Būvēt no koka māca augstskolā 0
Antra Viļuma, dr. arch., žurnāls “ Baltijas Koks”
Ālto universitātē, kas ir pasaules mērogā visaugstāk novērtētajā Somijas augstskola, jau 30 gadu tiek mācīta būvniecība no koka. Wood program jeb Koka programma ir viena gada maģistrantūras studijas, kur māca koka arhitektūru un būvniecību no rūpnieciski ražotām koka konstrukcijām, neaizmirstot studējošos pašā sākumā aizvest uz mežu, lai viss ar koksnes ieguvi saistītais process būtu pilnībā apgūts.
Koka programma tiek īstenota Ālto Universitātes Mākslas, dizaina un arhitektūras skolas Arhitektūras nodaļā. Taču 1995. gadā to izveidoja Helsinku Tehniskajā universitātē, kuru 2010. gadā apvienoja ar Helsinku Ekonomikas skolu un Helsinku Dizaina un mākslas universitāti. Izveidojot Ālto universitāti, tika plānots nodrošināt ciešāku sadarbību starp zinātnes, biznesa un mākslas kopienām, veicinot daudznozaru izglītību un pētniecību. Sākotnēji izveidotās Koka programmas mērķis bija koordinēt koka būvniecības apmācību arhitektūras katedrā un Koksnes tehnoloģiju un būvinženieru laboratorijā. Sadarbībai attīstoties, tika pamanīts, ka dažādās augstskolas katedrās koksnes izmantošanas mācīšana notiek daudzos līmeņos un pastāv iespējas sadarbībai arī ar Tehnisko pētījumu centru.
Starptautisku vērienu Koka programma ieguva 1999. gadā, kad tika sākta tās realizācija angļu valodā, kas bija nozīmīgs pavērsiena punkts tās attīstībā. 2015. gadā svinot programmas divdesmit gadu jubileju, bija saskaitīts, ka tajā mācījušies 400 studentu no 42 valstīm. Koka programma ne tikai pulcē studējošos no visiem kontinentiem, bet ir arī unikāla ar mācīšanas stilu – mācīties darot.
Studējošie šajā programmā ir arhitekti, inženieri, koksnes tehnologi, urbānisti un dažādu citu nozaru pārstāvji, kas vēlas vienu gadu koncentrēties uz koka studēšanu. Tās ir salīdzinoši dārgas studijas, tāpēc bieži studējošie ir jau strādājuši un katru gadu komandā satiekas ne vien dažādu valstu un tautību pārstāvji, bet arī dažādu vecumu studējošie ar atšķirīgu pieredzi, kas ir vēl viena programmas pievienotā vērtība. Koka programma ir atsevišķa studiju programma, kas norit paralēli citām Ālto universitātes arhitektūras un dizaina studijām. Programma atbilst visām maģistru programmas prasībām, nodrošinot 60 ECTS punktu divos semestros, tomēr tā ir veidota atšķirīgi no klasiskām maģistra līmeņa studijām.
Mācīšanās, strādājot ar rokām, ir programmas viens no galvenajiem mērķiem paralēli tam, ka pilnībā tiek iepazīts nozīmīgs būvmateriāls – koks. Studentu iepazīstināšana ar koka būvmateriāliem un konstrukcijām ir sadalīta trijās daļās. Lekcijās tiek akcentēts teorētiskais pamatojums, tad ir koka būvniecības iepazīšana ar projektēšanas uzdevumiem un daudzpusīgu ekskursiju programma. Vieslekcijas lasa dažādu koka būvniecības nozaru speciālisti. Lekciju tēmas ir no koka bioloģiskajām un tehniskajām īpašībām līdz pat koka konstrukciju detaļām. Otro daļu veido darbošanās dizaina studijās, kurās studenti iepazīst koka konstrukciju detaļas un arhitektūras izteiksmes formas. Projektēšanas uzdevumi ir dažādi, un to realizēšanu vada koka būvniecībā strādājošie arhitekti. Savukārt ekskursiju laikā studenti iepazīstas ar Somijas mežiem un dažādām koksnes sugām, koka būvniecības tradīcijām, mūsdienu arhitektūru un Somijas kokrūpniecību.
Pirmā rudens semestra mērķis ir demonstrēt saikni starp materiālu un arhitektonisko forma. Rudens semestrī studējošie apgūst, kā izmantot koku un izpētīt koka arhitektūras galvenos elementus: koka būvmateriālu veidus, savienojumus, konstrukcijas un apdari. Seko projektēšanas darbi, kur studenti iegūst praktisku pieredzi darbā ar koku, turklāt studējošajiem ir tiesības kļūdīties un procesā tiek iegūts apliecinājums tam, ka bez kļūdīšanās nav iespējams atklāt labāko variantu. Rudens semestris beidzas ar metu konkursu, kurā tiek izvēlēts semestra pamatprojekts: grupas kopīgi būvēta koka ēka vai būve.
Visu pavasara semestri aizņem galvenā projekta projektēšana un būvniecība. Idejai tiek izpētītas dažādas alternatīvas daudz analītiskāk nekā parasti arhitektūras projektēšanā. Risinājuma arhitektoniskās daļas tiek veidotas, salīdzinot grupās izstrādātās alternatīvas un izvēloties risinājumu, kas vislabāk atbilst projekta loģikai. Tālāk tiek pilnveidots dizains un domāts, kā celtniecību padarīt pēc iespējas vienkāršāku. Studentu komandas darbs ir ļoti svarīgs Koka programmas aspekts. Projektam vienmēr ir galvenais arhitekts, bet projekta izstrādē jāpiedalās visiem studentiem. Darbs notiek grupās, un mērķis ir izveidot labu koka arhitektūru, tāpēc lielākais izaicinājums parasti ir ideju pilnveidošana. Koka programmā studenti mācās, darot lietas paši, un bieži vien viņi mācās vairāk viens no otra nekā no pasniedzējiem. Pamatojoties uz ideju, ka labāk mācīties grupās, programmas lekciju cikli, uzdevumi darbnīcās un mācību braucieni veidoti tā, lai atbalstītu praktisko darbu.
Mācīšanās darot ir galvenais mācību procesā, jo ir svarīgi ar savām rokām sajust koka svaru, kā tas liecas un plaisā, kāda ir koka virsma un cik noturīga ir konstrukcija. Lai gan laiks ir limitēts, šis viens gads ir efektīva un neaizmirstama mācību pieredze. Koka programma izaicina studentus eksperimentēt ar koku, studēt koka arhitektūru un rūpnieciski ražoto koka konstrukciju izmantošanu. Programmas direktors Peka Heikinens (Pekka Heikinen) uzsver, ka studentu darbošanās vairāk atgādina ražotni vai darbnīcu, nevis mācības augstskolā. Viņš norāda, ka mērķis ir piedāvāt studējošajiem pieredzi, kuru nevar iegūt no grāmatām, tādējādi programma paver durvis uz daudzpusīgo kokmateriālu izmantošanas pasauli. Koka ēku projektēšana prasa kompetenci, dažādas prasmes un māksliniecisku iejūtību, tāpēc programmā cenšas iedvesmot studentus iedziļināties koka arhitektūras būtībā un nepārtraukti mācīties un strādāt ar koka ēkām.
Katru gadu ir atšķirīga ēkas novietne vai ideja. Trīs desmitgadēs ir bijušas saunas un pieturvietas, skatuves un nojumes, saldējuma kiosks Hanko pilsētā, jūras novērošanas tornis jūras krastā Helsinkos, kā arī moduļveida dzīvojamā ēka, un studenti piedalījušies arī energoefektīvas un pašpietiekamas koka ēkas realizēšanā. 2018. gadā Koka dienās Cēsīs viens no programmas pasniedzējiem Filips Tidvels (Philip Tidwell) prezentēja Koka programmas projektus un to tapšanas procesu.
Koka programmas 30. jubilejas gadā projekta partneris ir Kuhmo pilsēta. Studentu realizētais projekts būs skatuve un platforma Kuhmo galvenajā laukumā. Pilsētas vēlme un projekta mērķis ir radīt arhitektoniski pievilcīgu vietzīmi un jaunu orientieri Kuhmo, nodrošinot vietu kultūras pasākumu norisei. Novembrī koka arhitektūras studenti viesojās Kuhmo, lai iepazītu apkārtnes arhitektūru, kultūru un dabu. Visi 17 studenti grupā izstrādāja savu priekšlikumu, un decembrī tie tika prezentēti pilsētas pārstāvjiem. Tika nolemts sākt strādāt pie dizaina pēc Meinas Kobjaši (Meina Kobayashi) skices, kuras skatuve būs kā gaismas instalācija tumšajā laikā.
Priekšlikums Kide ir asociācija ar sniegpārslas kristālisko forumu, kas vienlaikus sasaucas ar tradicionālu somu Ziemassvētku rotājumu. Eksperimentējot ar formu un materiāliem, tika izveidots Kide-joint – savienojums, kuru veido četras diagonālas sijas, kas apvijas ap vertikālu balstu 60 grādu leņķī. Kide konstrukcija ir balstīta uz šo savienojumu, kas rada pietiekamu stabilitāti. Viens no projekta mērķiem bija izmantot Kuhmo ražoto un piegādāto vietējo zāģmateriālu. Tomēr, veicot pilna mēroga testēšanu, atklājās, ka zāģmateriāla izmantošana ir pārāk sarežģīta, jo garās detaļas var deformēties, piemēram, savērpties. Tāpēc nesošajai konstrukcijai ir izmantota līmēta koka konstrukcija, bet pārējās konstrukcijas izgatavotas no zāģmateriāliem un LVL.
Pavasarī studenti dažādās darba grupās strādāja pie projekta. Lai aizsargātu skatuvi no laikapstākļiem, ir pievienots jumts un sienas. Tika izmainīta arī platformas forma. Notika akustikas, skaņas un rūpnieciskās ražošanas optimizēšanas darbi. Tā kā koka konstrukcijas ģeometrija veido arhitektūras tēlu, tad no laikapstākļiem aizsargājošai fasādei bija jābūt pēc iespējas caurspīdīgākai, lai konstrukcija būtu redzama, gan esot tuvu, gan no attāluma. Šim nolūk tika izmantots metāla siets, bet jumta konstrukcija veidota no LVL ar PVC segumu.
Kide ir skatuve un nojume, kuras mērķis ir atspoguļot arhitektūrā vietējās būvniecības mantojumu, kā arī Kuhmo dabu un meža resursus. Estrādes konstruktīvais un arhitektoniskais tēls labi atbilst Kuhmo pilsētas plāniem. Pilsēta, kas pazīstama ar saviem mežiem un kokrūpniecību, vēlas arī turpmāk būt pionieris koka būvniecībā, norāda pilsētas biznesa vadītājs Peka Hortanainens.
Estrāde un platforma Kide ir veidota, lai būtu ērta pasākuma dalībniekiem, tehniskajiem darbiniekiem un skatītājiem, bet laikā, kad pasākumi nenotiek, skatuves pakāpienus ērti var izmantot kā soliņus. Studenti ir izveidojuši unikālu sniegpārslu imitējošu konstrukciju, kas rotā pilsētas centrālo laukumu un būs gan estētisks papildinājums pilsētvidē, gan praktiski izmantojams apjoms.
Plašāku informāciju par Ālto universitātes Koka programmu pasniedzēja un programmas absolvente Laura Zubillaga prezentēs Baltijas koka būvniecības forumā Rīgā 24. un 25. aprīlī.
Vairāk informācijas www.forum-holzbau.com
