Laukos
Graudkopība

Bites ir jāglābj! Vides organizācijas apvienojas kopīgā aicinājumā4

Foto: Evija Trifanova/LETA

Vairākas Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules dabas fonds, Ekodizaina kompetences centrs, kā arī Latvijas Biškopības biedrība aicina parakstīt petīciju, kas pieprasa Eiropas Savienībā pakāpeniski samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu.

Petīcijas mērķis – aizsargāt bites un lauksaimniekus.

Par satraucošu bišu skaitu samazināšanos ziņo daudzas pasaules valstis gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā, gan Āfrikā, gan Āzijā.

Par vienu no iespējamajiem bišu straujās izzušanas iemesliem tiek uzskatīti pesticīdi. Daudzi eksperti uzskata, ka bišu izmiršana nopietni ietekmēs visu planētas ekosistēmu – simtiem augu un dzīvnieku sugas vienkārši izzudīs.

“Eiropas Komisija ziņo, ka ik gadus apputeksnētāji – medus bite un savvaļas apputeksnētāji Eiropas lauksaimniecības sektoram atnes 22 miljardus eiro vērtu pienesumu.

80% kultūraugus un savvaļas augus apputeksnē tieši medus bite un savvaļas apputeksnētāji,” nesen, Starptautiskajā bišu dienā notikušajā ekspertu diskusijā “Kā jūtas Latvijas bites?” uzsvēra Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis. Kā norāda ANO, bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87 pasaules vadošo kultūru – ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.

Ziņas par bišu skaita samazināšanos daudzās pasaules valstīs kļūst aizvien satraucošākas ik gadu. Kāda ir situācija Latvijā?

“No 240 ieziemotajām bišu saimēm [šogad] esmu zaudējis vairāk nekā pusi,” stāsta biškopis Jānis Sietiņsons. Praktiskajā biškopībā viņš darbojas vairāk nekā 40 gadus. Biškopja bioloģiskā bišu saimniecība atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Kā atzīst pieredzējušais biškopis, viņš nezina, kas ir bišu saimju nāves iemesls.

“Par bišu saimju izmiršanu ļoti daudz runā pasaulē, jau sākot no 80. gadiem,” saka Jana Simanovska, Ekodizaina kompetences centra vadītāja, “Es gribētu izšķirt divus izmiršanas veidus – viens ir tad, kad bites nonāk saskarsmē ar pesticīdiem nesen apstrādātā laukā, otrs ir Jāņa Sietiņsona pieminētais fenomens: saimnieks atver vaļā stropu pēc ziemošanas; viss ir kārtībā, barība ir, bet stropā praktiski vairs nav bišu.

Un īsti neviens nevar pateikt, kur tās ir pazudušas. Šo fenomenu vispirms pamanīja Amerikā un Centrāleiropā.” Tagad tas notiek arī Latvijā.

Kā atzīst eksperti, ir normāli, ja ziemā neizdzīvo apmēram 10% līdz 15% bišu saimju. Diemžēl pēdējos gados ASV un dažās valstīs Eiropā bišu saimju izmiršana mēdz svārstīties no 30 līdz pat 90%, kas ir kritiski bišu populācijai. Eksperti uzsver, ka pesticīdu biežā lietošana stimulē bišu izmiršanu.

“Faktori, kas ietekmē bišu izmiršanu, ir vairāki,” uzsver Jana Simanovska, “Piemēram, biologa Deiva Goulsona pētījums izceļ vairākus faktorus, kas mijiedarbojoties var būt cēlonis bišu izmiršanai: kukaiņu indes (neonikotinoīdi un piretroīdi), fungicīdi, barības vielu deficīts monokultūru dēļ un parazīti.

Bite, kas saskārusies ar fungicīdiem, ir uzņēmīgāka pret parazītiem – varras ērcēm, bet parazītu novājināta bite ir jutīgāka pret neonikotinoīdiem. Samazinot bišu saskarsmi ar pesticīdiem, tā būs izturīgāka pret citiem faktoriem, kurus mēs šobrīd nevaram novērst, piemēram, parazītus.”

Valters Brusbārdis atzīst, ka Latvijā ir stingri regulēta augu aizsardzības līdzekļu lietošana. “Man kā biškopim ir būtiski, ka šis regulējums tiek ievērots,” viņš uzsver.

Savukārt citi biškopji atzīst, ka ir situācijas, kad, lai arī likums formāli tiek ievērots, realitātē lauksaimnieka likumiskā, taču nevērīgā rīcība var radīt un arī rada kaitējumus bišu saimniecībām.

Īpaši sarežģītas pēdējos gados ir attiecības starp biškopjiem un rapšu audzētājiem. Par to liecina arī ziņa, ko pēc diskusijas saņēma iniciatīvas “Glābiet bites un lauksaimniekus!” Latvijas aktīvisti.

“Šodien kopā ar Siguldas biškopi Ignatu Zariņu, kam ir 50 gadu biškopības stāžs, devāmies apskatīt un apkopt viņa vairāk kā 40 bišu saimes Mālpils apkaimē.

Mums abiem par lielu pārsteigumu, dienas vidū, saulainā, siltā laikā, vissiltākajā nedēļas dienā (visa pārējā nedēļa bija apmākusies, kad bites īpaši nelido), laikā, kad visas bites ir nocietušās un ir devušās darbā, lai vāktu ziedputekšņus un ziedu nektāru, blakus esošā rapšu lauka apsaimniekotājs ar lielu traktoru un milzu miglošanas iekārtu veica lauka miglošanu, neievērojot ne to, ka traktoram priekšā atrodas milzīgs bišu spiets, ne to, ka ārā ir paliels vējš, pilnībā apzinoties, ko nodara bitēm un blakus esošajām mājām,” raksta Zaļās villas kvartāla saimnieks, BIO GNP idejas virzītājs Andris Strapcāns.

Savā FB lapā viņš ir ievietojis arī redzētā video.

Eksperti uzsver, ka bites ir ļoti jūtīgas pret miglošanu saulainā laikā. Lai arī likums neaizliedz miglot laukus ar fungicīdiem pa dienu, ir svarīgi, lai tas tiek darīts laika apstākļos, kad bitēm un citiem apputeksnētājiem var nodarīt potenciāli vismazāko kaitējumu.

Pretēji izplatītajam mītam, fungicīdi nav nekaitīgi – arī tie var apdraudēt bites, tāpēc, atkarībā no darbīgās vielas, atsevišķus preparātus speciālisti neiesaka izmantot kultūraugu ziedēšanas laikā pa dienu, kad bites un citi apputeksnētāji ir devušies “ganībās”.

Saistītie raksti

“Bites ir pirmais indikators, kas saņem triecienus un signalizē pārējiem, ka kaut kas ļoti stipri nav kārtībā tajā, ko mēs, cilvēki, darām,” savā vēstulē raksta Andris Strapcāns, lūdzot palīdzēt.

Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus” aicina ikvienu parakstīt petīciju, kuras mērķis ir līdz 2035. gadam panākt pakāpenisku sintētisko pesticīdu izskaušanu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Laukos
“Zemes cenas pieaug.” “Altum” vadītājs Bērziņš intervijā arī atklāj, ka koronavīruss nav mazinājis interesi par zemi
Intervija 3 dienas
LE
LETA
Laukos
Āfrikas cūku mēris šonedēļ konstatēts 13 mežacūkām
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Kāds ir vasarāju ražas potenciāls, salīdzinot ar pagājušo gadu
5 dienas

Lasītākie

LA
LA.LV
Ekonomika
Skaļi minējumi, kāpēc rudenī daudzi pametīs Latviju
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Tramps turpina šķelt ASV jeb svētki skarbo runu ēnā
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Veste varēja izglābt dzīvību. Kā atpūtnieku laivu brauciens pārvērtās ļaunākajā murgā
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Sēdvietu plānošana šobrīd atgādina “kuģu šaušanu”! Saruna ar Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Lūdz laiku, lai spētu izvērtēt “Marsa parka” atbilstību Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa statusam
5 stundas