“Principā nedara neko par 2000 eiro!” Viesturs ar piemēriem ataino situāciju, strādājot valsts iestādēs 0
Šī ir viena no tēmām, par ko var diskutēt ilgi un dikti – birokrātija un nodarbinātība valsts iestādēs. Ne viens vien pieturas pie stereotipa, ka valsts iestādēs strādājošajiem maksā “par neko”, ka viņi “atsēž stundas” utt. Ir stāsti, kas šo pārliecību kultivē, taču viennozīmīgi tas nav stāsts ne par visām iestādēm, ne visiem darbiniekiem. Visticsamāk, “neko nedarītājus” atradīsiet gan valsts, gan privātās iestādēs.
Taču kādu diskusiju par šo tēmu soctīklā “X” palasīt ir interesanti. Viesturs publicējis ierakstu, kas uz diskusiju izprovocējis daudzus. Viņš min piemērus no savu paziņu loka.
Viesturs raksta: “Man 1 paziņa strādā Kultūras Ministrijā – darbs jau 5 gadus no mājām (principā nedara neko par 2 tūkstošiem neto), čoms VIDā – jau 2 mēnešus dāčā dzīvo, darbs it kā attālināti, bet pats smejas par to….. (alga 1600 bruto). MUMS TĀ BIROKRĀTIJA IR VĒŽA PĒDĒJĀ STADIJĀ!!!!”
Kā jau tas gaidāms un kā jau tas ir arī dzīvē, komentētāju viedokļi dalās. Vieni aizstāv, ka darbs no mājām nenozīmē neko par tā apjomu, kā arī ka ir daudzi ierēdņi, kuri tiešām daudz strādā, bet ir arī tādi komentētāji, kuri “piemet” pagalīti un turpina kultivēt domu par to, ka valsts iestādēs nav neko jādara, algu it kā maksājot tāpat vien.
Kopumā valsts pārvaldes iestādēs pagājušā gada beigās strādāja 44 643 personas, kā arī bija 49 160,795 amata slodzes. Salīdzinot ar 2025. gada jūnija beigām, nodarbināto personu skaits pagājušā gada beigās bija par 0,3% mazāks, bet amatu slodžu skaits palielinājās par 1,1%.
