Foto: Karīna Miezāja

No atkritumiem top jaunas lietas, taču aizvien pārāk daudz pārstrādei derīgu produktu apglabā poligonos 4

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Produktu atkārtota izmantošana jaunu preču ražošanā ir svarīga aprites ekonomikas izveidē, ļaujot taupīt dabas resursus, mazināt ietekmi uz klimatu un saimnieciski izmantot naudas līdzekļus.

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
20 stundas
Lasīt citas ziņas

“Lai aprites ekonomika darbotos pilnvērtīgi, ir vajadzīgs pilns cikls – no atkritumu šķirošanas, savākšanas un pārstrādes līdz ražošanai. Savākšana Latvijā strauji attīstās, un pārstrādes jaudas ir pietiekamas pat Baltijas mērogā, toties noslēdzošais posms – galaprodukta patēriņš jaunu produktu ražošanā – Latvijā ir vāji attīstīts. Tāpēc pārstrādātos materiālus esam spiesti eksportēt uz ārzemēm,” teic Māris Simanovičs, SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs.

Viņa vadītais uzņēmums pārstrādā plastmasu un ir lielākais PET pudeļu pārstrādātājs Ziemeļeiropā. Ar citu otrreizējo izejvielu, tostarp ar stikla un riepu, pārstrādi Latvijā tik labi nesokas, lai gan pārstrādei no citām valstīm ievedam ļoti daudz otrreizējo izejvielu, tostarp plastmasas, arī gumijas granulas un makulatūru.

 

Olu kastītes no makulatūras

Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas no makulatūras ražo tirgū pieprasītus produktus un tos pārdod citās valstīs.

SIA “V.L.T.” ražošanas direktors Jānis Mūrnieks tik pieticīgam sniegumam nosauc vairākus iemeslus: “Produktu ražošana no makulatūras un kartona nedod ātru ieguldītās naudas atdevi. Latvijā ir izveidoti atkritumu saimniecības operatorus atbalstoši likumi.

Piemēram, viņi saņem finansiālu atbalstu, subsīdiju par katru pārstrādāto makulatūras tonnu, lai gan nodarbojas vien ar šā produkta vākšanu un pārdošanu. Vēl iemesli – lētākas ražošanas izmaksas, tostarp darba alga, nav obligātās iepirkuma komponentes. Bijušās PSRS valstīs, kas nav ES dalībval­stis, spēj ražot par 40% lētākus produktus, jo nav jāievēro ES vides aizsardzības prasības.”

SIA “V.L.T.” Valmierā ik mēnesi no vismaz 200 tonnām makulatūras ražo olu kastītes un olu paliktņus. Latvijā pirktās izejvielas īpatsvars ir vidēji 30– 70%.

Gada laikā pavisam pārstrādā aptuveni 3000 tonnu makulatūras. Tās cena tirgū ir robežās no aptuveni 20 līdz 250 eiro/t. Kartona cenas diapazons ir 30–130 eiro/t.

Papīru parasti var izmantot piecus sešus ciklus. Lai olu kastītes turētos kopā, izmanto atšķirīgas kvalitātes papīru un saistvielu. J. Mūrnieks ir lepns, ka pērn uzstādītā etiķešu līmēšanas iekārta ir ļāvusi ik mēnesi atteikties no 3,5 t ar silikonu piesūcināta papīra izmantošanas.

LA.LV Aptauja

Vai savā mājsaimniecībā šķirojat sadzīves atkritumus?

  • jā, šķiroju, atdalot papīru, plastmasu un stiklu
  • nešķiroju tāpēc, ka tuvumā nav uzstādīti konteineri sašķirotajiem atkritumiem
  • šķiroju un vedu uz šķirošanas laukumu
  • dzīvoju privātmājā, šķiroju vien bioloģiski noārdāmos atkritumus
  • nešķiroju, jo tik un tā vienā atkritumu savācējā visu aizved

SIA “V.L.T.” gada laikā pavisam ražo aptuveni četrus miljonus olu kastīšu un olu paliktņu. Līdz pat 90% šā daudzuma produktu saņem Skandināvijas valstu, Lietuvas, Polijas, Vācijas un citu valstu pircēji. J. Mūrnieks sola, ka SIA “V.L.T”. nākotnē pārstrādās vēl vairāk izejvielu un paplašinās savu produktu sortimentu.

 

Izmantotais papīrs – siltināšanai

SIA “Balticfloc” Cēsīs celulozes šķiedras un tās produktu ražošanai, tostarp ekoloģiskas siltumizolācijas vates, celulozes mulčas un granulu hidrosējai, celulozes šķiedru un granulu SMA asfalta maisījumiem, kā arī ekoloģisku absorbcijas materiālu videi kaitīgu produktu efektīvai absorbēšanai ražošanai sadarbojas ar lielākajiem otrreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumiem reģionā.

Aptuveni 85% no visas ražotnē pārstrādātās makulatūras ir vākta Latvijā.

Pārstrādes procesā tā pārtop celulozes šķiedrā, granulās vai siltumizolācijas materiālā. Uzņēmumā teic, ka papīra patēriņš un līdz ar to arī makulatūras daudzums uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā ir 78 kg, pavisam aptuveni 170 000 tonnu papīra.

Tas nozīmē, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē tik daudz papīra, cik iegūst no viena koka. Aprēķināts, ka, pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, ietaupa vidēji gandrīz 4 m³ koksnes. Tātad, pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, saglabā 12–14 pieaugušus kokus.

 

Domā, kā riepas atgriezt uz ceļa

Riepas dabā nesadalās. Zemē aprakt tās jau sen ir aizliegts. Ikviens saprot, ka riepa nevar būt dabiska ekosistēmas sastāvdaļa.

“Riepām nav vietas ne mežā, ne pļavā, ne sētmalē, un tas nav jautājums tikai par ugunsbīstamību. Mums jādomā par to, kā nolietotās riepas pārstrādāt un atgriezt atpakaļ tautsaimniecībā. Latvijas Riepu apsaimniekotāju asociācija (LRAA) šobrīd, piemēram, kopīgi ar RTU un ceļu būvniekiem strādā pie pilotprojekta, lai izstrādātu recepti, ar kuru Latvijas apstākļos un Latvijas asfaltbetona ražošanas rūpnīcās riepu granulas varētu izmanot bitumena modificēšanā, kas pasaulē ir viena no zināmām metodēm, kā riepas atkārtoti izmantot. RTU arī ir iestrādes par to, kā dažādus riepu blakusproduktus var izmantot betona izstrādājumos un tādējādi būvniecībā,” tā LRAA vadītāja Tīna Lūse.

Viņa teic, ka ar riepu pārstrādi Latvijā patlaban darbojas trīs uzņēmumi. SIA “Eco Baltia vide” riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā pērn pārstrādāja vairāk nekā 3000 tonnas riepu.

Turklāt pārstrādes jaudas varot kāpināt līdz 8000–10 000 tonnām riepu gadā, kas būtu teju puse no gada laikā valstī radītā nolietoto riepu daudzuma, tomēr tam ir jāseko līdzi arī finansējumam, kas šobrīd “aiziet garām” nesakārtotas kopējās riepu aprites sistēmas dēļ.

“Patlaban ar esošajām pārstrādes jaudām un līdzekļiem vēl nepietiek, lai atgrieztu atkārtotā apritē visas savāktās autoriepas. Riepas patlaban eksportē arī pārstrādei cituviet, savukārt tās, kuras pārstrādāt nav iespējams, izmanto enerģijas ieguvē. Lai rosinātu pārstrādi vietējā mērogā, ir jāsāk ar kopējās riepu aprites sistēmas pilnveidošanu, kas nodrošinātu finansiālu stimulu attīstīt otrreizējo izejvielu ražošanu,” tā T. Lūse.

SIA “Eco Baltia vide” ziņo, ka riepu granulas pārdod gan Latvijā, gan arī citās valstīs. “Aprites ekonomikas principu ieviešanas rosināšanai Latvijā svarīgi attīstīt arī zaļo iepirkumu, kas vērsts tieši uz otrreizējo izejvielu izmantošanu. Tādējādi ar pakāpenisku riepu pārstrādes jaudu palielināšanu nodrošinātu arī gala produkta pārdošanu otrreizējā tirgū,” aicina T. Lūse.

 

Riepas bērnu un sporta laukumiem

SIA “Rubrig” Ādažos no samalto riepu gumijas granulām, kas zem spiediena un augstā temperatūrā sajauktas ar jaunu gumiju, ražo segumu bērnu rotaļu laukumiem, sporta laukumiem un sporta zālēm.

Pieprasījums ir tik liels, ka darbošanās notiek 24 stundas diennaktī. Uzņēmums gada laikā izlieto līdz 2000 t riepu gumijas granulu, kas iegūtas no 3000 tonnām neizmantojamu riepu.

Talsu novada uzņēmums SIA “European Sports Installation” no pārstrādātās un nepārstrādātās gumijas granulām ar īpašu tehnoloģiju, kas veido klājumu tā klāšanas vietā, ik gadu uzklāj 250 000–300 000 m2 segumu stadionu skrejceļiem, futbola laukumiem, tenisa kortiem un bērnu laukumiem. Uzņēmums pasūtījumus izpilda galvenokārt Skandināvijas valstīs.

 

Lielākā plastmasas pārstrāde Baltijā

Foto: Karīna Miezāja

Baltijas valstīs naudas apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma “Eco Baltia grupas” rūpnīcas SIA “Nordic Plast” un AS “PET Baltija”, kurās nodarbināti ap 340–350 darbinieku, patlaban gandrīz 100% apmērā eksportē pārstrādātu PET materiālu. Tās ir PET pārslas un PET granulas.

Lai nodrošinātu pietiekamas pārstrādes jaudas, tas tiek ražots no 95% importēta izejmateriāla, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

“Gandrīz 100% apmērā eksportējam arī pārstrādātu polipropilēnu un 90–95% apmērā – pārstrādātus polimērus. Arī tie iegūti gan vietējā tirgū, gan tiek importēti. Savukārt HD polimēru ražojam tikai no vietējā savāktā izejmateriāla – to daudzums pārstrādes nodrošināšanai ir pietiekams jau Latvijas mērogā,” viņš piebilst.

“Eco Baltia grupa” eksporta tirgus ir galvenokārt Eiropa.

Daži lielie zīmoli – “Pepsi”, “Coca-Cola”, “Danone” – paziņojuši, ka ražošanā intensīvi izmantos otrreizējos materiālus, kas paver plašākas eksporta iespējas un attiecīgi arī nodrošināt pilnu aprites ekonomikas ciklu.

Simanovičs vērš uzmanību, ka patlaban daudzu produktu ražošana no otrreizējām izejvielām ir dārgāka nekā no pirmreizējiem materiāliem, tāpēc, lai veicinātu ražošanu, pārdošana ir jārosina arī valstiskā mērogā.

Proti, ar valsts zaļā iepirkuma stimulēšanu. Labs piemērs ir gumijas granulas, ko grupas uzņēmums ražo no riepām un ko aktīvi izmanto arī Latvijas uzņēmumi, kas piedāvā gumijas segumus sporta laukumu infrastruktūrai.

“Eco Baltia grupa” ir iecerējusi izvērst ražošanu un atjaunināt esošās tehnoloģijas, vispirms raugoties tīra materiāla pārstrādes virzienā. Nākamo pāris gadu laikā uzņēmumā uzstādīšot arī tekstila pārstrādes iekārtas, gala produktu piedāvājot kā pildījumu mēbeļu un skaņas izolācijas materiālu ražošanā.

Tiekot strādāts arī­dzan pie ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmuma prakses. Piemēram, lai samazinātu CO2 izmešu daudzumu un energopatēriņu, “Eco Baltia grupa” pirmais reģionā lēma pāriet uz CNG atkritumu savākšanas automašīnām, kas ir gan dabai draudzīgākas, gan klusākas nekā ar dīzeļdegvielu darbināmās mašīnas.

2019. gadā salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumiem plastmasu īpatsvars nešķirotajos sadzīves atkritumos kāpa no 14 līdz 19% un sasniedza vairāk nekā 104 000 tonnu.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektā teikts, ka EK ziņojusi par iespējamu valsts iemaksu par katru nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svara vienību 0,80 eiro/kg apmērā.

Ja šādu iemaksu noteiks, tad atkarībā no īstenotā scenārija Latvijai soda naudās būs jāmaksā 16–22 miljonus eiro gadā par nepārstrādātā plastmasas iepakojuma daudzumu.

 

UZZIŅA

Kāpēc svarīgi pārstrādāt plastmasu

Lielākā daļa “cieto” plastmasas izstrādājumu dabā praktiski nesadalās;

plastmasas iepakojumu atkārtota izmantošana vai pārstrāde ne tikai ietaupa naftas resursus, bet arī pasargā atmosfēru no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm un citiem vides piesārņojumiem. Piemēram, pārstrādājot 1 tonnu plastmasas, tiek ietaupītas 1,8 tonnas naftas produktu;

plastmasas pārstrādes procesā izdalās trīs reizes mazāk videi nelabvēlīgo gāzu nekā primārajā ražošanas procesā;

plastmasas pārstrādes procesā izmantojamās enerģijas patēriņš ir par 70% mazāks, nekā ražojot plastmasas produktus no jauna;

tiek ievērojami samazināta nepieciešamā atkritumu poligonu platība;

no otrreiz pārstrādātajām PET pudelēm var ražot visdažādākos produktus. Piemēram, no 27 pārstrādātām PET pudelēm var izgatavot vienu džemperi;

PET pudeļu dzīve ir mūžīga – vispirms tās nonāk pie patērētājiem, pēc tam – pie atkritumu apsaimniekotājiem, un, ja ir pareizi sašķirotas, tad otrreizējās pārstrādes uzņēmumos PET pudeles atdzimst jaunai dzīvei, un cikls sākas no jauna.

 

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Jārod risinājums pelnu pārstrādei

Dace Āriņa
Publicitātes foto

Dace Āriņa, Dr.sc.ing., Fizikālās enerģētikas institūta pētniece: “Otrreizējo izejvielu izmantošana produktu ražošanā, neskaitot plastmasas pārstrādi, Latvijā ir maz attīstīta.

Viens no iemesliem ir sarežģītās un nereti dārgās kaitīgo piemaisījumu attīrīšanas izmaksas, kas gala produkta cenu padara nekonkurētspējīgu.
CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijai ļoti svarīgi būtu attīstīt koksnes pelnu pārstrādi, to izmantošanu kā produktu sastāvdaļu. Iemesls ir katlumājās pēc šķeldas dedzināšanas pāri palikušais lielais pelnu daudzums, to augstās apglabāšanas izmaksas poligonos un nevēlamo piemaisījumu, dažādu metālu klātbūtne šajā dedzināšanas gala produktā.

Tas liedz pelnus izmantot kā atskābināšanas un mēslošanas līdzekli. Skandināvijas valstīs pelnus izmanto kā piedevu, piemēram, ceļa stabiņu ražošanā. Jācer, ka šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pabeigs Ministru kabineta noteikumus, lai sniegtu pelnu izmantošanas problēmas risinājumu. Lauksaimniekiem, kas ar koksni kurina savas kaltes, pirms pelnu izmantošanas lauku auglības celšanai noteikti vajadzētu veikt to analīzes.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 60
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 13
3 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī pieaudzis Covid-19 pacientu skaits ar smagu slimības gaitu
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 13
3 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem 5
36 minūtes
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Melnajā jūrā nogrimis Krievijas kravas kuģis; uzsākta apkalpes glābšanas operācija
14:48
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem 5
14:24
GN
Gints Narogs
Ziņas
Fāzels turpina laipot: kopbildē ar “asiņaino” prezidentu abiem smaids līdz ausīm…
14:08
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 20
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas laikapstākļi mainīsies: sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai
5 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Kovidsitienam bija gatavi: Kolkas uzņēmuma recepte krīzes rūdījumam 7
6 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži
1 stunda
GN
Gints Narogs
Ziņas
Fāzels turpina laipot: kopbildē ar “asiņaino” prezidentu abiem smaids līdz ausīm…
52 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Aukstākā nakts pēdējo četru gadu laikā: Latvijā reģistrēta zemākā gaisa temperatūra Eiropā 2
5 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina
2 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 3
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Nelegālā Jaungada ballīte Siguldas viesu namā: prokurors nožēlo, ka piedalījies 6
5 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Aizliegts uz mūžu. Kādas sekas radīs mēģinājumi izrēķināties ar Trampu? 1
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cīnīsies par darbinieka tiesībām brīvajā laikā atslēgties no darba e-pasta un tālruņa
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
20 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Jutu, ka varu!” Latvijas labāko slēpotāju Patrīciju Eiduku mājās sagaida ar torti, puķēm un “Mežezeru”
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Suns Garo konteinerā atrod Igaunijai paredzētas 1,3 tonnas kokaīna
4 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 27
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 61
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 32
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 75
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 29
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tenis un Dravis
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
3 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“It kā valdībā netrūktu problēmu…”: jaunā veselības ministra Pavļuta mājoklī pamanītas neizskaidrojamas dīvainības 38
3 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Viss plūst un mainās, viss notiks citādi nekā iepriekš! Horoskopi no 18. līdz 24.janvārim
4 stundas