Vai pretsalipes vielas mūsdienu sāli padara nepiemērotāku konservēšanai? Sāls ražotājs vieš skaidrību šosezon aktuālajā jautājumā 0
Nesen LA.LV publicējām rakstu, balstoties uz diskusiju soctīklos par to, kāds sāls ir piemērotāks konservēšanai. Sākoties konservēšanas sezonai, saimnieču vidū atkal raisījušās diskusijas par piemērotāko sāli gurķu, salātu un citu ziemas krājumu gatavošanai.
Daļa uzskatīja, ka arī sāls ar pretsalipes vielām der labi, savukārt citas pēc duļķainiem sālījumiem, nogulsnēm un slikti glabājušiem konserviem izvēlas rupjo sāli bez piedevām, īpaši minot “Valdo” vai Polijā ražotu konservēšanas sāli. Vienlaikus pieredzējušas konservētājas atgādināja, ka vainojams var būt ne tikai sāls, bet arī nepietiekama pasterizēšana, slikti sterilizētas burkas, vāciņi vai etiķa kvalitāte, tāpēc pirms lietošanas sāli iesaka pārbaudīt ūdenī un rūpīgi izlasīt tā sastāvu.
Pēc šīs publikācijas saņēmām ziņu no SIA “Latvijas Sāls Tirdzniecības Kompānija” (tieši šī ražotāja sāls bija izmantots raksta ilustrācijai un to apsprieda saimnieces), kurā tika pausta vērtīga informācija par pretsalipes vielām.
Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka sabiedrības vēlme diskutēt un dalīties pieredzē ir respektējama, taču ir vairāki zinātniski pamatoti pierādījumi, ko arī ir jāņem vērā. Turpinājumā publicējam plašāku skaidrojumu no ražotāja.
“Pretsalipes vielas E535 un E536 ir Eiropas Savienībā atļautas pārtikas piedevas, kuras sālim pievieno vienīgi tādēļ, lai sausais sāls uzglabāšanas laikā nesaliptu un saglabātu birstamību. To tehnoloģiskā funkcija darbojas tikai sausā sālī. Pēc sāls izšķīdināšanas ūdenī vai marinādē šī funkcija beidzas, jo vairs nepastāv sāls kristāli, kuru salipšanu būtu nepieciešams
novērst.
Turklāt šo vielu daudzums pārtikas sālī ir ļoti neliels (parasti līdz 10 mg uz 1 kg sāls). Marinādē, kur sāls ir izšķīdis aptuveni 2% koncentrācijā, šo vielu koncentrācija kļūst daudzkārt mazāka un tām vairs nav tehnoloģiskas iedarbības uz konservēšanas procesu.
Līdz šim nav publicētu zinātnisku pētījumu vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) secinājumu, kas pierādītu, ka E535 vai E536 izraisa gurķu, salātu vai citu konservētu produktu bojāšanos, duļķainību vai sliktāku uzglabāšanos.
Pārtikas tehnoloģijā ir labi zināms, ka konservu kvalitāti un glabāšanās ilgumu galvenokārt nosaka:
• pareiza sāls koncentrācija, kas ir katrā receptūrā;
• marinādes skābums (pH);
• etiķa vai pienskābes daudzums;
• izejvielu kvalitāte (dārzeņu šķirne);
• burku un vāciņu sterilizācija;
• higiēna ražošanas/pagatavošanas procesā;
• uzglabāšanas temperatūra.
Arī nogulsnes konservos var rasties dažādu iemeslu dēļ – minerālvielu, cieta ūdens, garšvielu daļiņu vai citu dabisku savienojumu dēļ. Tās pašas par sevi nepierāda saistību ar pretsalipes vielām.”
