Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – LETA

Cik lielas salnas pacieš kāposti un citi laikus nenovākti dārzeņi? 0

“Cik lielas salnas pacieš kāposti un citi laikus nenovākti dārzeņi?” 
VAIRA CĒSU NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Augiem bīstamas ir gan pavasara, gan rudens salnas. Septembra sākumā tās uzskatāmas par agrām, jo nokož puķes un dārzeņus, radot zaudējumus lauksaimniekiem, kuriem tas ir bizness. Salnas var izteikt mērvienībās (t °C), tās ir meteoroloģisks elements, un nav nepareizi salnu saukt par dabas parādību, jo tā ir vizuāli novērojama uz zemes virsmas.

Dažādi augi atšķirīgi reaģē uz temperatūras pazemināšanos. Rudens salnas visvairāk apdraud gurķus, kabačus, ķirbjus un tomātus. Tāpat pirms tām vajadzētu novākt galda bietes un sakņu selerijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāpostus parasti vāc līdz oktobrim. Nenovākti baltie un sarkanie galviņkāposti pārcieš -5 °C. Tomēr pēc salnām kāpostus ne tikai uzglabāšanai, bet arī patēriņam svaigā veidā var vākt tikai tad, kad tie pilnīgi atkusuši. Ja kāpostgalviņa sasalusi līdz serdei, pēc atkušanas tā ātrāk jāizlieto un neder ilgstošai glabāšanai. Ja kāposti sasalst un atkūst vairākas reizes, tie ātri sāk bojāties no vidus. Tāpēc skābēšanai paredzētos kāpostus agru salnu gadījumā labāk uzglabāt sasalušus un atlaidināt tieši pirms izmantošanas.

Vislabāk aukstumu pacieš rudens un ziemas šķirņu puravi, rožkāposti un lapu kāposti. Tie iztur -8…-10 °C, bet lapu kāposti – vēl zemāku temperatūru. Rožu un lapu kāpostu ražu var vākt tūlītējam patēriņam pat no apsnigušiem laukiem. Jaunās pašsedzošās ziedkāpostu šķirņu galviņas pacieš salu līdz -5 °C.

Bieži vien maldīgi uzskata, ka salnas ir naktī un augi no tām jāglābj jau vakarpusē. Salna parasti ir novērojama augu veģetācijas periodā, kad diennakts gaisa vidējā temperatūra ir virs 0 °C, bet pie zemes tā noslīd zem 0 °C. Daudzi augi pārklājas ar plānu ledus kārtu, kas parasti nokūst vēlās rīta stundās. Pēc valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” speciālistu teiktā, maijā minimālā gaisa temperatūra novērojama stundu agrāk nekā septembrī, attiecīgi pulksten piecos un sešos pirms saullēkta. Tieši šajā brīdī jārūpējas par augu aizsardzību.

Ir novērots, ka salnas augus visur neskar vienādi. Pilnīgi viss dārzs no tām necieš. Zāles virskārta vienmēr ir balta ieplakās un citās zemās vietās, ēku noēnotās vietās. Tāpēc nepieciešams rūpīgāk pavērot savu dārzu pavasaros, rudeņos un tur nestādīt, piemēram, augļu kokus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.