SIA “Grow Energy” biogāzes attīrīšanas iekārtu
autore inženierzinātņu doktore Kristīne
Veģere pārbauda manometru rādījumus.
SIA “Grow Energy” biogāzes attīrīšanas iekārtu autore inženierzinātņu doktore Kristīne Veģere pārbauda manometru rādījumus.
Foto: Karīna Miezāja

Biogāzes nozari rosinās pārkārtot biometāna ražošanai 0

Uldis Graudiņš, “Agrotops”, AS “Latvijas Mediji”

“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
Lasīt citas ziņas

Biometāna ražošana biogāzes ražotnēs ļautu mazināt emisijas un attīstīt vietējo uzņēmējdarbību. Tomēr nav skaidrs, kā atbalstīt pāreju uz šā enerģijas veida ražošanu.

Jau vairākus mēnešus biogāzes staciju (BS) saimnieki, tiesa, ne visi, ceļ trauksmi par Ekonomikas ministrijā (EM) gatavotajiem labojumiem Ministru kabineta noteikumos nr. 560 un 561, kas daudzām BS liek nākotnē radikāli pārkārtot ražošanu, mazināt saņemto atbalstu un ar prasīto pārsubsidēšanas maksājumu atmaksu vienlaikus apdraud gan pašu staciju, gan arī ar tām saistīto saimniecību darbošanos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Agro Tops secināja – raizes ir pamatotas, tomēr tās, visticamāk, kliedēs janvāra sākumā iecerētā saimnieku un EM vadības tikšanās, kurā vajadzētu rast sabiedrībai un uzņēmējiem pieņemamu risinājumu. Spēcīgu grūdienu biogāzes nozares izaugsmē vajadzētu dot biometāna ražošanas attīstīšanai, kas turklāt iespējama ar Latvijas uzņēmumā Grow Energy ražotajām biogāzes attīrīšanas iekārtām.

ES uzstādījums biogāzes nozarei

Eiropas Savienība pērn 14. oktobrī publicēja Metāna stratēģiju. Iecerēts, ka no 2022. gada 1. janvāra BS vajadzēs darbināt ar vismaz 40% organiskās izcelsmes izejvielām – atkritumiem, AER, kas uzskaitīti atsevišķā tabulā. Šajā tabulā vairs nav kukurūzas – izejvielas ar augstu biogāzes ražību. Līdz 2030. gadam ES biodegvielas, arī biogāzes ražošanā ir uzdevusi pilnībā atteikties no pirmās paaudzes izejvielām, tostarp no rapšiem, kukurūzas un citām kultūrām.

ES likumdošanā uzsvars ir likts uz atkritumu pārstrādi, tostarp kūtsmēslu, kautuvju un pārtikas pārstrādes uzņēmumu atlikumu un citu organisko atkritumu pārstrādi. Mērķis ir mazināt SEG emisijas, jo, nepārstrādājot šos atlikumus, emisijas nonāk atmosfērā. Ļoti laba iespēja šā mērķa sasniegšanai ir automašīnu darbināšanai izmantojamā dabas gāzei līdzvērtīgā biometāna ražošana no biogāzes, kā arī biometāna izmantošana apkurei.

Kas notiek Latvijā

Latvijā lauksaimniecības nozarē patlaban darbojas aptuveni 54 BS. Priecē, ka viena no tām, SIA Grow Energy Limbažu pagastā, jau gadu ražo biometānu un izmanto to sava tehnikas parka 30 vienību darbināšanai. Vēl vairāk priecē, ka Grow Energy biometāna un elektroenerģijas ražošanā izmanto vien kūtsmēslus, kautuvju atlikumus un dzīvnieku līķus, kā arī citus organiskos atkritumus. Vairāk nekā 10 BS Latvijā enerģijas ražošanai izmanto vien atkritumus, gandrīz 20 stacijām atkritumi veido lielāko īpatsvaru.

Latvijas BS enerģijas ražošanai līdztekus kūtsmēsliem izmanto arī kukurūzu, zāli, dažādus pārtikas produktu ražošanas un citus atlikumus. Piemēram, pienu un no piena atvasinātus produktus (2. vai 3. kategorija), ko saskaņā ar normatīvajiem aktiem pieļaujams izmantot, iepriekš neveicot to termisko apstrādi.

Jēlu (iepriekš termiski neapstrādātu) blakusproduktu (2. vai 3. kategorija), piemēram, no dzīvnieku kautuvēm, zvejas produktu un citas pārstrādes, izmantošana biogāzes ražošanā nav pieļaujama. 1. kategorijas materiālus, tostarp termiski pārstrādātus, biogāzes ražošanā izmantot nav pieļaujams tāpēc, ka fermentācijas atliekas būtu jāiznīcina saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem. Kā organisko mēslojumu drīkst izmantot fermentācijas atliekas (2. kategorija), kas radušās pēc 2. kategorijas blakusproduktu transformācijas.

Jā, izdevīgāk ir ražot elektroenerģiju un siltumu no kukurūzas – viena tonna šīs kultūras aizstāj desmit tonnu cūku vircas. Tomēr Latvijas cilvēki nevēlas piemaksāt un atbalstīt šādu biogāzes staciju biznesu. 2019. gadā biogāzes stacijas pie tirgus cenas saņēma pavisam 40 miljonus eiro, un pusi no šīs naudas summas samaksāja iedzīvotāji ar saviem elektrības rēķiniem, otru pusi kompensēja ar valsts budžeta maksājumu.

Biogāzes stacijām vajadzētu darboties kā sanitāriem, ražot no atkritumiem enerģiju, mēslojumu. (Lielākā daļa BS ir būvētas pirms 10 gadiem, kad nebija uzstādījuma enerģijas ražošanā izmantot atkritumus. Valsts politikas dokumentos biogāzes ražošana tolaik nebija pieminēta kā sanitārs. Tikai tagad aprites ekonomikas jēdziens Latvijas ierēdņiem kļūst saprotamāks.)

Tomēr, šķiet, daudzas no tām ir izveidotas peļņas gūšanai. Piemēram, Igaunijas Baltcap riska kapitāla fondam un SIA Resse (12,5% kapitāla daļu) piederošais uzņēmums SIA Anaerobic Holding, pēc firmas.lv sniegtās informācijas, 2019. gadā nopelnīja gandrīz 2,9 miljonus eiro. Anaerobic Holding pieder trīs biogāzes stacijas Iecavā, Daugavpils pusē un Zemgalē. Uzņēmums darbojies ar 76% lielu rentabilitāti. Gada laikā ražo aptuveni 39 000 MWh elektroenerģijas.

SIA Iecava Agro, kas ir viena no grupā esošajām BS, vadītājs Mārtiņš Pelšs teic, ka visas trīs grupas BS nākotnē ir iecerējušas pāriet tikai uz atkritumu izmantošanu biogāzes ražošanā. Patlaban aptuveni pusē no kopējās izmantotās zemes platības 2700 ha izmanto dažādu kultūru audzēšanai biogāzes staciju vajadzībām. Pavisam gada laikā nosauktās trīs biogāzes stacijas pārstrādā aptuveni 30 000 tonnu dažādu atlikumu un mēslu.

“Tomēr šeit atkal rodas problēma – šie emisijas veidojošie kūtsmēsli ir jānogādā līdz biogāzes stacijai. Tas prasa izmaksas. Politiķi noteikti nevēlēsies tās uzlikt uz kūtsmēslu ražotāja, tas ir, uz zemnieka pleciem,” tā M. Pelšs.

Pērn par vienu kopējā tīklā pārdoto KWh elektrības Iecava Agro saņēma 18,9 centus. Šajā gadā maksājums būšot par 20% mazāks. Iecava Agro ražoto siltumu pārdod Iecavas pilsētai, kā arī izmanto malkas žāvēšanai.

Salīdzinājumam – Grow energy par vienu pārdoto kWh elektroenerģijas saņem 14,9 centus un ir gatava atteikties no šā atbalsta maksājuma, ja valsts Ekonomikas ministrijas personā nodrošinās iespēju pārdot biometānu.

Zemkopības ministrija (ZM) ziņo – Latvijā pavisam darbojas 49 biogāzes stacijas ar kopējo uzstādīto elektroenerģijas jaudu aptuveni 58 MW un 40 biomasas stacijas ar kopējo elektroenerģijas uzstādīto jaudu 88 MW.

Ieguldītās investīcijas, izbūvējot biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijas, ir aptuveni 600 līdz 700 miljoni eiro. Lielākā daļa biogāzes staciju ir ZM padotībā esošā Lauku atbalsta dienesta ES fondu izlietojuma uzraudzībā, kas uzliek pienākumu investīciju saņēmējiem nodrošināt pilnvērtīgu projekta mērķu sasniegšanu.

Ministrijā uzsver – no energosistēmas attīstības un ieguldījumu plānošanas viedokļa ir ļoti svarīgi, lai ieviestie atbalsta mehānismi nodrošinātu skaidrus nosacījumus nozares dalībniekiem un lai izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas, noteiktu laikus, ievērojot tiesiskās paļāvības un samērīguma principu, neradot pastāvēšanas draudus esošiem uzņēmumiem.

EM virzīto Ministru kabineta noteikumu labojumu dēļ lielākā daļa uzņēmumu darbību izbeigs, nespējot atmaksāt kredītiestāžu un citu aizdevēju izsniegtos aizdevumus, kuru atmaksa neizbēgami tiks nekavējoties pieprasīta pēc attiecīga politiska lēmuma par OIK atcelšanu pieņemšanas. Šā iemesla dēļ ZM kategoriski iebilst pret minēto noteikumu projektu tālāko virzību.

“Vēršam uzmanību, ka biogāzes pārstrāde valstī ir nozīmīgs instruments ne tikai klimata politikā, bet arī gaisa piesārņojuma politikā, tas ir viens no efektīvākajiem emisiju un piesārņojuma mazinošiem pasākumiem un paraugs bioekonomikai,” teic ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte.

Ko rāda PVD pārbaudes

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ziņo, ka 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos ir veiktas 25 plānveida pārbaudes un 12 ārpuskārtas pārbaudes biogāzes ražošanas uzņēmumos.

Plānveida pārbaužu rezultāti liecina, ka septiņi uzņēmumi ir saņēmuši vērtējumu A (atbilst normatīvo aktu prasībām), 18 uzņēmumi ir novērtēti ar B (neatbilst normatīvo aktu prasībām, bet tas būtiski neietekmē pārtikas un/vai barības ķēdes drošumu). Nevienā gadījumā netika piemērots vērtējums C, t. i., netika konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, kas var būtiski ietekmēt pārtikas un/vai barības ķēdes drošumu.

B vērtējuma gadījumā visbiežāk fiksētas šādas neatbilstības: uzņēmumu paškontroles procedūru izpildes nepilnīga nodrošināšana, izejmateriālu un fermentācijas atlieku izsekojamības nepilnīga nodrošināšana. Ir konstatēti arī gadījumi, ka uzņēmumi nepilnīgi nodrošinājuši tīrīšanas un dezinficēšanas procesu.

Nozares iespējas

ES dalībvalstīm ir noteiktas gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas saistības laika periodam no 2019. līdz 2030. gadam – Latvijai līdz 2030. gadam amonjaka emisijas jāsamazina par 20%.

Amonjaka emisiju vissvarīgākais avots Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, ir lauksaimnieciskā darbība. BS pārstrādāto kūtsmēslu daudzums dod būtisku pozitīvu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju samazinājumu, teic apvienībā Lauksaimniecības biogāze. Pēc ZM sniegtās informācijas, lauksaimniecības BS, darbojoties ar 80% jaudu, tiktu pārstrādāti 900 tūkstoši tonnu kūtsmēslu, kas dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinājumu lauksaimniecības nozarē.

Saskaņā ar 2017. gada datiem, pateicoties kūtsmēslu pārstrādei biogāzes iekārtās, Latvijā radītās SEG emisijas samazinājās aptuveni par 2,5% no kopējām SEG emisijām lauksaimniecības sektorā. Pēc ekspertu prognozēm, šim apjomam ir tendence pieaugt.

Biogāzes attīrīšana līdz biometāna kondīcijai notiek attēlā redzamajos konteineros uzstādītājās iekārtās.
Foto: Karīna Miezāja

Apvienībā uzsver – biometāna ražošana no biogāzes un tās izmantošana transporta nozarē ir Latvijā vēl neizmantots resurss. Sadarbības veicināšana ar zinātniekiem, lai to attīstītu, būšot viena no apvienības darbības prioritātēm, kurā ievērojamu potenciālu redz arī Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki.

Kristīne Veģere, RTU vadošā pētniece, eksperte biometāna jomā: “Biogāzes ražošana un biometāna ieguve ir neatņemama aprites ekonomikas sastāvdaļa, ar kuru iespējams nodrošināt vairāku problēmu risināšanu – atkritumu pārstrādi, biodegvielas ražošanu un emisiju samazināšanu.

Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls. Pie mums vēl joprojām ir neapzināts liels atkritumu daudzums kā potenciāls biometāna ieguves izejvielām.

Tāpat jau ir veiktas pārrunas par potenciālo Latvijā ražotā biometāna pārdošanu Zviedrijā un Somijā, un secinājums viens – biometānam kā biodegvielai ir augsta nozīme un vērtība ne tikai klimata problēmu risināšanā, bet arī ilgstpējīgā ekonomiskās attīstības programmā. Veiktie aprēķini pierāda biometāna ražošanas ekonomisko pamatojumu.

Tāpat RTU pēcdoktorantūras projekta ietvaros tiek strādāts pie uzlabotu materiālu izstrādes ar mērķi integrēt vēl izdevīgākās biometāna ražošanas tehnoloģijās.”

Vienlaikus apvienības darba grupa arī strādāšot pie sava priekšlikuma lauksaimniecības biogāzes attīstības stratēģijai nākamajiem septiņiem gadiem, kas kalpos par pamatu dialoga veidošanai ar politiķiem.

M. Pelšs aprēķinājis – ja visu biogāzes nozari mobilizētu vien biometāna ražošanai, varētu nosegt 2,5% no degvielas patēriņa transporta nozarē, ka atbilst aptuveni 5–6% kopējā dīzeļdegvielas patēriņa. Tas nozīmē mazāk izmešu (emisiju), atbalstu Latvijas tautsaimniecībai, valsts atkarības mazināšanu no energoresursiem.

Latvijai jau pērn atjaunojamo degvielu īpatsvaram transporta nozarē bija jāsasniedz 10%. Aprēķini rāda, ka faktiskais rādītājs bija starp 3% un 4%, kas var valstij likt maksāt soda naudas. Svarīgi, ka, izmantojot tā saukto otrās paaudzes biodegvielu biometānu (to ražo no atkritumiem, kūtsmēsliem, bet neražo, piemēram, no rapšiem), izmantoto degvielu rēķina divkāršā apmērā.

“Viena biometāna enerģijas vienība nodrošina līdz pat piecām reizēm lielāku vides ieguvumu nekā jebkurš cits alternatīvās enerģijas avots kā, piemēram, saule un vējš. Aprēķins emisijām, pārstrādājot dažādus atlikumus biodegvielā, sastāv no divām daļām, pirmkārt, aprēķinot radītās emisijas iekšdedzes dzinējā, un, otrkārt, ņemot vērā emisijas, kas rastos, šos atlikumus nepārstrādājot un ļaujot emisijām nokļūt apkārtējā vidē.

Līdz ar to šis ir vienīgais bioenerģijas veids, kurā ir iespējamas negatīvas emisijas. Pārstrādājot, piemēram, kūtsmēslus biometānā, radītās emisijas ir ar mīnusa zīmi, turklāt vairāk nekā 200% apmērā.

Jaunā direktīva nosaka arī emisiju atlikumu ierobežošanu, bet organisko atlikumu viena no ekonomiski pamatotākajām opcijām ir tā pārstrāde biometānā līdz degvielas kvalitātei.

Tādējādi biometāna ražošanai no atkritumiem ir vairāki ekonomiski ieguvumi: atkritumu kvalitatīvāka apsaimniekošana; bez¬emisiju degviela; neatkarība no fosilajām degvielām (biometāna potenciāls Latvijā ir tāds, ka varētu aizvietot vismaz 50% no dīzeļdegvielas patēriņa); jauna industrija ar darbavietām,” uzsver Kristīne Veģere.

Grow Energy – nozares līderis

SIA Grow Energy Limbažu pagastā biogāzi iegūst no savā fermā ražotajiem kūtsmēsliem, dzīvnieku līķiem un citiem organiskajiem atkritumiem. Savukārt biogāzi līdz biometāna saturam attīra ar pašu ražotu attīrīšanas iekārtu un izmanto 30 saimniecības transporta līdzekļu, toskait traktoru darbināšanai.

No biogāzes ražo arī elektroenerģiju, ko izmanto uzņēmuma un fermas vajadzībām. Saņemti pirmie pasūtījumi biogāzes attīrīšanas iekārtu eksportam uz Vāciju un Kanādu.

SIA Grow Energy vāc arī fermās un mežos kritušos dzīvniekus, pārstrādā kautuvju atlikumus, ik dienu gandrīz 2 MW jaudas biogāzes staciju barojot ar 200 tonnām kūtsmēslu un citu organisko atkritumu, kas vākti no aptuveni 100 sadarbības partneriem. Patogēno baktēriju iznīcināšanai izejvielas 40 minūtes karsē +160 grādu temperatūrā zem 2,5 bāru spiediena.

Pēc tam šo masu virza uz biogāzes fermenteriem, kur +42 grādu temperatūrā ražo biogāzi. Savukārt to attīra līdz 97% metāna saturam, kas piemērots gan transporta līdzekļu darbināšanai, gan arī apkurei.

Piemērs. Vidēja lieluma ēkā, aizvietojot apkurē dīzeļdegvielu ar biometānu, apkures izmaksas samazinās vairāk nekā uz pusi – no 31 000 eiro līdz 15 000 eiro. Savukārt biogāzes ražošanā izveidojušos vērtīgo pārpalikumu digestātu, kas atbilst bioloģiskā mēslojuma definīcijai, ar pašu izveidotu tehnoloģiju atbrīvo no mitruma un izmanto pakaišiem un lauku mēslošanai.

Grow Energy māsas uzņēmums SIA Lādes piens savu aptuveni 1000 ha lauku mēslošanai ķīmisko mēslojumu neizmanto. Tāpat arī pēdējos piecus gadus nav pirkta neviena kilovatstunda elektroenerģijas.

Grow Energy aizvadītajā gadā ik mēnesi ražoja 17 tonnas biometāna, šajā gadā šis daudzums kāps līdz 25–30 t. Uzņēmumā secināts, ka biometāna izmantošana transportā ļauj taupīt 20–30% izmaksu.

Grow Energy ar biometānu darbināmās kravas mašīnas Scania var bez uzpildes veikt 500 km attālumu, turklāt uz vienu km tās darbojas ar mīnus 277 g CO2 uz MJ (dīzeļdegvielas aizstāšana ar biometānu mazina emisijas par 206%).

Scania vilcēja uzpilde ar biometānu uzņēmumā Grow Energy. Ar vienā reizē uzpildītu tvertni var veikt līdz 500 kilometru lielu attālumu.
Foto: Karīna Miezāja

Tātad, ja veic lielāku attālumu, strādā aizvien zaļāk. Savukārt Grow Energy vieglā automašīna Škoda uz 100 km tērē četrus kg biometāna, kas līdzvērtīgs sešiem litriem dīzeļdegvielas. Uzņēmumā ik mēnesi ar biometānu aizstāj 20 tonnas dīzeļdegvielas, kas vienlaikus nozīmē tūkstošus tonnu CO2 emisiju ietaupījumu.

Apkalpojot māsas uzņēmumus, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, izveidots aprites ekonomikas modelis, kur piena ražošanā tehnikas darbināšanai, tostarp trim traktoriem Fendt 956 vario, plaši izmanto biometānu. Turklāt uzņēmumi nodarbina 120 cilvēku. Viņu algas nodokļos valstij maksātie vairāk nekā miljons eiro ir lielāka naudas summa, nekā saņemtais atbalsta maksājums par atjaunojamās enerģijas ražošanu, ko uzņēmumam pārtrauks maksāt šogad.

Pandēmija par vienu gadu aizkavēja pilnībā ar biometānu darbināma New Holland zīmola traktora ražošanu, kam no konveijera vajadzēja nobraukt aizvadītā gada beigās. Savukārt Grow Energy sadarbojas ar Claas, kas ražo ar biometānu darbināmus traktorus, un kļūs par to sadarbības partneri Latvijā.

Grow Energy ražotais biometāns ir saņēmis starptautisko kvalitātes sertifikātu, tomēr Latvijas ierēdņi nav parūpējušies par tā saukto apliecinājuma sertifikātu. Rezultāts ir tāds, ka patlaban šo transportā un apkurē izmantojamo gāzi neuzskaita un nevar pārdot. Pircēji, piemēram, Igaunijā, jau ir pieteikušies un gaida.

“Ja Latvijā būtu iespējams saņemt biometāna apliecinājuma sertifikātu, mēs sen būtu pārtraukuši pārdot elektrību tīklā un saņemt atbalsta maksājumu. Ražot biometānu ir izdevīgāk nekā elektroenerģiju no atjaunojamajiem resursiem. Igaunijā biogāzi sāka ražot piecus gadus vēlāk nekā Latvijā, tomēr kaimiņvalsts patlaban mums atrodas priekšā par septiņiem gadiem.

Igauņiem viss darbojas! Par 1 MW enerģijas ražošanu uzņēmēji saņem 100 eiro. Tas ir mūsu sapnis! Igaunijā atbalsta mehānisms balstās uz CO2 emisiju pārdošanu. Nauda ienāk valsts budžetā, un uzņēmējus atbalsta tik ilgi, kamēr nauda ir. Uzņēmējam maksā starpību starp gāzes cenu biržā un cenu, kas viņam vajadzīga galu savilkšanai kopā. Igaunijas valdība samaksā 60%, tirgus samaksā 40%. Atbalstu Igaunijas uzņēmējiem garantē uz īsu termiņu – 1–3 gadiem,” tā Grow Energy vadītājs Raivis Bunduls.

Viņš arī ir neizpratnē, kāpēc Latvijā transportā izmantojamajai Krievijas dabasgāzei (biometāns pēc sastāva ir tā pati dabasgāze) no šā gada 1. janvāra akcīzes nodoklis ir samazināts pieckārtīgi.

EM Agro Topam pastāstīja, ka ministrija ir sagatavojusi plašus labojumus Enerģētikas likumā, tostarp lai izveidotu izcelsmes apliecinājumu sistēmu biometānam. Projektu sabiedriskajai apspriešanai nodos janvāra sākumā. Savukārt akcīzes nodokļa samazinājums dabasgāzei transportā ir terminēts līdz 2025. gadam, pēc tam tas būtiski kāps.

Šāds īstermiņa solis esot vērsts uz lielāku biometāna izmantošanu transportā vidējā termiņā un ilgtermiņā. Proti, dabasgāzes aktīvāka lietošana (īstermiņā) transportā esot solis uz biometāna izmantošanu nākotnē (ilgtermiņā).

UZZIŅA

Kas ir biometāns

Biometāns ir atjaunojamā gāze bez smakas un krāsas, kuru var iegūt, attīrot biogāzi.
Šai gāzei ir tādas pašas īpašības kā fosilajai dabasgāzei, arī izmantotā infrastruktūra un iekārtas biometāna izmantošanai ir tādas pašas, turklāt abas gāzes var jaukt kopā.
Biogāze galvenokārt sastāv no ogļskābās gāzes (40–42%) un metāna (52–57%), kā arī neliela daudzuma mitruma, sērūdeņraža, slāpekļa u. c. ķīmiskajiem savienojumiem, bet biogāzes attīrīšanas jeb bagātināšanas procesā metāna daudzums tiek paaugstināts vismaz līdz 95%. Savukārt biogāzi var iegūt bioloģiskās fermentācijas ceļā no dažādas izcelsmes organiskās biomasas, piemēram, kukurūzas biomasas, organiskajiem pārtikas atkritumiem, kūtsmēsliem un notekūdeņiem.

EKSPERTU VIEDOKĻI

Vilis Dubrovskis, zinātņu doktors, Eiropas Biogāzes asociācijas konsultatīvās padomes loceklis: – Bez Latvijas nezinu nevienu valsti, kur gatavotos līdz ar zemi nolīdzināt biogāzes nozari. Absolūti netaisnīgi ir likt biogāzes ražotājiem atmaksāt to, ko viņiem ar valdības lēmumu samaksāja. Ja patiešām tā notiks, nevaru iedomāties juridisku noformējumu.

Dažu negodīgu uzņēmēju dēļ nedrīkst sodīt visu nozari! Par atbalstu AER ražošanai ir jāatceras, ka to ieviesa, kad vajadzēja atpelnīt Rīgas TEC-2 ieguldīto naudu, maksāt par šā uzņēmuma jaudu. Latvijas biogāzes ražotāji par pārdoto elektrību saņēma mazāku atbalstu nekā, piemēram, Vācijā un Itālijā.

ES redzam tendenci atbalstīt biometāna ražošanu un izmantošanu transporta līdzekļos. Zviedrijā biometāna īpatsvars transportā izmantotajā gāzē ir 95%, ES – 17%. Zviedrijā nākotnē ir iecerēts atteikties no dabasgāzes izmantošanas.

Daudzās valstīs pāriet uz elektrības izmantošanu transportā, tomēr elektrību var ražot arī no fosilajām izejvielām, piemēram, no dabasgāzes. Biometāna ražošana no biogāzes noteikti ir atbalstāma. Vēl viens salīdzinājums – biogāzes ražošana notiek 8000 stundu gadā, vēja stacijas darbojas vien 3500 stundas.

Reinis Āboltiņš, RTU pētnieks: – Latvijas gadījumā, visticamāk, vairākus gadus lielākais un teju vienīgais ieguvējs no akcīzes nodokļa samazinājuma transporta gāzei būs dabasgāzes pārdevēji, nevis biometāna ražotāji.

No cita skatpunkta raugoties – protams, attīstot CNG, pamazām veidosies tirgus gan resursam, gan arī tehnikai, un tas vidējā un ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs biometāna ražošanu. ES uzskata, ka atbalsts jāsaņem t. s. zaļajam metānam, nevis zilajam metānam (jeb dabasgāzei). Daudzu ES valstu enerģijas atbalsta sistēmās ir strikti noteikts, ka atbalstu (jebkādā veidā) saņem tikai zaļais metāns, jo mērķis ir aizstāt dabasgāzi ar biometānu, nevis stiprināt dabasgāzes pozīcijas.

Kas notiek citās ES dalībvalstīs? Igaunijā atbalsta CNG infrastruktūras veidošanu, subsidējot biometāna ražotājus un ar konkrētiem nosacījumiem kompensējot kapitālieguldījumus. Igaunijā visu ražoto biometānu izlieto transporta nozarē.

Somijā 2019. gadā bija 43 CNG uzpildes stacijas un 53% no transporta nozarē izmantotās gāzes bija biometāns. Polija 2019. gada augustā ieviesa akcīzes nodokļa nulles likmi CNG, LNG, biometānam, biogāzei un ūdeņradim.

CNG plaši izmanto arī ES dalībvalstīs – galvenokārt transporta nozares ietekmes uz vidi samazināšanas kontekstā. Itālijā ir vairāk nekā miljons ar CNG darbināmu transporta līdzekļu un vairāk nekā 1300 CNG uzpildes staciju.

Biometāna ražošana saņem valsts atbalstu tikai tad, ja biometānu izmanto transporta nozarē kā biodegvielu. Beļģijā (Flandrijā) ar gāzi darbināmie transporta līdzekļi var saņemt ikgadējās transporta nodokļa atlaides un īpašas atlaides paredzētas komersantiem, kuri pāriet uz transportu, kas darbināms ar gāzi.

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Apinis: Kariņ, ļauj Pavļutam turpināt Golubevas darbu, paņems vēl Juhņēviču līdz, lai vada dzeloņdrāšu iepirkuma biroju
Lasīt citas ziņas
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
NA aicina Kariņu vēlreiz apsvērt Vitenberga demisijas pieprasījumu
“Tā arogance!” Rostovskis atklāj, kurš pēc uzņēmēju domām ir neprofesionālākais ministrs
Agris Liepiņš: Klausoties “Saskaņas” deputātos, liekas, ka vajadzētu uzņemt komēdiju – “Krievu nacionālās īpatnības, kritušos karavīrus pieminot”
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 17. maijā
22:49
NA aicina Kariņu vēlreiz apsvērt Vitenberga demisijas pieprasījumu
22:45
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
22:31
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
APTAUJA. Vai esat gatavi ziedot okupāciju simbolizējošā pieminekļa Rīgā nojaukšanai?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Pirmā tiesu instance attaisno autovadītāju krimināllietā par Rīgas mēra ģimenes locekļu sabraukšanu
Podoļaks: Sarunas ar Krieviju ir apturētas
Zviedrija parakstījusi pieteikumu par uzņemšanu NATO; Somijas parlaments atbalsta pieteikuma iesniegšanu
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Māris Antonevičs: Etniskā kārts un citi ministres aizstāvju argumenti
Kuras partijas ierindojušās partiju reitinga augšgalā?
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
“Šī vieta nekad nav bijusi skaista…” Neatkarības laukums savu nosaukumu netur godā
Krievija izstājas no Baltijas jūras valstu padomes
“Mums jāsaņem garantijas.” Turcija izvirza prasības sakarā ar NATO paplašināšanu
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. “Viņiem jāsaprot, ka šausmīgā Krievija ir blakus!”: TV kanālā “Pervij kanal” izteikti draudi Latvijas politiķiem
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
VIDEO. No Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēti 264 Ukrainas karavīri
Kas notiek ar sankcijām un ekonomiskajām attiecībām Latvijas un Baltkrievijas starpā?
“Ruka kungs šobrīd ir vairāk nobažījies par savu vietu,” Kreituse komentē šī brīža “politisko vētru” pēc 9. maija
VIDEO. Diriģents Ints Teterovskis Tavs Auto TV izmēģina jauno Hyundai TUCSON Hybrid
VIDEO. “Jā, man ir svarīgi apprecēties!”: žurnāliste Una Ulme gatavojas trešajām kāzām
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Nedēļas sākums var būt ļoti emocionāls un sāpīgs. Horoskopi no 16. līdz 22. maijam