No atkritumiem top jaunas lietas, taču aizvien pārāk daudz pārstrādei derīgu produktu apglabā poligonos 4
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Produktu atkārtota izmantošana jaunu preču ražošanā ir svarīga aprites ekonomikas izveidē, ļaujot taupīt dabas resursus, mazināt ietekmi uz klimatu un saimnieciski izmantot naudas līdzekļus.
“Lai aprites ekonomika darbotos pilnvērtīgi, ir vajadzīgs pilns cikls – no atkritumu šķirošanas, savākšanas un pārstrādes līdz ražošanai. Savākšana Latvijā strauji attīstās, un pārstrādes jaudas ir pietiekamas pat Baltijas mērogā, toties noslēdzošais posms – galaprodukta patēriņš jaunu produktu ražošanā – Latvijā ir vāji attīstīts. Tāpēc pārstrādātos materiālus esam spiesti eksportēt uz ārzemēm,” teic Māris Simanovičs, SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs.
Viņa vadītais uzņēmums pārstrādā plastmasu un ir lielākais PET pudeļu pārstrādātājs Ziemeļeiropā. Ar citu otrreizējo izejvielu, tostarp ar stikla un riepu, pārstrādi Latvijā tik labi nesokas, lai gan pārstrādei no citām valstīm ievedam ļoti daudz otrreizējo izejvielu, tostarp plastmasas, arī gumijas granulas un makulatūru.
Olu kastītes no makulatūras
Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas no makulatūras ražo tirgū pieprasītus produktus un tos pārdod citās valstīs.
SIA “V.L.T.” ražošanas direktors Jānis Mūrnieks tik pieticīgam sniegumam nosauc vairākus iemeslus: “Produktu ražošana no makulatūras un kartona nedod ātru ieguldītās naudas atdevi. Latvijā ir izveidoti atkritumu saimniecības operatorus atbalstoši likumi.
Piemēram, viņi saņem finansiālu atbalstu, subsīdiju par katru pārstrādāto makulatūras tonnu, lai gan nodarbojas vien ar šā produkta vākšanu un pārdošanu. Vēl iemesli – lētākas ražošanas izmaksas, tostarp darba alga, nav obligātās iepirkuma komponentes. Bijušās PSRS valstīs, kas nav ES dalībvalstis, spēj ražot par 40% lētākus produktus, jo nav jāievēro ES vides aizsardzības prasības.”
SIA “V.L.T.” Valmierā ik mēnesi no vismaz 200 tonnām makulatūras ražo olu kastītes un olu paliktņus. Latvijā pirktās izejvielas īpatsvars ir vidēji 30– 70%.
Gada laikā pavisam pārstrādā aptuveni 3000 tonnu makulatūras. Tās cena tirgū ir robežās no aptuveni 20 līdz 250 eiro/t. Kartona cenas diapazons ir 30–130 eiro/t.
Papīru parasti var izmantot piecus sešus ciklus. Lai olu kastītes turētos kopā, izmanto atšķirīgas kvalitātes papīru un saistvielu. J. Mūrnieks ir lepns, ka pērn uzstādītā etiķešu līmēšanas iekārta ir ļāvusi ik mēnesi atteikties no 3,5 t ar silikonu piesūcināta papīra izmantošanas.
Vai savā mājsaimniecībā šķirojat sadzīves atkritumus?
SIA “V.L.T.” gada laikā pavisam ražo aptuveni četrus miljonus olu kastīšu un olu paliktņu. Līdz pat 90% šā daudzuma produktu saņem Skandināvijas valstu, Lietuvas, Polijas, Vācijas un citu valstu pircēji. J. Mūrnieks sola, ka SIA “V.L.T”. nākotnē pārstrādās vēl vairāk izejvielu un paplašinās savu produktu sortimentu.
Izmantotais papīrs – siltināšanai
SIA “Balticfloc” Cēsīs celulozes šķiedras un tās produktu ražošanai, tostarp ekoloģiskas siltumizolācijas vates, celulozes mulčas un granulu hidrosējai, celulozes šķiedru un granulu SMA asfalta maisījumiem, kā arī ekoloģisku absorbcijas materiālu videi kaitīgu produktu efektīvai absorbēšanai ražošanai sadarbojas ar lielākajiem otrreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumiem reģionā.
Aptuveni 85% no visas ražotnē pārstrādātās makulatūras ir vākta Latvijā.
Pārstrādes procesā tā pārtop celulozes šķiedrā, granulās vai siltumizolācijas materiālā. Uzņēmumā teic, ka papīra patēriņš un līdz ar to arī makulatūras daudzums uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā ir 78 kg, pavisam aptuveni 170 000 tonnu papīra.
Tas nozīmē, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē tik daudz papīra, cik iegūst no viena koka. Aprēķināts, ka, pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, ietaupa vidēji gandrīz 4 m³ koksnes. Tātad, pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, saglabā 12–14 pieaugušus kokus.
Domā, kā riepas atgriezt uz ceļa
Riepas dabā nesadalās. Zemē aprakt tās jau sen ir aizliegts. Ikviens saprot, ka riepa nevar būt dabiska ekosistēmas sastāvdaļa.
“Riepām nav vietas ne mežā, ne pļavā, ne sētmalē, un tas nav jautājums tikai par ugunsbīstamību. Mums jādomā par to, kā nolietotās riepas pārstrādāt un atgriezt atpakaļ tautsaimniecībā. Latvijas Riepu apsaimniekotāju asociācija (LRAA) šobrīd, piemēram, kopīgi ar RTU un ceļu būvniekiem strādā pie pilotprojekta, lai izstrādātu recepti, ar kuru Latvijas apstākļos un Latvijas asfaltbetona ražošanas rūpnīcās riepu granulas varētu izmanot bitumena modificēšanā, kas pasaulē ir viena no zināmām metodēm, kā riepas atkārtoti izmantot. RTU arī ir iestrādes par to, kā dažādus riepu blakusproduktus var izmantot betona izstrādājumos un tādējādi būvniecībā,” tā LRAA vadītāja Tīna Lūse.
Viņa teic, ka ar riepu pārstrādi Latvijā patlaban darbojas trīs uzņēmumi. SIA “Eco Baltia vide” riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā pērn pārstrādāja vairāk nekā 3000 tonnas riepu.
Turklāt pārstrādes jaudas varot kāpināt līdz 8000–10 000 tonnām riepu gadā, kas būtu teju puse no gada laikā valstī radītā nolietoto riepu daudzuma, tomēr tam ir jāseko līdzi arī finansējumam, kas šobrīd “aiziet garām” nesakārtotas kopējās riepu aprites sistēmas dēļ.
“Patlaban ar esošajām pārstrādes jaudām un līdzekļiem vēl nepietiek, lai atgrieztu atkārtotā apritē visas savāktās autoriepas. Riepas patlaban eksportē arī pārstrādei cituviet, savukārt tās, kuras pārstrādāt nav iespējams, izmanto enerģijas ieguvē. Lai rosinātu pārstrādi vietējā mērogā, ir jāsāk ar kopējās riepu aprites sistēmas pilnveidošanu, kas nodrošinātu finansiālu stimulu attīstīt otrreizējo izejvielu ražošanu,” tā T. Lūse.
SIA “Eco Baltia vide” ziņo, ka riepu granulas pārdod gan Latvijā, gan arī citās valstīs. “Aprites ekonomikas principu ieviešanas rosināšanai Latvijā svarīgi attīstīt arī zaļo iepirkumu, kas vērsts tieši uz otrreizējo izejvielu izmantošanu. Tādējādi ar pakāpenisku riepu pārstrādes jaudu palielināšanu nodrošinātu arī gala produkta pārdošanu otrreizējā tirgū,” aicina T. Lūse.
Riepas bērnu un sporta laukumiem
SIA “Rubrig” Ādažos no samalto riepu gumijas granulām, kas zem spiediena un augstā temperatūrā sajauktas ar jaunu gumiju, ražo segumu bērnu rotaļu laukumiem, sporta laukumiem un sporta zālēm.
Pieprasījums ir tik liels, ka darbošanās notiek 24 stundas diennaktī. Uzņēmums gada laikā izlieto līdz 2000 t riepu gumijas granulu, kas iegūtas no 3000 tonnām neizmantojamu riepu.
Talsu novada uzņēmums SIA “European Sports Installation” no pārstrādātās un nepārstrādātās gumijas granulām ar īpašu tehnoloģiju, kas veido klājumu tā klāšanas vietā, ik gadu uzklāj 250 000–300 000 m2 segumu stadionu skrejceļiem, futbola laukumiem, tenisa kortiem un bērnu laukumiem. Uzņēmums pasūtījumus izpilda galvenokārt Skandināvijas valstīs.
Lielākā plastmasas pārstrāde Baltijā
Baltijas valstīs naudas apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma “Eco Baltia grupas” rūpnīcas SIA “Nordic Plast” un AS “PET Baltija”, kurās nodarbināti ap 340–350 darbinieku, patlaban gandrīz 100% apmērā eksportē pārstrādātu PET materiālu. Tās ir PET pārslas un PET granulas.
Lai nodrošinātu pietiekamas pārstrādes jaudas, tas tiek ražots no 95% importēta izejmateriāla, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
“Gandrīz 100% apmērā eksportējam arī pārstrādātu polipropilēnu un 90–95% apmērā – pārstrādātus polimērus. Arī tie iegūti gan vietējā tirgū, gan tiek importēti. Savukārt HD polimēru ražojam tikai no vietējā savāktā izejmateriāla – to daudzums pārstrādes nodrošināšanai ir pietiekams jau Latvijas mērogā,” viņš piebilst.
“Eco Baltia grupa” eksporta tirgus ir galvenokārt Eiropa.
Daži lielie zīmoli – “Pepsi”, “Coca-Cola”, “Danone” – paziņojuši, ka ražošanā intensīvi izmantos otrreizējos materiālus, kas paver plašākas eksporta iespējas un attiecīgi arī nodrošināt pilnu aprites ekonomikas ciklu.
Simanovičs vērš uzmanību, ka patlaban daudzu produktu ražošana no otrreizējām izejvielām ir dārgāka nekā no pirmreizējiem materiāliem, tāpēc, lai veicinātu ražošanu, pārdošana ir jārosina arī valstiskā mērogā.
Proti, ar valsts zaļā iepirkuma stimulēšanu. Labs piemērs ir gumijas granulas, ko grupas uzņēmums ražo no riepām un ko aktīvi izmanto arī Latvijas uzņēmumi, kas piedāvā gumijas segumus sporta laukumu infrastruktūrai.
“Eco Baltia grupa” ir iecerējusi izvērst ražošanu un atjaunināt esošās tehnoloģijas, vispirms raugoties tīra materiāla pārstrādes virzienā. Nākamo pāris gadu laikā uzņēmumā uzstādīšot arī tekstila pārstrādes iekārtas, gala produktu piedāvājot kā pildījumu mēbeļu un skaņas izolācijas materiālu ražošanā.
Tiekot strādāts arīdzan pie ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmuma prakses. Piemēram, lai samazinātu CO2 izmešu daudzumu un energopatēriņu, “Eco Baltia grupa” pirmais reģionā lēma pāriet uz CNG atkritumu savākšanas automašīnām, kas ir gan dabai draudzīgākas, gan klusākas nekā ar dīzeļdegvielu darbināmās mašīnas.
2019. gadā salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumiem plastmasu īpatsvars nešķirotajos sadzīves atkritumos kāpa no 14 līdz 19% un sasniedza vairāk nekā 104 000 tonnu.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektā teikts, ka EK ziņojusi par iespējamu valsts iemaksu par katru nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svara vienību 0,80 eiro/kg apmērā.
Ja šādu iemaksu noteiks, tad atkarībā no īstenotā scenārija Latvijai soda naudās būs jāmaksā 16–22 miljonus eiro gadā par nepārstrādātā plastmasas iepakojuma daudzumu.
UZZIŅA
Kāpēc svarīgi pārstrādāt plastmasu
Lielākā daļa “cieto” plastmasas izstrādājumu dabā praktiski nesadalās;
plastmasas iepakojumu atkārtota izmantošana vai pārstrāde ne tikai ietaupa naftas resursus, bet arī pasargā atmosfēru no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm un citiem vides piesārņojumiem. Piemēram, pārstrādājot 1 tonnu plastmasas, tiek ietaupītas 1,8 tonnas naftas produktu;
plastmasas pārstrādes procesā izdalās trīs reizes mazāk videi nelabvēlīgo gāzu nekā primārajā ražošanas procesā;
plastmasas pārstrādes procesā izmantojamās enerģijas patēriņš ir par 70% mazāks, nekā ražojot plastmasas produktus no jauna;
tiek ievērojami samazināta nepieciešamā atkritumu poligonu platība;
no otrreiz pārstrādātajām PET pudelēm var ražot visdažādākos produktus. Piemēram, no 27 pārstrādātām PET pudelēm var izgatavot vienu džemperi;
PET pudeļu dzīve ir mūžīga – vispirms tās nonāk pie patērētājiem, pēc tam – pie atkritumu apsaimniekotājiem, un, ja ir pareizi sašķirotas, tad otrreizējās pārstrādes uzņēmumos PET pudeles atdzimst jaunai dzīvei, un cikls sākas no jauna.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Jārod risinājums pelnu pārstrādei
Dace Āriņa, Dr.sc.ing., Fizikālās enerģētikas institūta pētniece: “Otrreizējo izejvielu izmantošana produktu ražošanā, neskaitot plastmasas pārstrādi, Latvijā ir maz attīstīta.
Viens no iemesliem ir sarežģītās un nereti dārgās kaitīgo piemaisījumu attīrīšanas izmaksas, kas gala produkta cenu padara nekonkurētspējīgu.
Latvijai ļoti svarīgi būtu attīstīt koksnes pelnu pārstrādi, to izmantošanu kā produktu sastāvdaļu. Iemesls ir katlumājās pēc šķeldas dedzināšanas pāri palikušais lielais pelnu daudzums, to augstās apglabāšanas izmaksas poligonos un nevēlamo piemaisījumu, dažādu metālu klātbūtne šajā dedzināšanas gala produktā.
Tas liedz pelnus izmantot kā atskābināšanas un mēslošanas līdzekli. Skandināvijas valstīs pelnus izmanto kā piedevu, piemēram, ceļa stabiņu ražošanā. Jācer, ka šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pabeigs Ministru kabineta noteikumus, lai sniegtu pelnu izmantošanas problēmas risinājumu. Lauksaimniekiem, kas ar koksni kurina savas kaltes, pirms pelnu izmantošanas lauku auglības celšanai noteikti vajadzētu veikt to analīzes.”
