Ekonomika
Darbs un nauda

Latvijā mājsaimniecību ienākumi auguši jau astoto gadu pēc kārtas1

Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2018.gadā Latvijā palielinājās par 11,7% – līdz 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien publiskotie dati.

Otro gadu pieaugums vairāk nekā 10%

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka iedzīvotāju ienākumu pieaugums otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10%, tostarp 2017.gadā pieaugums veidoja 11,8%.

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga Latgalē – par 13,8% (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3% (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13% (669 eiro mēnesī). Vienlaikus Pierīgā ienākumi pieauga par 10,2% (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bija Kurzemē – par 8,5% (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4% (431 eiro mēnesī).

Pilsētās pieaugums bijis 10,9% (575 eiro mēnesī), bet laukos – 13,6% (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli pērn palielinājās par 10,5% – no 352 eiro mēnesī 2017.gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018.gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2% – no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī.

Ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 71,3% un sociālo transfertu īpatsvars – 22,9%.

Trūcīgāko ienākumi auga visstraujāk

2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, straujākais ienākumu pieaugums bija vistrūcīgākajās (pirmās kvintiļu grupas) un visturīgākajās (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecībās. Šīm mājsaimniecībām ienākumu pieaugums bija attiecīgi par 14,3% un 12,7%.

Savukārt vislēnāk ienākumi auga mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem (trešajai un ceturtajai kvintiļu grupai). Šo mājsaimniecību ienākumi palielinājās attiecīgi par 10,7% un par 11,6%.

Nedaudz mazinājusies arī plaisa starp trūcīgajiem un bagātajiem

Pērn nedaudz samazinājās Džini koeficients – no 35,6% 2017.gadā līdz 35,2% 2018.gadā, kā arī ienākumu atšķirība starp vistrūcīgākajiem (pirmā kvintiļu grupa) un visbagātākajiem iedzīvotājiem (piektā kvintiļu grupa).

Iedzīvotāju ienākumu palielināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017.gadā līdz 430 eiro 2018.gadā), kā arī izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem), kas nedaudz mazināja plaisu starp visturīgāko un vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem.

2018.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,5 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, savukārt 2017.gadā šī ienākumu starpība bija 6,8 reizes.

Saglabājas augsta nevienlīdzība

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm.

2017.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (39,6%) un Lietuvā (36,9%), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,9%. Savukārt kvintiļu attiecības indekss bija ceturtais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2017.gadā bija Bulgārijā (7,7), Rumānijā (7,2) un Lietuvā (7,1), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,2.

Uzziņa:

Saistītie raksti

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2019.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 5,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 9,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Panke neatklāj, kādēļ pametis Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja amatu
12 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Latvijā būtisks jaunu kravas auto reģistrācijas kritums. Populārāko kravas auto tops
12 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“CityBee”: Latvija ir gatava koplietošanas pakalpojumam
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Dots starts jaunai pedagoģijas studiju programmai; jāmācās tikai gadu
5 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Daugaviņš pirmo reizi KHL tiek pie “hat trick”
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kariņš: Par VDD jaunās ēkas atrašanās vietu nepieciešama diskusija
6 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
Braienta izmantotais helikopters bija kā limuzīns ar paaugstinātu izturību
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
GKR piedāvājusi Sileniekam pievienoties tās sarakstam
4 stundas