Bīstams ieradums, ko daudzi piekopj ik dienu, iespējams, būtiski palielina risku nomirt ar vēzi 0
Neatkarīgi no tā, vai ilgstoši sēžam birojā, automašīnā vai uz dīvāna, tas var negatīvi ietekmēt veselību. Plašs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 90 000 cilvēku, liecina, ka nozīme var būt ne tikai kopējam sēdēšanas laikam, bet arī tam, cik ilgi cilvēks sēž bez pārtraukuma.
Ilgstoši sēdēšanas periodi bija saistīti ar lielāku risku nomirt no vēža, savukārt regulāri kustību pārtraukumi šo risku samazināja.
Pētnieki analizē ilgstošu sēdēšanu
2026. gada pētījumā, kas publicēts žurnālā “PLOS Medicine”, zinātnieki analizēja datus par 91 292 Lielbritānijas dalībniekiem.
Par ilgstošu sēdēšanas periodu pētnieki uzskatīja vismaz 30 minūtes ilgu laika posmu, kurā cilvēks vismaz 90% laika pavadīja sēdus.
Pētījuma dalībnieku vidējais vecums bija 56 gadi, un nedaudz vairāk nekā puse no viņiem bija sievietes. Septiņas dienas viņi nepārtraukti nēsāja uz rokas kustību sensoru. Tas ļāva pētniekiem atšķirt sēdēšanu no vieglas, mērenas un intensīvas fiziskās aktivitātes.
Novērošanas periodā, kas ilga vidēji nedaudz vairāk nekā 12 gadus, tika reģistrēti 12 392 jauni vēža gadījumi, bet 1726 dalībnieki nomira no vēža.
Rezultāti liecināja: katra papildu stunda, ko cilvēks dienā pavada ilgstoši sēžot, bija saistīta ar par 9% lielāku risku nomirt no vēža. Savukārt kopējais saslimšanas risks ar vēzi palielinājās par aptuveni 3%.
Labāk sēdēšanu aizstāt ar kustībām
Cilvēkiem, kuri biežāk pārtrauca sēdēšanu un izkustējās, bija būtiski mazāks risks nomirt no vēža.
Kad pētnieki vienu stundu sēdēšanas aizstāja ar vienu stundu vieglas fiziskās aktivitātes, piemēram, lēnu pastaigu vai mājas uzkopšanu, risks nomirt no vēža samazinājās par 12%.
Savukārt 30 minūšu mērena fiziskā slodze bija saistīta ar 8% mazāku risku.
Pat piecas minūtes intensīvas fiziskās aktivitātes dienā bija saistītas ar labvēlīgu ietekmi.
Pētījums nepierāda cēloņsakarību
Tomēr pētnieki uzsver, ka rezultāti nepierāda, ka ilgstoša sēdēšana pati par sevi izraisa vēzi vai ka kustību pārtraukumi to novērš.
Pētījuma dalībnieki tika novēroti, nevis īpaši mudināti mainīt savus paradumus. Turklāt kustību sensors tika izmantots tikai vienu nedēļu, tāpēc tas ne vienmēr atspoguļo cilvēka uzvedību daudzu gadu vai pat gadu desmitu garumā.
Sensors arī nespēja noteikt, kāpēc cilvēks sēdēja, piemēram, vai viņš strādāja birojā, skatījās televizoru vai veica kādu citu darbību.
Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, pētījuma rezultāti saskan ar iepriekšējiem pētījumiem. Piemēram, 2020. gadā publicēts pētījums, kurā piedalījās aptuveni 8000 cilvēku, arī atklāja saistību starp ilgstošu sēdēšanu un lielāku risku nomirt no vēža.
Sagatavots pēc “Bild” materiāliem.
