Siguldas pagasta “Kreiļos” augustā atklāja Latvijā, visticamāk, pirmo zaļo un dārza atkritumu šķirošanas laukumu, kurā Siguldas novada iedzīvotāji bez maksas var nodot dažāda veida zaļos un dārza atkritumus. Pagaidām gan jaunais kompostēšanas laukums ir visai patukšs, kas apliecina zemo Latvijas atkritumu šķirošanas kultūru.
Siguldas pagasta “Kreiļos” augustā atklāja Latvijā, visticamāk, pirmo zaļo un dārza atkritumu šķirošanas laukumu, kurā Siguldas novada iedzīvotāji bez maksas var nodot dažāda veida zaļos un dārza atkritumus. Pagaidām gan jaunais kompostēšanas laukums ir visai patukšs, kas apliecina zemo Latvijas atkritumu šķirošanas kultūru.
Publicitātes foto

Kā bioloģiskie atkritumi kļūs par vērtīgu produktu. Zviedru pieredze 4

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Kokteilis
“Tāds mīlestības putekļu mākonis mūs ir apņēmis…” Sējānu pāris dalās laimē, atgriežoties mājās ar jaundzimušo meitiņu
Lasīt citas ziņas

Zviedrija gatavojas obligātai bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošanai. Patlaban, 14 mēnešus pirms prasības stāšanās spēkā, mājsaimniecības bioloģiski noārdāmos atkritumus dalīti vāc 212 no 290 jeb 73% šīs valsts pašvaldību.

Zviedrija aizvien lepojas ar stingrākām likumu prasībām atkritumu apsaimniekošanas nozarē nekā ES izvirzītie nosacījumi, tomēr BNA dalītā vākšana arīdzan šajā Skandināvijas valstī būs obligāta no 2024. gada 1. janvāra – tāpat kā citās ES dalībvalstīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

BNA dalītā vākšana ir svarīga aprites ekonomikas sastāvdaļa – no savāktajiem pārtikas, dārzu un parku atkritumiem var iegūt kompostu, pēc pārstrādes biogāzes ražotnēs – enerģiju un arī lauksaimniecībā tik vajadzīgo mēslojumu, kā arī būtiski mazina siltumnīcefekta gāzu (metāns, ogļskābā gāze un citas gāzes) emisijas. “Zviedrijā dedzināmo atkritumu noglabāšanu poligonos aizliedza 2002. gadā.

Kopš 2005. gada atkritumu poligonos ir aizliegts noglabāt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Zviedrijā nešķirotos mājsaimniecību sadzīves atkritumus galvenokārt dedzina, atgūstot enerģiju,” Zviedrijas institūta un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) rīkotajā seminārā “Aprites ekonomikas izaicinājumi un iespējas” uzsvēra vides eksperte Daina Millere-Dalsjo.

Precizēsim, ka atkritumu dedzināšanu ES patlaban neuzskata par aprites ekonomikai atbilstošu pārstrādes veidu lielo izmaksu (būvniecība, ekspluatācijas izmaksas, degšanas atlikumu pelnu utilizācija) dēļ. Sadedzināto atkritumu daudzumu no 2027. gada neiekļaus ES dalībvalstu sasniedzamo aprites ekonomikas mērķu rādītājā.

Kā šķiro zviedri

Latvijā pārtikas atkritumu dalīto vākšanu centralizēti sāka ieviest samērā nesen. Savukārt Zviedrijā daudzās pašvaldībās BNA, tostarp pārtikas produktu atkritumus, no citiem atkritumiem atdala un vāc jau desmitiem gadu. Pērn 140 jeb 66% no 212 pašvaldībām pārtikas atkritumus vāca atsevišķā tvertnē, bet 30 pašvaldībās (14%) izmantoja optisko šķirošanu. Tas nozīmē, ka dažādas krāsas maisiņos liek dažādus atkritumus, tos centralizēti vāc mašīna un nodod šķirošanai. Zviedrijā pārtikas atkritumus galvenokārt vāc papīra maisiņos, kurus mājsaimniecībām, tostarp daudzdzīvokļu un privātmāju iedzīvotājiem, izdala pašvaldība.

Pārtikas atkritumiem tāpat kā Latvijā ir uzstādīti brūnas krāsas konteineri/tvertnes. Aptuveni 25% pašvaldību ir uzstādītas tvertnes ar četriem nodalījumiem, tostarp pārtikas atkritumiem. 52% pašvaldību atkritumus liek divās tvertnēs, kur viena tvertne ir pārtikas atkritumiem, bet otra – visiem pārējiem atkritumiem. 13% pašvaldību šķirošana notiek dažādas krāsas somās, kas esot ļoti dārgi, bet 12% pašvaldību šķiroto atkritumu vākšanu nepiedāvā.

Reklāma
Reklāma

Komposta veidošana no pārtikas atkritumiem Zviedrijā neesot prioritāte. Rēķinot uz vienu zviedru, gada laikā savāc 72 kg BNA. Pavisam 748 280 tonnas. No šā daudzuma aptuveni puse nonāk anaerobajā pārstrādē biogāzes ražotnēs, bet pusi pārstrādā kompostā, kas ir jāsertificē un ar ko esot līdzīgas problēmas kā Latvijā – pircēji nemaksājot tirgus cenu, tāpēc produkts ir jāsubsidē. Savukārt no biogāzes Zviedrijā ražo biometānu – attīrītu metāna gāzi, ko izmanto transportlīdzekļu darbināšanai.

Ja nešķiro, tad reģistrē

BNA šķirošanu piedāvā katrai Zviedrijas mājsaimniecībai, tomēr četros izņēmuma gadījumos no tās var atteikties. Tie ir šādi: 1) tehniski nesavienojama ar vākšanas praksi, 2) ir iespējama cita veida pārstrāde ar līdzvērtīgiem rezultātiem (mājsaimniecībā var kompostēt vai saimniecībā ir mājdzīvnieki, kuriem baro pārtikas atkritumus), 3) dalītā vākšana videi kopumā nav vislabākais risinājums (parasti – nobraucamo kilometru dēļ), 4) ja ir nesaprātīgas izmaksas, ekonomiski neizdevīgi.

“Ja mājsaimniecība var parādīt, ka desmit kilogramu bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšanai ir nesaprātīgas izmaksas, var to neveikt. Valsts iestādēm ir elastīgi jāreaģē uz šādu situāciju,” teic Millere-Dalsjo. Ja mājsaimniecība atsakās no centralizētās šķirošanas, tai ir jāvēršas pašvaldībā, kas reģistrē šo mājsaimniecību un pēc īpašas metodikas aprēķina tās radīto un kompostēto atkritumu daudzumu. Pērn mājas kompostā sagatavoti pavisam 30 000 tonnu produkta, ziņo Zviedrijas Atkritumu saimniecības asociācija. Dalītā vākšana ir jāpiedāvā arīdzan vasarnīcās.

Latvijā sāk pilotprojektu

Latvija pārtikas atkritumu pārstrādē būtiski atpaliek, un, kā šā gada jūnijā norādīja Valsts kontrole, valstī “ir izveidota iedzīvotājiem neizdevīga un videi nedraudzīga bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēma”. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pārmaksā par BNA apsaimniekošanu un valstij ir ES sankciju piemērošanas risks daudzu miljonu eiro izteiksmē.

Biogāzes ražotnes nav ieinteresētas pārstrādāt pārtikas atkritumus, nenotiek šo atkritumu uzskaite, mājsaimniecības, šķirojot virtuves/pārtikas atlikumus, maksā vien par 20% mazāku maksājumu nekā par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un ir nepietiekams daudzums uzstādīto pārtikas atkritumu tvertņu – tie ir vien daži no vides ekspertu norādītajiem samezglojumiem atbildīgajai nozares ministrijai, kas aizvien nav ņemti vērā.

Pērn, izmantojot citās valstīs izveidotus ko­eficientus, aplēsts, ka Latvijas mājsaimniecības 2020. gadā radīja 156 528 tonnas pārtikas atkritumu, restorāni un citi ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji – 10 627 tonnas pārtikas atkritumu, bet pārtikas mazumtirdzniecības un citu veidu izplatīšanas uzņēmumi – 47 853 tonnas pārtikas atkritumu.

Tātad pavisam tika radītas 215 008 tonnas pārtikas atkritumu. Divās biogāzes ražotnēs, kas saņēmušas atļauju pārtikas atkritumu pārstrādei, nonāca ļoti nenozīmīgs daudzums pārtikas atkritumu, ziņo Pārtikas un veterinārais dienests.

Šā gada augustā Latvijā sākta ES LIFE programmas projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” īstenošana, kas visā valstī turpināsies līdz 2028. gada 31. decembrim. Kā norāda Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijā (pavisam projektā piedalās 21 dalībnieks), projekta mērķis ir attīstīt atkritumu apsaimniekošanas nozari, rosinot aprites ekonomikas principu un atkritumu kā resursu koncepcijas ieviešanu.

Projekta īstenošanas laikā vairāku Preiļu un Liepājas privātmāju iedzīvotāji saņems konteinerus mājsaimniecībā radušos bioloģisko atkritumu ievietošanai kompostēšanai. Savukārt Rīgas simt dzīvokļu iedzīvotāji saņems bezmaksas mazos konteinerus virtuves atkritumu atšķirošanai jau to rašanās vietā. Tas ļaus pētniekiem vairāk uzzināt par BNA sastāvu un daudzumu, lai sniegtu ieteikumus par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajai ministrijai. Projekta naudu ieguldīs arī iedzīvotāju izglītošanai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.