Saksofonists Raivo Stašans

CILVĒKSTĀSTS. Raivo Stašans: “Instrumentu spēlēt var iemācīties, bet svarīgākais – lai tevī klausītos” 23

Jau desmitgadēm ilgi saksofons tiek uzskatīts par vienu no romantiskās mūzikas populārākajiem instrumentiem.  Savukārt viens no pašmāju mūzikas cienītāju mīluļiem ir saksofonists Raivo Stašans. Viņa atskaņotās melodijas nereti aizrauj tik ļoti, ka pēc koncerta daudziem tā vien gribas mājās uzmeklēt vēl kādus Raivo Stašana izpildītos skaņdarbus, lai turpinātu baudīt viņa sniegtās mūzikas burvību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
TV24
“Notiek cepšanās visaugstākajā temperatūrā.” Slaidiņš par to, ka Kremlis kritis histērijā un draud ar triecieniem
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
Lasīt citas ziņas

Raivo Stašans ir piedalījies neskaitāmos ierakstos un sadarbojies ar daudziem spožiem mūziķiem, komponistiem, dziedātājiem, grupām un orķestriem. Lai arī reizēm koncertēšana ir ļoti piesātināta, Raivo nekavējas izmantot retos atpūtas brīžus, lai ceļotu.

Romantiskais džeza saksofonists

Raivo Stašanu pamatoti var dēvēt par Latvijas mūzikas, it sevišķi džeza, romantiskāko saksofonistu. Viņa maigā un daudzpusīgā saksofona spēle iemantojusi plašas publikas mīlestību. Savas mūziķa karjeras laikā Raivo Stašans piedalījies neskaitāmos un dažādos projektos, koncertprogrammās un studijas ierakstos, bet tagad dienas gaismu ieraudzījis viņa paša pirmais instrumentālās mūzikas albums „Romantiskais solo saksofonam”. Tajā dzirdamas desmit jaunas kompozīcijas, kas tapušas sadarbībā ar komponistu Gaiti Lazdānu.

CITI ŠOBRĪD LASA

„Šis pašlaik ir vienīgais mans solo albums, taču principā mana saksofona spēle ir dzirdama neskaitāmi daudzos citu mākslinieku ierakstos,” uzsver Raivo Stašans. „Tas, ka varētu ierakstīt pats savu solo albumu, nebija gluži mana ideja – uz šādu soli mani pamudināja komponists Gaitis Lazdāns, kurš tad arī sarakstījis visus manā albumā dzirdamos skaņdarbus. Piebildīšu arī to, ka debijas platē iekļautie desmit skaņdarbi nav tapuši viena gada laikā, bet gan ilgākā laika periodā.”

Pašam savs krēsls Mūzikas akadēmijas zālē

Ja vieniem Raivo Stašans asociējas ar romantisku melodiju izpildītāju, tad viņa daiļrades pazinēji zina, ka saksofonists ir daudzpusīgs dažādos mūzikas žanros. „Esmu sadarbojies un arvien sastrādājos ar lielu daļu no Latvijas populārākajiem mūziķiem un spēlēju dažādos mūzikas stilos,” viņš saka. Ja ielūkojas Raivo kā mūziķa biogrāfijā, redzams ļoti garš saraksts ar orķestriem, apvienībām, komponistiem, citiem aroda brāļiem un māsām. Lūk, daži no tiem: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, „Sinfonietta Riga” un pūtēju orķestris „Rīga”, džezā – izcilie „Mirage Jazz Orchestra„, Latvijas Radio bigbends, Raita Ašmaņa bigbends, Laimis Rācenājs, Olga Pīrāgs, Viktors Ritovs un džeza grupa „Patima”. Komponistu vidū visa zelta plejāde ar pašu maestro Raimondu Paulu priekšgalā. Varbūt kādam tas būs pārsteidzošs fakts, bet Raivo pagājušā gadsimta 90. gados pat muzicēja slavenajā grupā „Labvēlīgais tips”! Bijis klāt, kad tika komponēti tādi teju par folkloru kļuvušie superhiti kā „Džins ar toniku” un „Alumīnija cūka”.

Lūk, vēl kāds interesants fakts. Varbūt izklausās neticami, tomēr tieši

Raivo Stašans ir pašmāju plašajā mūziķu saimē pirmais akadēmiski izglītotais saksofonists, kurš absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Vēlāk saksofonista ierādītajā ceļā sekoja vēl virkne citu pazīstamu saksofona spēles meistaru. „Tagadējais Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis saksofonista akadēmisko izglītību ieguva Sanktpēterburgā,” saka Raivo Stašans. „Savukārt pēc manis mūsu augstskolu absolvēja tādi vīri kā Artis Gāga, Gints Pabērzs un daudzi citi. Es pat teiktu, ka pēdējās desmitgadēs saksofons ir kļuvis itin populārs mūzikas instruments arī jauniešu un bērnu vidū. Akadēmijā ik gadu absolventu pulkā ir vismaz viens saksofonists. Pašlaik akadēmijā ļoti strauji attīstījusies tieši džeza mūzikas katedra. Daudz jaunu un talantīgu mūziķu. Bet tad, kad es absolvēju akadēmiju, bija citādi laiki – es augstskolu beidzu, mācoties klasisko mūziku. Vēlāk, 2011. gadā, šajā augstskolā ieguvu maģistra grādu tieši džeza mūzikā.”

Reklāma
Reklāma

Interesanti atzīmēt, ka, svinot Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgadi, tās lielajā zālē arī Raivo Stašanam tika piešķirts pašam savs krēsls, kuru rotā izcilā mūziķa vārds. Atliek vien uzmeklēt 9. rindas 11. vietu.

Saksofons – pareizā izvēle

Raivo Stašans stāsta, ka izvēle no daudzajiem mūzikas instrumentiem par labu tieši saksofonam neesot bijusi nejauša. Kā pats saka, tas noticis diezgan loģiski. Pirmais mudinājums nācis no mātes puses, jo viņai ļoti paticis saksofons. Un tad kādu dienu Pumpuru vidusskolas 1. klasē mazos bērnus uzrunāja Jūrmalas bērnu mūzikas skolas skolotājs Gunārs Kļaviņš, meklējot sev jaunus audzēkņus. Puika izvēlējies klarneti, jo patikusi tās skaņa. Skolotājs Kļaviņš savā darba mūžā sagatavojis daudzus izcilus klarnetistus, piemēram, Uldi Lipski. Mārci Kūli. Taču gadu vēlāk Jūrmalas mūzikas skolas orķestrī radusies vajadzība pēc saksofonista. Tā mazais mūziķis nomainīja klarnetes spēles apguvi pret lielāko un smagāko saksofonu.

Raugoties pagātnē no šīs dienas perspektīvas, uz jautājumu, vai šāda mūzikas instrumenta izvēle bijusi pareiza, Raivo Stašans atbild: „Domāju, ka jā. Saksofons it kā līdzīgs klarnetei, tomēr tā pielietojuma iespējas ir krietni plašākas. Tas nebūt nenozīmē, ka es noniecinātu kādu no mūzikas instrumentiem. Nē, nē! Es uzskatu, katrs mūzikas instruments ir ar savu neatkārtojamo skanējumu un skaistumu.”

Tāpat kā jebkuram citam instrumentam, arī saksofonam ir savi knifi, un tā spēlētprasme ir jāapgūst pamatīgi. Kā saka Raivo Stašans, jebkurš instruments „nepadodas” uzreiz, tas ir jāiepazīst un jāizkopj tā spēlēšanas prasmes:

„Var iemācīties spēlēt instrumentu, bet pats svarīgākais – lai tevī klausītos. Lai tu ar savu izpildīto mūziku vari pateikt kaut ko īpašu.”

Tagad saksofona spēlēšanu Raivo Stašans māca bērniem Rīgas 45. vidusskolā, kas ir ar mūzikas novirzienu.

Sarunas laikā atklājas, ka Raivo prot spēlēt ne tikai saksofonu un klarneti. Ja uzstājas kopā ar bigbendu vai orķestri, viņam vienmēr līdzās šiem instrumentiem ir arī flauta. Kā pats saka, arī flautas spēli viņš pieprot profesionāli. Protams, arī klavieres, bet ar ģitārspēli gan diez ko labi nevedas. Izcila dziedamā balss arī neesot, taču sanākot tīri skanīgi.

Kad improvizācija (ne)atļauj

Pat pasaules lielākajiem meistariem uzstāšanās laikā kādreiz gadās kāda ķibele, kaut kas misējas. Bez šādiem atgadījumiem pasaulē nav dzīvojis neviens mūzikas izpildītājs. Arī Raivo kā mūziķa dzīvē bijis ne mazums misēkļu, taču vairumā gadījumu to klausītājs pat nepiefiksē. Protams, ja veikli izdodas no kutelīgās situācijas neuzkrītoši izrāpties. Vistrakāk esot tad, ja pēkšņi skaņdarba vidū no atmiņas „izkūp” atskaņojamais fragments.

Raivo atzīst, ka jebkurš mūziķis allaž pieliek visas pūles, lai atskaņojums padotos nevainojams. „Taču arī mani mēdz piemeklēt nelāgi brīži, kad, kā saka mākslinieki, negaidīti uzrodas „melnie caurumi”. Tu pēkšņi vairs nesaproti, kur atrodies. Atšķirībā no tiem mūziķiem, kuri strādā tikai vienā žanrā un ampluā, piemēram, simfoniskajā orķestrī, man ir zināma priekšrocība. Es spēlēju savu saksofonu dažādos žanros un virzienos. Ja misēklis gadās tad, kad atskaņoju vieglo estrādes vai džeza mūziku, tad ir elementāri tikt ar to galā – te varu izmantot spontānas improvizācijas prasmes. Taču kas tāds nekādi nav pieļaujams klasiskajā mūzikā. It sevišķi, ja tiek atskaņots iepriekš zināms skaņdarbs. Tas var būt pat nepopulārs, taču zālē noteikti atradīsies vismaz viens tāds klausītājs, kurš šo darbu pārzina un kļūdu pamanīs acumirklī. Patiesībā šādās reizēs jau nav nekādu variantu: tev ir jāprot izlavierēt jebkurā situācijā. Jābūt tam gatavam.”

Raivo rokās saksofons ir praktiski ik dienu. Atšķiras vien tas, cik stundu iznāk spēlēt. „Es cenšos katru dienu mazlietiņ pavingrināties un pamācīties, lai, kā saka, būtu formā. Bet reizēm vajag arī mazliet atpūsties. Kādreiz gadās, ka vispār nav laika vai jādodas garākos pārbraucienos. Parasti ceļā uz tuvākām vai tālākām zemēm līdz pat galamērķim pilnīgi nesanāk paņemt rokās saksofonu.”

Paša pasaules kartē – 55 valstis

Jo augstākas klases un daudzpusīgāks ir mūziķis, jo biežāk sanāk doties koncerttūrēs plašajā pasaulē. Kā Raivo saka, ceļots ir ļoti daudz, visbiežāk tieši saistībā ar mūziķa darbu. „Tādās reizēs es varu apvienot lietderīgo ar patīkamo – darbu un ceļošanu, kas nav mazsvarīgi. Sociālajā tīmekļa vietnē „Facebook” ir tāda aplikācija, kurā vari atzīmēt visas tās pilsētas un valstis, kurās esi viesojies. Un tad saskaitīt kopā. Man sanācis itin garš saraksts. Uz pasaules kartes esmu atzīmējis 55 zemes. Taču man ir vēl kur tiekties, jo tā ir tikai kāda ceturtā daļa no visām pasaules valstīm.”

Raivo Stašans izrādās diezgan izvēlīgs ceļotājs. Viņam svarīgākais ir tas, lai konkrētajā zemē būtu siltāk nekā pie mums. Tātad, Eiropas dienvidi, Vidusjūras reģions. „Man ļoti patīk viesoties ASV, īpaši dienvidu daļā. Jūsmoju par Floridu. Protams, ļoti skaisti ir arī Norvēģijas fjordos. Vistālākais ceļojums man bijis uz Austrāliju.”

Taču reiz Raivo ceļojums izvērtās par īpašu pārsteigumu citiem. Stjuarte bija pamanījusi, ka lidmašīnā Raivo iekāpa ar saksofona futrāli. Tad, kad lidmašīnas salonā bija uzdziedājis kāds vācu operdziedātājs, stjuarte lūdza arī Raivo sniegt nelielu priekšnesumu. Pasažieri bijuši sajūsmā!

Prezentēs disku

Raivo Stašans allaž redzams smaidīgs, izstaro enerģiju un mēdz būt ļoti atraktīvs. Tāds viņš esot jau kopš bērnības – smaidīt viņam sanāk dabiski, nesamāksloti. Taču izrādās, ka mūziķis mēdz būt arī ļoti nopietns un kā Aunu pēc horoskopa viņu nevajagot kaitināt, tad varot dabūt arī pretī kaut ko skarbāku. „Kāds ir tas mans tēls, tāds arī es,” viņš saka.

Vēl tikai piebildīsim, Raivo Stašans kopā ar komponistu Gaiti Lazdānu ir sagatavojis programmu ar tādu pašu nosaukumu kā diskam – „Romantisks solo saksofonam”. Tajā skanēs ne vien dziesmas no jaunā diska, bet arī populāri pasaules un latviešu skaņdarbi, piemēram, melodija no kinofilmas „Ilgais ceļš kāpās”, kaut kas no Stinga, Kendijas Dilferes. Programma pirmatskaņojumu piedzīvos 17. janvārī Rīgā, VEF Kultūras pilī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.