“Daudziem šis darbā kļuvis par nosacījumu, ne bonusu!” Latvieši vairs neklusē un atklāj, ka attālinātais darbs “mainījis spēles noteikumus”
0
Vai attālinātais darbs vēl eksistē, vai tomēr lielākā daļa darbinieku jau atgriezusies birojos vai strādā hibrīda režīmā? Šāds jautājums sociālajā tīklā “Threads” izraisījis plašu diskusiju, kurā cilvēki dalās ļoti atšķirīgā pieredzē – no pilnībā attālināta darba līdz prasībai vairākas dienas nedēļā būt klātienē.
Ieraksta autore vaicā, vai attālinātais darbs vēl vispār ir realitāte, īpaši runājot par profesijām, kuras tehniski iespējams veikt no mājām. Komentāros ātri vien kļūst skaidrs, ka vienas atbildes nav – darba devēju pieejas Latvijā ļoti atšķiras.
Daļa cilvēku raksta, ka attālinātais darbs viņiem joprojām ir ikdiena. Kāda komentētāja norāda, ka strādā digitālajā mārketingā un uz biroju aizbrauc vien pāris reizes mēnesī, lai satiktu kolēģus. Šobrīd viņa pat mēnesi strādājot attālināti no Indonēzijas.
Cits komentētājs atzīst, ka strādā 99% attālināti, savukārt vēl kāds raksta, ka viņa darbs ir pilnībā attālināts un labāka alga citā uzņēmumā nebūtu tā vērta, ja nosacījums būtu katru dienu iet uz biroju. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri nedzīvo Rīgā un kuriem regulāra braukšana uz galvaspilsētu nozīmētu gan laika, gan naudas zaudējumu.
Ļoti daudz komentāru ir par hibrīda darba modeli. Vieni raksta, ka tas ir efektīvs un “dzīvs” formāts – piemēram, trīs dienas klātienē un divas attālināti. Citi gan uzskata, ka daudz produktīvāks būtu pretējs variants – divas dienas birojā un trīs no mājām, īpaši, ja lielākā daļa darba tik un tā notiek virtuālās sapulcēs.
Kāda komentētāja raksta, ka viņai teorētiski noteiktas trīs dienas birojā un divas attālināti, taču praksē bieži sanāk divas dienas birojā un trīs mājās, bet ideālā gadījumā – viena diena klātienē un četras attālināti. Viņa norāda, ka vadītāji mēdz runāt par nepieciešamību “palielināt klātbūtni birojā”, taču argumenti ātri sabrūk, ja kalendārā redzams, ka lielākā daļa dienas paiet videozvanos ar kolēģiem Lietuvā, Igaunijā vai Vācijā.
Komentāros izskan arī neapmierinātība ar uzņēmumiem, kas pēc vairāku gadu hibrīda vai attālināta darba sāk prasīt pilnu atgriešanos birojā. Kāda darbiniece stāsta, ka kopš 2020. gada beigām strādājusi hibrīdā režīmā, taču tagad paziņots, ka būs jāstrādā pilnībā no biroja. Viņa atzīst, ka meklēs darbu, kur vismaz trīs dienas nedēļā varētu strādāt attālināti.
Līdzīgu pieredzi min vēl kāds komentētājs – uzņēmums esot mainījis noteikumus, no septembra atļaujot mājās strādāt tikai piektdienās. Viņa ieskatā tas vairs nav īsts hibrīda darbs, tāpēc viņš nomainījis darbu uz tādu, kur hibrīda modelis patiešām pastāv.
Daļa komentētāju uzsver, ka attālinātais darbs nav tikai ērtība, bet arī dzīves kvalitātes jautājums. Cilvēki raksta, ka mājās var izdarīt vairāk, sākt strādāt agrāk vai vēlāk, pa dienu atpūsties, iziet dārzā, ieelpot svaigu gaisu un labāk pārvaldīt savu laiku. Kāds komentētājs pat norāda – pretējais attālinātam darbam būtu viņa atalgojums, ar to domājot, ka darbs klātienē būtu pārāk liels zaudējums.
Vienlaikus ne visi komentāri ir tikai par darbu no mājām kā ideālo risinājumu. Daļa cilvēku atzīst, ka hibrīda modelis viņiem patīk tieši tāpēc, ka ļauj saglabāt saikni ar kolēģiem. Kāds raksta, ka strādā 80% no mājām un 20% dodas uz biroju, jo tomēr gribas “mazliet dzīvību” un redzēt kolēģus. Citi uzsver, ka jaunus darbiniekus attālināti var piesaistīt, taču attiecību uzturēšana un komandas sajūta reizēm prasa klātieni.
Par šo komentāros gan uzreiz izceļas strīds. Kāda HR jomas pārstāve norāda, ka vienam personāla speciālistam uz 400 darbinieku “nav laika veidot attiecības pie kafijas” – darbs ir intensīvs, un galvenais ir to izdarīt.
Vairāki cilvēki komentāros piemin konkrētas nozares. Attālināti strādā cilvēki digitālajā mārketingā, IT, programmēšanā, personāla atlasē, karjeras konsultācijās, būvniecības projektu un dokumentu jomā. Kāds raksta, ka būvniecībā ar projektiem un papīriem var strādāt pilnībā attālināti, taču daudzi uzņēmumi joprojām baidās to piedāvāt, lai gan speciālistu trūkums nozarē ir liels.
Atsevišķi komentētāji norāda, ka tirgū šobrīd ir pārāk maz darba piedāvājumu, kas nav 100% klātienē. Vienam cilvēkam jau hibrīds šķiet “wow”, jo pilnīgi attālinātu iespēju esot maz. Citi savukārt raksta, ka neizskata iespēju strādāt birojā vispār un izvēlas tikai tādus darbus, kur iespējams pilnībā attālināts režīms.
Diskusija parāda arī to, ka attālinātais darbs daļai darbinieku kļuvis par robežšķirtni darba izvēlē. Ja agrāk tas bija bonuss, tagad daudziem tas ir būtisks nosacījums. Kāds komentētājs raksta: ja darba devējs liktu pāriet uz klātieni, viņš no darba aizietu.
Tomēr ir arī skeptiskāki viedokļi. Kāds komentētājs uzskata, ka attālinātais darbs ietekmē darba kvalitāti un problēmu risināšanas efektivitāti. Vēl kāds raksta, ka viņa darbā attālināti var strādāt kādu dienu, taču kvalitatīvi visu darbu no mājām izdarīt nevar, turklāt pašam svarīgs ir darba un privātās dzīves nošķīrums.
Kopumā komentāri rāda, ka attālinātais darbs nav pazudis, taču kļuvis daudz nevienmērīgāks. Vienos uzņēmumos tas joprojām ir norma, citos tas pārtapis par hibrīdu, bet vēl citur darba devēji cenšas cilvēkus pakāpeniski atgriezt birojā.
Vienlaikus darbinieku attieksme ir ļoti skaidra – tur, kur darbu var veikt no mājām, prasība obligāti sēdēt birojā arvien biežāk tiek uztverta kā novecojusi, neefektīva un dārga gan laika, gan naudas ziņā.
Diskusijas noskaņa liecina, ka attālinātais darbs Latvijā joprojām eksistē. Taču tas vairs nav tikai jautājums par darba organizāciju – tas ir jautājums par uzticēšanos, produktivitāti, darbinieku noturēšanu un to, vai darba devēji spēj pielāgoties laikam, kurā birojs vairs nav vienīgā vieta, kur var paveikt darbu.
Datalgojums joprojām ir viens no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas darba ņēmējiem – to atklāj arī jaunākā CVMarket.lv darba tirgus aptauja. No aptaujas dalībniekiem, kuri sniedza atbildi par savu pašreizējo algu, 53,3% norādīja, ka ir neapmierināti ar saņemto atalgojumu. No tiem 38% ir drīzāk neapmierināti, bet 15,3% – ļoti neapmierināti. Tikmēr 23,6% aptaujas dalībnieku atzina, ka ir apmierināti ar savu algu, savukārt 21,8% bija grūti sniegt konkrētu vērtējumu.
“Algas jautājums joprojām ir viens no būtiskākajiem darba tirgus izaicinājumiem,” norāda CVMarket.lv biznesa attīstības vadītājs Kristaps Kolosovs. “Ja vairāk nekā puse darbinieku, kuri snieguši informāciju par savu atalgojumu, pauž neapmierinātību, darba devējiem būtu jāskatās uz atalgojumu ne tikai kā uz izmaksu pozīciju, bet arī kā uz motivācijas, lojalitātes un konkurētspējas faktoru. Neapmierinātībā ar atalgojumu ir augusi, pagājušā gada aptaujas ietvaros 43% aptaujas dalībnieku atzīmēja, ka ir neapmierināti ar atalgojumu.”
Aptaujas rezultāti rāda, ka neapmierinātība ar algu veidojas situācijā, kad daļa darbinieku pēdējā gada laikā nav piedzīvojuši atalgojuma pieaugumu. No nodarbinātajiem aptaujas dalībniekiem 42,6% norādīja, ka viņu alga nav mainījusies salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli, bet 13,9% atzina, ka atalgojums ir samazinājies. Savukārt 33,9% aptaujāto ziņoja par algas pieaugumu šajā periodā.
Arī aptaujas dalībnieku norādītie ienākumu līmeņi atspoguļo pastāvošo finansiālo spiedienu. Starp tiem, kuri atklāja savu neto jeb algu pēc nodokļu nomaksas, lielākās grupas veidoja darba ņēmēji ar ienākumiem no 1000 līdz 1499 eiro mēnesī (36,6%) un no 500 līdz 999 eiro mēnesī (36%).
Kopumā 78% aptaujas dalībnieku, kuri norādīja savu algu, saņem mazāk nekā 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
Lai gan aptuveni trešdaļa strādājošo pēdējā gada laikā saņēmusi algas pieaugumu, izteikta apmierinātība ar atalgojumu joprojām ir salīdzinoši reta. Tikai 2,4% aptaujas dalībnieku, kuri novērtēja savu algu, norādīja, ka ir ļoti apmierināti ar savu atalgojumu, bet 21,2% atzina, ka ir drīzāk apmierināti.
Situācijās, kad atalgojums ilgstoši nemainās, bet dzīves dārdzība un finanšu saistības pieaug, algas jautājums var kļūt par problēmu, kas ietekmē motivāciju, iesaisti un rada vēlmi meklēt jaunas darba iespējas.
“Atalgojums nav tikai skaitlis darba līgumā – daudziem darbiniekiem tas ir arī apliecinājums tam, cik augstu tiek novērtēts viņu darbs,” skaidro K. Kolosovs. “Ja būtiskai daļai darbinieku alga ilgstoši nemainās, neapmierinātība var pakāpeniski pārvērsties darbinieku aiziešanā. Uzņēmumiem, kuri nevar konkurēt tikai ar augstāku atalgojumu, īpaši svarīgi ir skaidri komunicēt par papildu labumiem, elastīgu darba organizāciju un ilgtermiņa izaugsmes perspektīvām.”
Aptaujas rezultāti liecina, ka darba devēji nākotnē var saskarties ar spiedienu pārskatīt atalgojuma politiku un atklātāk komunicēt par iespējām nākotnē palielināt atalgojumu. Lai gan atalgojums nav vienīgais faktors, kas ietekmē darbinieku apmierinātību, tomēr tas joprojām ir viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kura darbinieki vērtē savu darba vietu.
Pilna soctīklu diskusija.
Kāda šodien ir tava darba vide? Vai tu saņem pietieki lielu algu? Vai algas dēļ esi mainījis darbu vai profesiju? Raksti man uz [email protected].
