“Principā 1 cilvēkam ar 1100 eiro algu nav paceļama normāla dzīvesvieta” – šābrīža īres cenas daudzus noliek uz lāpstiņām 0
Sociālajā tīklā “Threads” plašu diskusiju izraisījis kādas sievietes ieraksts par īres dzīvokļu meklējumiem Rīgā. Viņa raksta, ka pēkšņi radusies vajadzība meklēt jaunu īres dzīvokli galvaspilsētā, un, visu dienu pētot sludinājumus, secinājums bijis skarbs – cenas šķiet “kosmoss”.
Ieraksta autore aplūkojusi studio tipa dzīvokļus, kuros dzīvojamā zona faktiski apvienota ar virtuvi, ironiski raksturojot tos kā “dīvānu pie izlietnes”. Viņasprāt, cilvēkam, kurš viens pats pelna 1100 eiro mēnesī “uz rokas”, Rīgā kļūst ļoti grūti atrast normālu un finansiāli paceļamu dzīvesvietu.
Komentāros daudzi atzina, ka šī sajūta nav unikāla. Kāda komentētāja norādīja, ka darba devēji nereti algu ap 1000 eiro vai pat mazāku pasniedz kā ļoti labu atalgojumu, vienlaikus prasot augstāko izglītību, ļoti labas angļu valodas zināšanas, pieredzi un reprezentablu izskatu.
Cita diskusijas dalībniece rakstīja, ka 800 eiro mūsdienās vairs nevar saukt par labu algu, ja cilvēkam pašam jāīrē dzīvoklis. Viņa minēja piemēru:
īre par dzīvokli Pārdaugavā 350 eiro, komunālie maksājumi ziemā kopā paceļ izmaksas līdz aptuveni 500 eiro, bet vēl jāēd, jāiegādājas higiēnas preces, reizēm jāapmeklē ārsts un jāatļaujas arī kaut kas ārpus darba un mājām.
Diskusijā izskanēja arī ļoti kodolīgs komentārs: “1100 eiro principā ir īres maksa par normālu dzīvesvietu Rīgā.” Citi gan mēģināja iebilst, ka normāli būtu īrei tērēt aptuveni trešdaļu ienākumu un nelielu dzīvokli par 350 eiro vēl varot atrast, ja nemeklē pašā centrā.
Vairāki komentētāji norādīja, ka jūlijā īres tirgū tradicionāli var būt lielāks spiediens, jo dzīvokļus sāk meklēt arī topošie pirmkursnieki. Citi ieteica skatīties Pierīgas virzienā, īpaši vietās, kur kursē vilciens, un rēķināt klāt mēnešbiļetes izmaksas.
Taču arī šim risinājumam ir otra puse – dzīve ārpus Rīgas ne vienmēr nozīmē būtisku ietaupījumu, ja jārēķina transports, ceļā pavadītais laiks un ikdienas loģistika. Īpaši sarežģīti tas var būt tiem, kam darbs sākas agri, jāved bērni vai nepieciešams regulāri nokļūt vairākās pilsētas vietās.
Komentāros parādījās arī bažas par krāpnieciskiem sludinājumiem. Kāda lietotāja brīdināja neuzķerties uz konkrētu adresi, jo tur, pēc viņas teiktā, iespējams zaudēt naudu. Tas vēlreiz atgādina, ka augstu cenu un steigas apstākļos īrniekiem jābūt īpaši uzmanīgiem – nepārskaitīt drošības naudu par neredzētu dzīvokli, pārbaudīt īpašumtiesības un līgumu, kā arī izvairīties no pārāk “labām” cenām bez skaidra pamatojuma.
Daži komentētāji dalījās arī ar veiksmīgiem izņēmumiem. Kāds minēja, ka izdevies atrast trīsistabu dzīvokli par 250 eiro, cits piedāvāja kontaktu trīsistabu dzīvoklim Rīgas centrā par 300 eiro plus komunālie. Tomēr kopējais noskaņojums diskusijā bija diezgan vienots –
vienam cilvēkam ar vidēju algu Rīgā kļūst arvien grūtāk atrast mājokli, kas neapēd pārāk lielu daļu ienākumu.
Daļa komentētāju arī ironizēja par sludinājumu formulējumiem. Piemēram, “divistabu dzīvoklis” praksē bieži nozīmē vienu atsevišķu istabu un dzīvojamo zonu kopā ar virtuvi. Tas pats attiecoties arī uz daļu trīsistabu piedāvājumu, kur telpu skaits sludinājumā ne vienmēr nozīmē tādu dzīves kvalitāti, kādu īrnieks iztēlojas.
Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” jūlijā norādījusi, ka gada laikā Rīgā vidējā dzīvokļu īres maksa pieaugusi par 5–6%, kamēr mājokļu pārdošanas cenas kāpušas aptuveni divreiz straujāk.
Sludinājumu datu apkopotāja “Viszinis” dati rāda, ka vidējā īrei piedāvātā divistabu dzīvokļa platība Rīgā ir 47,9 kvadrātmetri, bet vidējā īres cena – 474 eiro mēnesī jeb 9,90 eiro par kvadrātmetru.
Tātad komentētāju sajūta par augstām cenām nav tikai emocijas. Ja cilvēks pelna 1100 eiro “uz rokas” un par dzīvokli Rīgā maksā, piemēram, 400–500 eiro plus komunālos maksājumus, mājoklis ātri vien aizņem daudz lielāku daļu ienākumu nekā bieži minētā drošā robeža – aptuveni trešdaļa no algas.
