“Caurkritušos” devītklasniekus mēģinās glābt ar “izlīdzinošo gadu” – kas tas būs un ko liks bērniem darīt 5
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri no septembra ieviest tā dēvēto “izlīdzinošā gada” programmu, lai eksāmenos izkritušie 9.klases skolēni varētu vienlaikus apgūt profesionālās ievirzes mācību priekšmetus un iegūt pamatizglītības apliecību.
Patlaban skolēniem, kuri nav sekmīgi nokārtojuši kādu no valsts pārbaudes darbiem, mācību viela 9.klasē ir jāapgūst atkārtoti. Vienlaikus IZM atzīst, ka atstāšana uz otru gadu pati par sevi negarantē skolēnu mācību snieguma uzlabošanos.
No jaunā mācību gada skolēni, kuri visos mācību priekšmetos saņēmuši gada vērtējumu ne zemāku par četrām ballēm, bet nav sekmīgi nokārtojuši vienu no eksāmeniem, varēs turpināt mācības arodizglītības programmā. To īstenošanas ilgums ir trīs gadi, iegūstot trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Vienlaikus viņi apgūs arī attiecīgo mācību priekšmetu, lai mācību gada beigās atkārtoti kārtotu iepriekš nenokārtoto eksāmenu.
Nesekmīgos pamatskolas absolventus uzņems astoņas profesionālās izglītības skolas, piedāvājot apgūt tādas arodizglītības programmas
kā “Frizieru pakalpojumi”, “Ēdināšanas pakalpojumi”, “Dārzkopība”, “Kokizstrādājumu izgatavošana”, “Sociālā aprūpe”, “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija”, tai skaitā mācību grupās personām ar invaliditāti.
Programmas varēs apgūt Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas struktūrvienībā, Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienībā, Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā, Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā, Jelgavas Amatu vidusskolā un Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā.
Pamatizglītību apliecinošu dokumentu izsniedz izglītības iestāde, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmu. Šobrīd profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno arodizglītības programmas, šādas programmas nerealizē. Tāpēc skolēnam tiks saglabāta vieta iepriekšējā izglītības iestādē eksterna statusā, lai mācību gada beigās viņš varētu atkārtoti kārtot valsts pārbaudījumu – eksāmenu vai centralizēto eksāmenu – tajā priekšmetā, kur iepriekš netika saņemts vērtējums, un pēc sekmīgas nokārtošanas iegūtu apliecību par vispārējās pamatizglītības apguvi.
Lai skolēns, kurš atkārtoti mācās 9.klasē, varētu sasniegt izvirzītos mācību rezultātus, vispārējās izglītības iestādē tiks izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns nepietiekami apgūto vai neapgūto sasniedzamo rezultātu apguvei. Savukārt skolēniem, kuri izvēlēsies apgūt arodizglītības programmu, profesionālās izglītības iestāde izstrādās individuālu plānu viena mācību priekšmeta apguvei, lai nodrošinātu nepieciešamo kopvērtējumu valsts pārbaudījumā. Abos gadījumos paredzēts nodrošināt arī individualizētus atbalsta pasākumus, tostarp mentora atbalstu.
Savukārt skolēniem, kuri nav pārcelti nākamajā klasē un atkārtoti apgūst to pašu mācību programmu, kā arī tiem, kuri saņēmuši liecību par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi un no jauna apgūst visus stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, izglītības iestādēm būs jāizstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu. Skolotājiem un citām iesaistītajām pusēm būs jāpievērš pastiprināta uzmanība šo skolēnu mācīšanās vajadzībām.
Individualizētu atbalstu skolēniem plānots sniegt ar projekta “Skola – kopiena” finansiālu atbalstu.
2024./2025.mācību gadā uz otru gadu tajā pašā klasē palika 1,7% no kopējā 1.-9.klašu skolēnu skaita jeb 3135 izglītojamie. No tiem 9.klasē atkārtoti mācījās 1096 skolēni, kas veido 5,1% no visiem 9.klašu skolēniem.
