Nodokļu eksperte: Latvijā algas nodokļu piemērošanas sistēma ir sarežģīta un tāpēc neefektīva 2
Saskaņā ar jaunāko “PwC” un Pasaules Bankas Grupas veidoto pārskatu “Paying Taxes 2020”, laiks, kas uzņēmumiem Latvijā jāvelta nodokļu saistībām ir 168,5 stundas, kas pakāpeniski mazinās, taču joprojām ir krietni vairāk nekā citās Baltijas valstīs un vidēji Eiropā (161 stunda).
Lietuvā saistību laiks ir 95 stundas, savukārt Igaunijā tikai 50, taču maksājumu skaits Latvijā tikai 7, Lietuvā tie ir 10, bet Igaunijā 8 maksājumi.
Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir šķietami zemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs – 38,1%, Lietuvā tie ir 42,6%, bet Igaunijā – 47,8%.
Procentuālās atšķirības Baltijas valstu vidū plašāk skaidro “PwC” Nodokļu konsultāciju vecākā vadītāja Agate Zīverte: “Lai arī Latvijā nodokļu slogs procentuālā izteiksmē pēc izmantotās metodoloģijas ir vismazākais, tas lielā mērā skaidrojams ar sociālā nodokļa sloga sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju.
Kopējais slogs, saskaitot darba devēja un darba ņēmēja nodokļu apmēru, rezultātu Baltijas valstīs padarītu krietni līdzīgāku.”
Baltija – efektivitātes līdere
Eiropas valstu mērogā, Baltija ir līdere attiecībā uz efektivitāti, laiku un procesiem, kas saistās ar nodokļu atgūšanu.
Pēc iesniegšanas indekss ES un EEZ valstīs ir 83,1 (skalā no 0 līdz 100). Igaunijā 99,4, Latvijā 98,1 un Lietuvā 97,5.
A. Zīverte norāda: “Latvijā algas nodokļi prasa vislielāko darba apjomu to aprēķināšanai, taču vienlaicīgi kopējais maksājumu skaits nav liels. Tas liek domāt, ka algas nodokļu piemērošanas sistēma ir sarežģīta un tāpēc neefektīva, ko būtu vērts pārskatīt.”
Ziņojumā uzsvērts, ka to valstu nodokļu administrācijas, kuras ir ieviesušas tehnoloģiskus risinājumus, rada būtiskas priekšrocības saviem klientiem.
Šī gada rezultātus plašāk skaidro arī “PwC” Nodokļu atbilstības un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ilze Palmbaha:
“Pētījuma rezultāti visā pasaulē apliecina tehnoloģiju ieviešanas un izmantošanas nozīmi – tās būtiski uzlabo nodokļu administrācijas un uzņēmumu sadarbību un saistību ātrumu.
Manuprāt, lai Latvija uzlabotu saistību izpildes laika rādītāju, kas ir krietni ilgāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, VID ir jāturpina darbs pie EDS tālākas automatizācijas un jāveicina aktīvāka sadarbība starp VID un uzņēmējiem.”
