda arî nedaudz uzvilkta gar durvīm trinos medicīnas iestādēs.”
“Vienmēr uzcītīgi sēžu pie durvīm un gaidu, kad pasauks. Bet redzu, ka pie ģimenes ārsta gan vecmāmuļas un tantuki skrien iekšā un “man tikai ātri!””
“Bet ir tās reizes, kad, esot jau ārsta kabinetā, tevi aizūta uz kādu procedūru kabinetu, reģistratūru utt. un piekodina, lai pāc tam vienkārši ienāku atpakaļ, bez rindas. Vai arī – atbraucat un ieskrienat bez rindas pēc nosūtījuma. Tādos gadījumos faktiski jau citu acīs neatšķiros no tiem līdējiem un jūtos kā pasaules noziedznieks.”
“Cilvēki ir interesanti. Man vienā darba vietā uz durvīm bija uzraksts “šeit nekas nav, ejiet tālāk”. Ļoti daudziem obligāti bija jāatver tās durvis un jāapskata.”
“Manā iestādē nav uzraksts, bet arī atļaujos pacelt balsi, jo šaujās iekšā kā raķetes, bet ir sētiņa pie durvīm un neko neredz.”
“Vienkāršāk aizslēgt durvis – vai vismaz krampīti/ķēdi priekšā.”
“Numuriņu sistēma atrisina šis problēmas.
Virs durvīm ekrāns kur radās gan aizņemts/brīvs gan rinda.
Un nebūs vairs šīs problēmas (vai būs krietni samazinātā apjomā).
Ir sanācis būt abas pusēs stāstam, ir sanācis gaidīt pie durvīm un saņemt rājienu, ka vajag tak klauvēt un nākt iekšā, ir sanācis klauvēt un dzirdēt rūcienus par aizņemts utt., bet var taču elementāri atrisināt problēmu..”
Kā reaģējat, ja uz durvīm ir šāds ieraksts?
View on Threads
