Foto: Karīna Miezāja

No atkritumiem top jaunas lietas, taču aizvien pārāk daudz pārstrādei derīgu produktu apglabā poligonos 4

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
Lasīt citas ziņas

 

Produktu atkārtota izmantošana jaunu preču ražošanā ir svarīga aprites ekonomikas izveidē, ļaujot taupīt dabas resursus, mazināt ietekmi uz klimatu un saimnieciski izmantot naudas līdzekļus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Lai aprites ekonomika darbotos pilnvērtīgi, ir vajadzīgs pilns cikls – no atkritumu šķirošanas, savākšanas un pārstrādes līdz ražošanai. Savākšana Latvijā strauji attīstās, un pārstrādes jaudas ir pietiekamas pat Baltijas mērogā, toties noslēdzošais posms – galaprodukta patēriņš jaunu produktu ražošanā – Latvijā ir vāji attīstīts. Tāpēc pārstrādātos materiālus esam spiesti eksportēt uz ārzemēm,” teic Māris Simanovičs, SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs.

Viņa vadītais uzņēmums pārstrādā plastmasu un ir lielākais PET pudeļu pārstrādātājs Ziemeļeiropā. Ar citu otrreizējo izejvielu, tostarp ar stikla un riepu, pārstrādi Latvijā tik labi nesokas, lai gan pārstrādei no citām valstīm ievedam ļoti daudz otrreizējo izejvielu, tostarp plastmasas, arī gumijas granulas un makulatūru.

 

Olu kastītes no makulatūras

Latvijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas no makulatūras ražo tirgū pieprasītus produktus un tos pārdod citās valstīs.

SIA “V.L.T.” ražošanas direktors Jānis Mūrnieks tik pieticīgam sniegumam nosauc vairākus iemeslus: “Produktu ražošana no makulatūras un kartona nedod ātru ieguldītās naudas atdevi. Latvijā ir izveidoti atkritumu saimniecības operatorus atbalstoši likumi.

Piemēram, viņi saņem finansiālu atbalstu, subsīdiju par katru pārstrādāto makulatūras tonnu, lai gan nodarbojas vien ar šā produkta vākšanu un pārdošanu. Vēl iemesli – lētākas ražošanas izmaksas, tostarp darba alga, nav obligātās iepirkuma komponentes. Bijušās PSRS valstīs, kas nav ES dalībval­stis, spēj ražot par 40% lētākus produktus, jo nav jāievēro ES vides aizsardzības prasības.”

SIA “V.L.T.” Valmierā ik mēnesi no vismaz 200 tonnām makulatūras ražo olu kastītes un olu paliktņus. Latvijā pirktās izejvielas īpatsvars ir vidēji 30– 70%.

Gada laikā pavisam pārstrādā aptuveni 3000 tonnu makulatūras. Tās cena tirgū ir robežās no aptuveni 20 līdz 250 eiro/t. Kartona cenas diapazons ir 30–130 eiro/t.

Papīru parasti var izmantot piecus sešus ciklus. Lai olu kastītes turētos kopā, izmanto atšķirīgas kvalitātes papīru un saistvielu. J. Mūrnieks ir lepns, ka pērn uzstādītā etiķešu līmēšanas iekārta ir ļāvusi ik mēnesi atteikties no 3,5 t ar silikonu piesūcināta papīra izmantošanas.

LA.LV Aptauja

Vai savā mājsaimniecībā šķirojat sadzīves atkritumus?

  • jā, šķiroju, atdalot papīru, plastmasu un stiklu
  • nešķiroju tāpēc, ka tuvumā nav uzstādīti konteineri sašķirotajiem atkritumiem
  • šķiroju un vedu uz šķirošanas laukumu
  • dzīvoju privātmājā, šķiroju vien bioloģiski noārdāmos atkritumus
  • nešķiroju, jo tik un tā vienā atkritumu savācējā visu aizved

SIA “V.L.T.” gada laikā pavisam ražo aptuveni četrus miljonus olu kastīšu un olu paliktņu. Līdz pat 90% šā daudzuma produktu saņem Skandināvijas valstu, Lietuvas, Polijas, Vācijas un citu valstu pircēji. J. Mūrnieks sola, ka SIA “V.L.T”. nākotnē pārstrādās vēl vairāk izejvielu un paplašinās savu produktu sortimentu.

 

Izmantotais papīrs – siltināšanai

SIA “Balticfloc” Cēsīs celulozes šķiedras un tās produktu ražošanai, tostarp ekoloģiskas siltumizolācijas vates, celulozes mulčas un granulu hidrosējai, celulozes šķiedru un granulu SMA asfalta maisījumiem, kā arī ekoloģisku absorbcijas materiālu videi kaitīgu produktu efektīvai absorbēšanai ražošanai sadarbojas ar lielākajiem otrreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumiem reģionā.

Aptuveni 85% no visas ražotnē pārstrādātās makulatūras ir vākta Latvijā.

Pārstrādes procesā tā pārtop celulozes šķiedrā, granulās vai siltumizolācijas materiālā. Uzņēmumā teic, ka papīra patēriņš un līdz ar to arī makulatūras daudzums uz vienu Latvijas iedzīvotāju gadā ir 78 kg, pavisam aptuveni 170 000 tonnu papīra.

Tas nozīmē, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē tik daudz papīra, cik iegūst no viena koka. Aprēķināts, ka, pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, ietaupa vidēji gandrīz 4 m³ koksnes. Tātad, pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, saglabā 12–14 pieaugušus kokus.

 

Domā, kā riepas atgriezt uz ceļa

Riepas dabā nesadalās. Zemē aprakt tās jau sen ir aizliegts. Ikviens saprot, ka riepa nevar būt dabiska ekosistēmas sastāvdaļa.

“Riepām nav vietas ne mežā, ne pļavā, ne sētmalē, un tas nav jautājums tikai par ugunsbīstamību. Mums jādomā par to, kā nolietotās riepas pārstrādāt un atgriezt atpakaļ tautsaimniecībā. Latvijas Riepu apsaimniekotāju asociācija (LRAA) šobrīd, piemēram, kopīgi ar RTU un ceļu būvniekiem strādā pie pilotprojekta, lai izstrādātu recepti, ar kuru Latvijas apstākļos un Latvijas asfaltbetona ražošanas rūpnīcās riepu granulas varētu izmanot bitumena modificēšanā, kas pasaulē ir viena no zināmām metodēm, kā riepas atkārtoti izmantot. RTU arī ir iestrādes par to, kā dažādus riepu blakusproduktus var izmantot betona izstrādājumos un tādējādi būvniecībā,” tā LRAA vadītāja Tīna Lūse.

Viņa teic, ka ar riepu pārstrādi Latvijā patlaban darbojas trīs uzņēmumi. SIA “Eco Baltia vide” riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā pērn pārstrādāja vairāk nekā 3000 tonnas riepu.

Turklāt pārstrādes jaudas varot kāpināt līdz 8000–10 000 tonnām riepu gadā, kas būtu teju puse no gada laikā valstī radītā nolietoto riepu daudzuma, tomēr tam ir jāseko līdzi arī finansējumam, kas šobrīd “aiziet garām” nesakārtotas kopējās riepu aprites sistēmas dēļ.

“Patlaban ar esošajām pārstrādes jaudām un līdzekļiem vēl nepietiek, lai atgrieztu atkārtotā apritē visas savāktās autoriepas. Riepas patlaban eksportē arī pārstrādei cituviet, savukārt tās, kuras pārstrādāt nav iespējams, izmanto enerģijas ieguvē. Lai rosinātu pārstrādi vietējā mērogā, ir jāsāk ar kopējās riepu aprites sistēmas pilnveidošanu, kas nodrošinātu finansiālu stimulu attīstīt otrreizējo izejvielu ražošanu,” tā T. Lūse.

SIA “Eco Baltia vide” ziņo, ka riepu granulas pārdod gan Latvijā, gan arī citās valstīs. “Aprites ekonomikas principu ieviešanas rosināšanai Latvijā svarīgi attīstīt arī zaļo iepirkumu, kas vērsts tieši uz otrreizējo izejvielu izmantošanu. Tādējādi ar pakāpenisku riepu pārstrādes jaudu palielināšanu nodrošinātu arī gala produkta pārdošanu otrreizējā tirgū,” aicina T. Lūse.

 

Riepas bērnu un sporta laukumiem

SIA “Rubrig” Ādažos no samalto riepu gumijas granulām, kas zem spiediena un augstā temperatūrā sajauktas ar jaunu gumiju, ražo segumu bērnu rotaļu laukumiem, sporta laukumiem un sporta zālēm.

Pieprasījums ir tik liels, ka darbošanās notiek 24 stundas diennaktī. Uzņēmums gada laikā izlieto līdz 2000 t riepu gumijas granulu, kas iegūtas no 3000 tonnām neizmantojamu riepu.

Talsu novada uzņēmums SIA “European Sports Installation” no pārstrādātās un nepārstrādātās gumijas granulām ar īpašu tehnoloģiju, kas veido klājumu tā klāšanas vietā, ik gadu uzklāj 250 000–300 000 m2 segumu stadionu skrejceļiem, futbola laukumiem, tenisa kortiem un bērnu laukumiem. Uzņēmums pasūtījumus izpilda galvenokārt Skandināvijas valstīs.

 

Lielākā plastmasas pārstrāde Baltijā

Foto: Karīna Miezāja

Baltijas valstīs naudas apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma “Eco Baltia grupas” rūpnīcas SIA “Nordic Plast” un AS “PET Baltija”, kurās nodarbināti ap 340–350 darbinieku, patlaban gandrīz 100% apmērā eksportē pārstrādātu PET materiālu. Tās ir PET pārslas un PET granulas.

Lai nodrošinātu pietiekamas pārstrādes jaudas, tas tiek ražots no 95% importēta izejmateriāla, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

“Gandrīz 100% apmērā eksportējam arī pārstrādātu polipropilēnu un 90–95% apmērā – pārstrādātus polimērus. Arī tie iegūti gan vietējā tirgū, gan tiek importēti. Savukārt HD polimēru ražojam tikai no vietējā savāktā izejmateriāla – to daudzums pārstrādes nodrošināšanai ir pietiekams jau Latvijas mērogā,” viņš piebilst.

“Eco Baltia grupa” eksporta tirgus ir galvenokārt Eiropa.

Daži lielie zīmoli – “Pepsi”, “Coca-Cola”, “Danone” – paziņojuši, ka ražošanā intensīvi izmantos otrreizējos materiālus, kas paver plašākas eksporta iespējas un attiecīgi arī nodrošināt pilnu aprites ekonomikas ciklu.

Simanovičs vērš uzmanību, ka patlaban daudzu produktu ražošana no otrreizējām izejvielām ir dārgāka nekā no pirmreizējiem materiāliem, tāpēc, lai veicinātu ražošanu, pārdošana ir jārosina arī valstiskā mērogā.

Proti, ar valsts zaļā iepirkuma stimulēšanu. Labs piemērs ir gumijas granulas, ko grupas uzņēmums ražo no riepām un ko aktīvi izmanto arī Latvijas uzņēmumi, kas piedāvā gumijas segumus sporta laukumu infrastruktūrai.

“Eco Baltia grupa” ir iecerējusi izvērst ražošanu un atjaunināt esošās tehnoloģijas, vispirms raugoties tīra materiāla pārstrādes virzienā. Nākamo pāris gadu laikā uzņēmumā uzstādīšot arī tekstila pārstrādes iekārtas, gala produktu piedāvājot kā pildījumu mēbeļu un skaņas izolācijas materiālu ražošanā.

Tiekot strādāts arī­dzan pie ilgtspējīgas un videi draudzīgas uzņēmuma prakses. Piemēram, lai samazinātu CO2 izmešu daudzumu un energopatēriņu, “Eco Baltia grupa” pirmais reģionā lēma pāriet uz CNG atkritumu savākšanas automašīnām, kas ir gan dabai draudzīgākas, gan klusākas nekā ar dīzeļdegvielu darbināmās mašīnas.

2019. gadā salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumiem plastmasu īpatsvars nešķirotajos sadzīves atkritumos kāpa no 14 līdz 19% un sasniedza vairāk nekā 104 000 tonnu.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projektā teikts, ka EK ziņojusi par iespējamu valsts iemaksu par katru nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma svara vienību 0,80 eiro/kg apmērā.

Ja šādu iemaksu noteiks, tad atkarībā no īstenotā scenārija Latvijai soda naudās būs jāmaksā 16–22 miljonus eiro gadā par nepārstrādātā plastmasas iepakojuma daudzumu.

 

UZZIŅA

Kāpēc svarīgi pārstrādāt plastmasu

Lielākā daļa “cieto” plastmasas izstrādājumu dabā praktiski nesadalās;

plastmasas iepakojumu atkārtota izmantošana vai pārstrāde ne tikai ietaupa naftas resursus, bet arī pasargā atmosfēru no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm un citiem vides piesārņojumiem. Piemēram, pārstrādājot 1 tonnu plastmasas, tiek ietaupītas 1,8 tonnas naftas produktu;

plastmasas pārstrādes procesā izdalās trīs reizes mazāk videi nelabvēlīgo gāzu nekā primārajā ražošanas procesā;

plastmasas pārstrādes procesā izmantojamās enerģijas patēriņš ir par 70% mazāks, nekā ražojot plastmasas produktus no jauna;

tiek ievērojami samazināta nepieciešamā atkritumu poligonu platība;

no otrreiz pārstrādātajām PET pudelēm var ražot visdažādākos produktus. Piemēram, no 27 pārstrādātām PET pudelēm var izgatavot vienu džemperi;

PET pudeļu dzīve ir mūžīga – vispirms tās nonāk pie patērētājiem, pēc tam – pie atkritumu apsaimniekotājiem, un, ja ir pareizi sašķirotas, tad otrreizējās pārstrādes uzņēmumos PET pudeles atdzimst jaunai dzīvei, un cikls sākas no jauna.

 

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Jārod risinājums pelnu pārstrādei

Dace Āriņa, Dr.sc.ing., Fizikālās enerģētikas institūta pētniece: “Otrreizējo izejvielu izmantošana produktu ražošanā, neskaitot plastmasas pārstrādi, Latvijā ir maz attīstīta.

Viens no iemesliem ir sarežģītās un nereti dārgās kaitīgo piemaisījumu attīrīšanas izmaksas, kas gala produkta cenu padara nekonkurētspējīgu.
SAISTĪTIE RAKSTI

Latvijai ļoti svarīgi būtu attīstīt koksnes pelnu pārstrādi, to izmantošanu kā produktu sastāvdaļu. Iemesls ir katlumājās pēc šķeldas dedzināšanas pāri palikušais lielais pelnu daudzums, to augstās apglabāšanas izmaksas poligonos un nevēlamo piemaisījumu, dažādu metālu klātbūtne šajā dedzināšanas gala produktā.

Tas liedz pelnus izmantot kā atskābināšanas un mēslošanas līdzekli. Skandināvijas valstīs pelnus izmanto kā piedevu, piemēram, ceļa stabiņu ražošanā. Jācer, ka šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pabeigs Ministru kabineta noteikumus, lai sniegtu pelnu izmantošanas problēmas risinājumu. Lauksaimniekiem, kas ar koksni kurina savas kaltes, pirms pelnu izmantošanas lauku auglības celšanai noteikti vajadzētu veikt to analīzes.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
“Lai tiem būtu ērtāk, drošāk un komfortablāk nogalināt?” Sašutumu izraisa “Dodžj” sižets par vēlmi palīdzēt okupantiem uzlabot situāciju frontē 113
“Vai lidmašīnā ir kāds ārsts?” Skride lidmašīnā, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Bostonu, izglābis kāda pasažiera dzīvību 15
Lasīt citas ziņas
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 17
ES vienojas par cenu griestiem Krievijas naftai
20:32
“Tā ir īsta laimes spēle…” Olga Valciņa par medikamentu pieejamību onkoloģijā 1
19:15
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 17
18:59
Vāc ziedojumus Haralda Sīmaņa izvadīšanai: “Lai godam varam atvadīties no leģendārā dziesminieka” 7
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
VIDEO. Kijivas bērnu kora dziedājums aizkustina ņujorkiešus
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
NEPLP ierosinājis vēl vienu lietu pret “TV Rain” par aicinājumu palīdzēt Krievijas armijai 67
FOTO. Ziemassvētku tirdziņi ir atpakaļ! Kādi tie ir Latvijā, mēs zinām, bet kādi tie ir citās valstīs? 17
FOTO. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga radījusi īpašu rotu kolekciju
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 53
Ruks: “Policijas ģenerāļa dalība un loma medībās ar bojāgājušo ir neskaidra”
Kā pilsētām vienā novadā var būt atšķirīgi tarifi? Skaidrot mēģina Ivars Zariņš
Vācija atzīst atbildību par Krievijas karu Ukrainā
“Lai tiem būtu ērtāk, drošāk un komfortablāk nogalināt?” Sašutumu izraisa “Dodžj” sižets par vēlmi palīdzēt okupantiem uzlabot situāciju frontē 113
Lielo uzkrājumu un inflācijas dēļ krīt svaigpiena iepirkuma cenas. Kas notiks ar cenām veikalos?
Ja koks traucē privātmājas pagalmā – vai to drīkst nozāģēt?
Ščerbatihs: Tikai opozīcija aizietu uz Dziesmu svētkiem, koalīcijai bail no cilvēkiem
No nākamā gada pieaugs vēstuļu un pasta paku sūtījumu tarifi
FOTO. “To prot tikai viņa!”: Keitas Midltones auskaru izvēle neatstāj vienaldzīgu nevienu. Ar ko tie ir tik īpaši?
Slaidiņš par Rinkēviča izteikumiem: “Jā, Krievijā ir pietiekami daudz mērķu, kuri būtu pelnījuši, ka pa viņiem trāpa!” 10
Ievērojami nokrišņi nav gaidāmi. Laika prognoze sestdienai
ASV lūdz izsludināt ārkārtas stāvokli RSV vīrusa dēļ. Arī Latvijā būtiski pieaug infekcijas izplatība
Atlīdzība par malku bez čeka bijusi vispieprasītākā, taču 60 eiro par malku vairs nevarēs prasīt 2
Ministre mierina, ka elektrības sadales tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji plānots 3
Kariņš izlēmis doties dažu dienu atvaļinājumā
VIDEO. “Tas ir mans kovida projekts”: šefpavārs Elmārs Tannis izrāda savu glauno privātmāju 4