Latvijā
Sabiedrība

Kazinovski uzslavēja un piemānīja. “Saskaņa” ņem palīgā Staļinu. “LA” nedēļas apskats.1

Foto: Zane Bitere un Paula Čurkste/LETA

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Kazinovski uzslavēja un piemānīja

Bijušais Balvu rajona, vēlāk Balvu novada priekšsēdētājs Andris Kazinovskis, kura pašvaldību darba pieredze sākās 1990. gadā, kad viņš vadīja Medņevas pagastu, jau bija beidzis darbu pašvaldībā un arī savu politisko darbību Latvijas Zemnieku savienībā.

Viņš strādāja savā zemnieku saimniecībā un bija pārliecināts, ka politikā vairs neatgriezīsies.

Taču pirms 13. Saeimas vēlēšanām Kazinovski uzmeklēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderi Juris Jurašs un Jānis Bordāns, kuram arī ir saknes Balvu novadā. Viņi pārliecināja Kazinovski nākt uz partiju, kurā trūka cilvēku ar pašvaldību darba pieredzi.

JKP nebija viņa otrā politiskā izvēle aiz LZS – pirms tam Kazinovskis jau bija kandidējis uz Saeimu no “Latvijas ceļa”, bet uz Balvu pilsētas domi – no “Jaunā laika”. Kad Kazinovskis ieguva “mīksto mandātu” uz izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas pilnvaru laiku, JKP viņu deleģēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Administratīvi teritoriālās reformas komisijā.

Andris Kazinovskis.
Foto: Zane Bitere/LETA

Viņš vada arī Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisiju. Un tieši tajā tika veikti priekšdarbi, lai varētu izveidot administratīvos reģionus kā administratīvās teritorijas, par ko aktīvi iestājās Kazinovskis. Apakškomisija apkopoja informāciju par funkcijām, kuras ministrijas varētu nodot reģioniem. Neziņa par to reformas apspriešanas gaitā bieži tika piesaukta.

“Es piedāvāju to modeli, kas ir ziemeļvalstīs, kuras tagad ņem par paraugu. Bet izskatās, ka tikai grib ministrijās šiverēties ar to [Eiropas fondu] naudu, kas pienākas reģioniem,” sacīja Kazinovskis.

JKP viņu slavēja, bet to uztvēra tikai kā politiķa vēlmi izraisīt diskusiju.

JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans Saeimas sēdē uzteica Kazinovski par šīs debates uzturēšanu, bet uzskatīja, ka labāk atbalstīt nevis kolēģu priekšlikumus (arī Ulda Budriķa), bet gan atbildīgās komisijas viedokli. Tad Kazinovskis paziņoja par aiziešanu no frakcijas, lai turpinātu cīnīties ārpus tās.

Partijā politiķis palikšot, jo atbalsta konservatīvās vērtības un JKP mērķus. Reaģējot uz pārmetumiem par biežo politiskās piederības maiņu, Kazinovskis “Latvijas Avīzei” sacīja: “Es jau neaizgāju no tām partijām. To partiju tagad vienkārši vairs nav.” Ar LZS bijis citādi – tajā tālāko reģionu cilvēki palikuši nesadzirdēti.

Šaubas. Ceļā uz 400 000 lietotāju

Latvija kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kurā lietotājiem iespējams lejupielādēt uz “Google” un “Apple” programmatūras bāzēto Covid-19 brīdinātājlietotni “Apturi Covid”. Viedtelefoniem savstarpēji sazinoties, tā informēs, ja būs noticis kontakts ar vīrusa inficēto.

Notikumu pavadījis gan prieks par to, ka esam pirmie tik nozīmīga rīka ieviesēji, gan neskaidrība par privātuma nodrošināšanu, gan šaubas par to, vai no šādas lietotnes vispār būs jēga, ja to nelietos gana daudz cilvēku.

Šaubas ir visai pamatotas. Lietotnes izstrādātāji, atsaucoties uz dažādiem sociotehnoloģiskiem modeļiem, uzsver, ka ievērojamu atspaidu vīrusa ierobežošanai dotu pat 15–20% lietotnes lietotāju skaits. Tikai? Bet tie ir 300 000–400 000 Latvijas iedzīvotāju.

Sākums gan ir daudzsološs – gan “Google”, gan “Apple” lietotņu veikalos abas lietotnes jau kopš piektdienas ieņem pirmo vietu kā visvairāk lejupielādētā lietotne Latvijā.

Precīzu lejupielāžu skaitu noteikt ir grūti, bet “Play Store” svētdien rādīja, ka lietotne instalēta vairāk nekā 10 000 reižu.

Maz ticams, ka uz “Apple” iekārtām skaits ir lielāks. No populārākajām Latvijas tirgum domātajām lietotnēm jāmin tādas kā “Swedbank Latvia” ar 500 000 lejupielāžu skaitu, kā arī “CSDD e-pakalpojumi”, “SEB Latvia”, “Attaisnotie izdevumi”, “SS.lv” ar vairāk nekā 100 000 lejupielādēm.

Varētu šķist, ka potenciālo lietotāju skaits ir liels – viedtālruņus Latvijā jau sen kā lieto vairāk nekā 70% iedzīvotāju. Diemžēl šī lietotne ir pavisam jauna tehnoloģija, tā spējīga darboties tikai viedtālruņos ar jaunākajām programmatūras versijām. Tas nozīmē, ka daudzi potenciālie lietotāji tiek diskvalificēti neatbilstošu (var teikt arī – vecu) telefonu dēļ.

Sociālajos tīklos sākusies kolektīvā baidīšanās, ka lietotne izsekos cilvēkus. Nē, neizsekos, jo dati jau paliek paša telefonā. Varbūt jārīkojas, kā tviterī minējis uzņēmuma “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, – cilvēku ievilināšanai un pievilināšanai jāievieš kāda “rundziņa” un “pīrādziņš”?

Kauns. “Saskaņa” ņem palīgā Staļinu

Foto: Paula Čurkste/LETA

“… sadzīves apstākļi demokrātiskajā Latvijā ir krietni pasliktinājušies salīdzinājumā ar Staļina laiku.” Šāds apgalvojums aizvadītajā nedēļā parādījās partijas “Saskaņa” “Facebook” lapā “Saskaņa Online”,

lieku reizi atgādinot, kas slēpjas zem šīs partijas citādi pacietīgi veidotā eiropeisko sociāldemokrātu maskas.

Ierakstā norādīts, ka izteikumu autors ir viens no partijas jaunieguvumiem – Imants Keišs, un, iespējams, tas netiktu ievērots, ja Keiša nostāju savos soctīklu kontos nebūtu citējis un popularizējis arī pazīstamākais “Saskaņas” politiķis Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs.

Pati ideja nav jauna, un to jau vairākkārt izmantojuši gan Krievijas propagandisti, gan Latvijas prokrieviskās partijas,

mēģinot pierādīt tēzi, ka padomju okupācijas laikā pat ar visām represijām latvieši dzīvojuši labāk nekā neatkarīgajā Latvijā. Galvenais pierādījums – tolaik Staļina režīms esot uz Sibīriju izsūtījis mazāk Latvijas iedzīvotāju nekā tagad trīsdesmit neatkarības gados emigrējuši uz Rietumiem.

Salīdzināt totalitāros noziegumus ar brīvprātīgiem cilvēku lēmumiem izvēlēties sev dzīves un darba vietu – tur, protams, ir vajadzīgs īpaši nekaunīgs cinisms. Vai arī muļķība. Bet ko tik neizdarīsi, ja vēlēšanas tuvojas un steidzami vajag sevi stādīt priekšā publikai, kurai Latvijas neatkarība ir kā suņa nagla dibenā.

Imants Keišs “Saskaņas” elektorātam, visticamāk, ir mazzināma persona, kuru savulaik uz politiskās skatuves uzveda ideoloģiski pavisam atšķirīgs politiskais spēks – Jaunā konservatīvā partija (tagad gan atliek tikai pabrīnīties par šīs partijas atbildību vēlēšanu sarakstu veidošanā).

Viņš bija diezgan nemanāms līdz brīdim, kad Rīgas domē sākās jukas un Keišs kopā ar kolēģi Druvi Kleinu nolēma nedaudz piespēlēt pie varas esošajam “Saskaņas”/”Gods kalpot Rīgai” blokam, par ko tika izslēgts no JKP. Sākotnēji izslēgtie izveidoja paši savu “neatkarīgo deputātu” bloku, bet pēc domes atlaišanas un jaunu vēlēšanu izsludināšanas jau oficiāli atraduši pajumti pie saskaņiešiem un tikšot iekļauti arī vēlēšanu sarakstā.

Ne visi “Saskaņas” biedri gan esot mierā, ka politiskajā kampaņā tiek izmantotas šādas metodes. Ne tik daudz partijas, bet savu godu mēģinājis glābt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš no “Facebook” ieraksta norobežojies. “Ne visi “Saskaņas” biedri piekrīt šim viedoklim. Es zem tāda noteikti neparakstos,” viņš ierakstījis tviterī.

Darījums. Pēckrīzes ārstēšanās kurss

Tāda mēroga darījums – papildu naudas summa 750 miljardu eiro apmērā, kādu pagājušās nedēļas trešdienā piedāvāja Eiropas Komisija, lai atveseļotu ekonomiku no krīzes, – ir nebijis Eiropas vēsturē. Pirms pandēmijas ES dalībvalstis vēl ķīvējās par dažiem simtiem miljonu pie ES septiņgadu budžeta, bet tagad kā ar Tā Kunga helikopteru no gaisa vēl viens budžets klāt!

Pie ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam 1,1 triljona eiro apmērā pieskaitot Atjaunotnes fonda “Next Generation EU” 750 miljardus un jau līdz šim apstiprinātos aizdevumus 540 miljardu eiro apmērā – pavisam ES rīcībā ir 2,4 triljoni – divi ES septiņgades budžeti!

Bet dalībvalstis, redzot šo helikopteru naudu, protams, rauc pozēti neapmierinātas grimases un sola padomāt. Arī Latvijā: “labs sākums diskusijām”, “gan jāspriež, gan jācīnās” (Edgars Rinkēvičs).

Latvijai no šīs summas varētu tikt 2,9 miljardi eiro – tad Latvijai nāktu klāt vairāk par pusi no nākamajā finanšu periodā Kohēzijas politikai plānotās summas. Ņemot vērā paredzamo ekonomikas šā gada kritumu par 8–10%, šīs injekcijas tuvākajos pāris gados dotu papildu 15% no Latvijas nacionālā kopienākuma. Vēl 1,6 miljardi eiro Latvijai būs pieejami aizdevumos.

Saistītie raksti

Vislielākās bažas ir par to, ka ne visiem un ne visam tiks ļauts atjaunoties par publisko naudu. Tiks atbalstītas tās investīcijas, kas atbildīs ES nospraustajam Zaļajam kursam un digitalizācijai. Tēlaini izsakoties, nauda tiks dota nevis reģionālajiem ceļiem, bet trolejbusiem, kas pa tiem brauks, un elektromobiļiem.

Uz miljardu dalīšanas fona Brīvības ielas 36. namā liekas nesaprotami, kā pērn nevarēja un joprojām nevar atrast 60 miljonus veselības aprūpes darbinieku algām. Tagad Eiropas Komisijas ieteikumu formulējums mudina to beidzot izdarīt. Pirms gada Latvijai EK pieprasīja strukturālās reformas un izmaksu efektivitāti, tagad rekomendē gādāt veselības sistēmas noturību: vairāk līdzekļu resursiem un arī vairāk darbinieku.

Sagatavojuši: Ināra Egle, Raivis Šveicars, Ivars Bušmanis, Māris Antonevičs

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
10 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala vēl nepieņem lēmumu ieviest iebraukšanas maksu pilsētā uz visu gadu
11 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Balvēnieši lepojas ar partizāniem. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 14. jūlijā
12 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
8 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
9 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
22 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
7 stundas