“Baisi izkāmējusi, pārgurusi, nošņurkusi nelaimes čupiņa!” mammas dalās pieredzē, kādā stāvoklī bērni atbraukuši no Dziesmu svētkiem 163
Dziesmu svētki ir beigušies, tomēr runas par tiem vēl nerimst. Kāda mamma sociālajā tīklā Threads aizsāka diskusiju, daloties novērojumos, kāds mājās atbrauca viņas bērns – svētku dalībnieks.
“Mans bērns šodien atbrauca mājās galīgi nekāds no Dziesmu un deju svētkiem. Pārgurusi, tievāka un emocionālāka. Kā jūsējie? Meita dejotāja un tā jau tieva, bet tagad skats likās diezgan paslikts, sejiņa galīgi bija iekritusi, izskatījās ļoti nomocījusies, bet teica kad dejot paticis, un priecājās kad beidzot varēja piedalīties.” mamma raksta.
“Manējais totāli pārguris. Jau iepriekš bija tievs, tagad izkāmējis līdz baisam kārnumam (dejotājs). Rehabilitēsies ēdot un guļot visu nedēļu. Gaidu no viņa vēl īstos secinājumus par šo pirmo pieredzi, jo pagaidām pats vēl visu notikušo nav aptvēris,” kāda sieviete raksta.
Taču ne visiem pieredze bijusi patīkama.
“Manas nepriecājas. Pārgurušas, normāli neēdušas, izmocītas, neizgulējušās. (Pierīga ceļas ap 5 no rīta, brauc uz Rīgu, mājās pēc 12 naktī.) Vainagi nospieduši galvas. Guļ un nerunā,” raksta cita mamma.
Vēl kāds pieredzes stāsts: “Pēdējos 4 vakarus braucu pakaļ ar auto, lai arī savākšanās/šķiršanās punkts kolektīvam tuvu. Šovakar iekāpa mašīnā un teica “Patiesībā bija tā vērts, forši. Bet vēlreiz tagad negribētu.” Es tikai teicu, ka vēlreiz tagad uzreiz tāds milzu pasākums nesanāks un līdz nākamajiem paspēs sailgoties, tad būs vidusskolnieks un varēs izballēties no sirds. P.S.Pusi no pakām atnesa mājās vai izdalīja citiem.”
“Meitai 9 gadi, ļoti priecīga, viss patika. Noberzts kājas pirkstiņš pēc tā vēlā mēģinājuma, bet ļoti laimīga. Bija bēdīga par pārtraukto deju koncertu. Atgriezās atbildīgāka, šķiet prātā nobriedusi. Vakar kopā skatījāmies koncerta ierakstu un viņa ar lepnumu teica, ka noteikti gribēs vēl. Kā izkāpa no autobusa, tā uzlēca man virsū un no emocijām ļoti raudāja. Mēs abas! Superīgs piedzīvojums!” kāda māmiņa dalās emocijās.
Savukārt Zanei ir ieteikums: “Manuprāt, vecākiem vajadzētu izvērtēt savu bērnu spējas un attīstības līmeni sociālajās prasmēs, veselības stāvoklī, psiholoģiskajā briedumā utt. pirms laist uz šāda veida pasākumiem. Tieši tā pat, kā tiek vērtēts, vai bērns ir gatavs sākt iet skolā vai piedalīties diennakts nometnēs! Jo mana pārliecība ir, ka ne svētki, ne to organizatori, ne skolas, ne atbildīgie lielākoties nav vainojami pie bērnu neveiksmīgās pieredzes, bet tas, ka bērni nav gatavi šai slodzei, būšanai ārpus mājām, utt.”
“8g, dejotāja, Rīga. Brīnījos, bet pat tai dienā, kad mēģinājumi bija 7.30-21.30, nebija pārgurusi, bet kopumā, jā, ļoti nogurusi. Sestdien bija pamatīga emocionālā izlāde un sērošana, ka bijuši grūti mēģinājumi, īsas pauzes, un koncerti vienkārši paskrējuši nemanot. Ļoti negribēja, ka viss beidzas. Vakar pēc gājiena vēl aizbrauca uz Mežaparku, domāju, ka tas bija kā labs punkts uz i, jo dabūja pabūt koncertā arī kā skatītāja. Mājās gan gultā atlūza laikam momentā, kad galvu uz spilvena lika,” mamma raksta.
“Pēc pēdējās garās mēģinājumu dienas mājās atbrauca nošņurkusi nelaimes čupiņa: 3x izlijusi, badā, soma smaga, spēka nav. Toties pēc ģenerālmēģinājuma mājās atgriezās starojoša būtne, palekdamās un gavilēdama. Īstais koncerts jau bija par daudz un emocijas mērenākas, bet smagākais brīdis tā arī palika tā pēdējā mēģinājumu diena (padsmit stundas, ja vēl nav padsmit, ir par daudz).”
