Saulvedis Vārpiņš: “Šis gadījums nevar palikt bez sankcijām…” 0
Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu noplūdes gadījums aktualizējis ne tikai jautājumu par cilvēku personas datu drošību, bet arī par to, cik pamatoti un mūsdienu datu aizsardzības prasībām atbilstoši ir noteikumi, kas paredz šādu datu glabāšanu. Vai gadījumā, kad tiek konstatēts pārkāpums, pietiek tikai ar secinājumiem un noteikumu grozīšanu, vai tomēr jāseko arī sankcijām? Par to TV24 raidījumā “Naudas cena” sprieda zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, uzsverot, ka šāds gadījums nedrīkst palikt bez sekām.
Vārpiņš norādīja, ka jautājums par datu noplūdes radīto kaitējumu katram cilvēkam var būt atšķirīgs. Vienam cilvēkam fakts, ka viņa dati kļuvuši pieejami, var šķist mazsvarīgs, kamēr citam tas var radīt nopietnas bažas.
Tomēr advokāts uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kā konkrētais cilvēks uztver notikušo, pārkāpumam nevajadzētu palikt bez atbildības. Pēc Vārpiņa domām, sankciju nepieciešamība ir saistīta ne tikai ar konkrēto datu noplūdes gadījumu, bet arī ar kopējo tiesiskuma kultūru.
“Bez kaut kādām sankcijām jeb bez kaut kā, tas nedrīkstētu palikt tā apstākļa dēļ, ka ir cilvēki jāpieradina ievērot likumu,” skaidro Vaŗpiņš.
Viņš uzsvēra, ka ja par noteikumu neievērošanu neseko nekādas sekas, rodas situācija, kurā likumu ievērošana vairs netiek uztverta pietiekami nopietni: “Un pieradināt bar, tikai ne jau, kad atgadās, un, kā saka, nekas nonetiek, bet ja tu neesi kaut ko izdarījis, tad ir jāsaņem sods.”
Vārpiņa ieskatā, CSDD gadījums liek uzdot plašāku jautājumu par to, kā tiek veidots un pārskatīts valsts regulējums. Advokāts norādīja uz publiski izskanējušo informāciju par CSDD datu glabāšanu un jautājumiem, kas saistīti ar to, kādēļ atsevišķi dati tikuši glabāti ļoti ilgu laiku.
Vārpiņš vērsa uzmanību uz Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz noteiktu datu glabāšanu. Taču vienlaikus pastāv arī datu aizsardzības prasības, kas paredz nepieciešamību pamatot personas datu glabāšanu.
Tādēļ, pēc advokāta domām, šeit rodas būtisks jautājums – kādēļ šādi noteikumi vispār joprojām pastāv, ja datu aizsardzības regulējums paredz nepieciešamību pēc pamatojuma. Vārpiņš atklāja, ka pats ir runājis ar CSDD un viņam esot zināms, ka iestāde šobrīd strādā pie attiecīgā regulējuma grozījumiem. Tomēr tas neatbild uz jautājumu, kādēļ nepieciešamība pēc šādām izmaiņām netika konstatēta agrāk. Advokāts uzskata, ka valstij būtu jādomā ne tikai par jaunu noteikumu pieņemšanu, bet arī par jau esošā regulējuma regulāru pārskatīšanu.
Vārpiņš norādīja, ka citās valstīs tiek pievērsta uzmanība ne tikai jaunu prasību izstrādei, bet arī esošo noteikumu izvērtēšanai un to atcelšanai, ja tie vairs nav nepieciešami vai neatbilst aktuālajām prasībām.
Pēc viņa domām, pretējā gadījumā regulējums kļūst arvien sarežģītāks, un līdz ar to pieaug arī birokrātija.
