Krievijas izšauto lādiņu uz Ukrainu skaits ir 1:7. Tas ir krietns uzlabojums kopš janvāra, skaidro virsnieks 25
Šobrīd Krievijas Bruņoto spēku izšauto lādiņu skaits ir vērtējams kā 1:7, ja salīdzina to, cik tas izdodas ukraiņu pusei. Situācija gan ir nedaudz uzlabojusies, jo vēl janvārī šī attiecība bija 1:12, kaut ko Ukraina ir papildu saņēmusi, tā aktuālo frontē šobrīd raksturo Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Ukrainas armijai artilērija un munīcija, taupīgi šaujot, pietiks līdz jūnijam, tā šobrīd tiek lēsts, tā Slaidiņš norādīja TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”.
Krievija tikmēr turpina stratēģisku ofensīvu, spējusi virzīties uz priekšu atsevišķos frontes sektoros, lai gan šie panākumi ir vērtējami tikai kā taktiski.
Kāpēc tas bija iespējams? Krievijai šis resurss ir lielāks, loģiski, ukraiņi sastapās ar lielu pretspēku. Ekonomika Krievijā ir uz kara sliedēm, bet Ukrainas puse tikai uzsāk uzņemt apgriezienus.
Kā saka Slaidiņš, Ukrainai šobrīd ir trīs galvenie uzdevumi – noturēt fronti, nodarīt maksimālus zaudējumus un iegūt laiku, kamēr paši izveido sev spēcīgas rezerves: iesauc cilvēkus, notiek mobilizācija un apmācības. “Izskatās, ka ukraiņi ar to šobrīd arī ar to nodarbojas. Nekādas uzbrukuma operācijas netiek plānotas.”
Zelenskis: Ukraina saņēmusi 30% ES solīto artilērijas šāviņu
Ukraina saņēmusi mazāk nekā trešo daļu no miljona artilērijas šāviņu, ko tai apsolīja piegādāt Eiropas Savienība (ES), pirmdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“No miljona šāviņu, ko Eiropa mums apsolīja, nevis 50% ir piegādāti, bet 30%. Diemžēl,” Kijivā ar Bulgārijas premjerministru Nikolaju Denkovu kopīgajā preses konferencē sacīja Zelenskis.
ES apņemšanos pauda pērn, bet janvārī atzina, ka no miljona šāviņu, ko bija iecerējusi piegādāt līdz martam, spēs piegādāt tikai pusi.
Ukraina šomēnes mudināja ES spert “steidzamus soļus”, lai palielinātu piegādes, atvieglojot noteikumu prasības un parakstot līgumus ar aizsardzības jomas uzņēmumiem.
