Cik daudz skolēnu Rīgas skolās ir atteikušies no krievu valodas apguves? 66
Lielākās grūtības piesaistīt skolotājus, kas varētu mācīt otro svešvalodu, kas nebūtu krievu valoda, ir Rīgā, tā atzinusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Vairākas skolas Rīgā kā otro svešvalodu ilgstoši piedāvājušas apgūt tikai krievu valodu.
“Pāreja uz otro svešvalodu, kas nav krievu valoda, notiek daudz ātrāk, nekā mēs bijām plānojuši, līdz ar to saspringums ar svešvalodu skolotājiem ir pietiekami jūtams,” sacīja Čakša.No Čakšas teiktā izriet, ka visbiežāk skolēni kā otro svešvalodu izvēlas vācu valodu, bet retāk – franču valodu. Tāpat esot novērots teritoriāls pieprasījums pēc poļu, lietuviešu, igauņu vai Skandināvijas valstu valodu apguves.
Runājot konkrēti par Rīgas skolās novērojamo aktivitāti atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanās, TV 24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīga runā” Laima Geikina, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja atzina, ka šobrīd konkrētus skaitļus viņa nevarot nosaukt, bet šī būtu bijusi milzīga vēlme un degsme, tas nav novērojams. “Bērni atteicās, jā, bet ne masveidā!”
Kā vēstīts, no 2026./2027.mācību gada pamatizglītībā pakāpeniski atteiksies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Krievu valodu vajadzēs aizvietot ar kādu no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
Skolēni no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves var atteikties arī ātrāk. Aizvadītajā mācību gadā no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteicās 2838 4.-9.klašu skolēni. Tie ir 4,26% no visiem 4.-9.klašu skolēniem, kas 2023./2024.mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu.
