Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Shutterstock

“De Facto”: Jaunajos Būvniecības likuma grozījumos saskatāms spēcīgs būvnieku lobijs 0

Saeimā nonākušo grozījumu Būvniecības likumā izstrādē spēcīgākais no iesaistītajām pusēm izrādījies būvnieku lobijs, kura ietekmē būvnieku atbildība sašaurināta un vairāk nošķirtas atbildības, vēsta LTV raidījums “De facto”.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Raidījums atzīmē, ka Zolitūdes traģēdijas lietas sprieduma kontekstā radās jautājumus, vai atbildība būvniecībā var būt nodalīta ļoti šauri. Būvniekus apvienojošās organizācija “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” (LBP) jau vairākus gadus ir paudusi viedokli, ka nepieciešams nodalīt atbildības. Būvnieku lobija organizācija šo tēmu aktualizēja vairākkārt no 2017.gada, kad Ekonomikas ministrijā izveidoja darba grupu attiecīgu grozījumu izstrādei.

Kā uzsver raidījums, sagatavotā likuma izmaiņu redakcija liecina, ka būvnieku balss Ekonomikas ministrijā “sadzirdēta vairāk nekā citas”.

CITI ŠOBRĪD LASA
Šobrīd būvnieki ir atbildīgi ne vien par sava darba atbilstību projektam, bet arī normatīvajiem aktiem.

Jaunajā versijā normatīvie akti svītroti. Lai arī par grozījumiem ministrijā diskutēts vairāk nekā divus gadus, par šo sadaļu vienprātība tā arī netika panākta. Grozījumu redakcijai joprojām nepiekrīt, piemēram, Ārvalstu investoru padome (ĀIP).

“Liela nozīme ir tieši būvniekam kā prasību īstenotājam, jo nereti nepilnības projektā var atklāt tikai projekta īstenošanas laikā.

Un skaidrs, ka būvei būtu jābūt atbilstošai gan normatīvajiem aktiem, gan pasūtītāja prasībām,

un tieši īstenotājam kā pēdējam posmam ir vislielākā nozīme,” skaidrojusi ĀIP Būvniecības sektora darba grupas vadītāja Zanda Zaļuma.

Likuma grozījumu ieceri neizprot arī advokāte, “Sorainen”partnere Lelde Laviņa, kura specializējusies būvniecības jomā. Viņa norāda, ka nedrīkstot vienkāršoti un šauri nodalīt, paļaujoties, ka pārējo izdarījuši citi.

“Manuprāt, tā nepieciešamība nodalīt kaut kā atbildību nav sabiedrības interesēs. Tā nepieciešamība izriet tikai no tā, lai atbrīvotos no atbildības. Nevis, lai būtu kāds atbildīgs, bet, lai atbrīvotos, jo būvniecība ir tik sasiets process, ka tur ir jāskatās tikai no konkrētajiem apstākļiem,” secina Laviņa. Pēc viņas novērojumiem, notiek centieni ierakstīt likumā argumentus, ko tiesvedībās būvnieki jau izmanto tagad.

Būvniekus pārstāvošās LBP vadītāja vietniece Anna Upena noraidījusi pieļāvumus, ka izmaiņas mazinās būvnieku atbildību. LBP uzskata, ka izskanējušais priekšlikums uzlikt būvniekam atbildību par visu gala rezultātu ir neiespējams un pretrunā būvniecības procesa būtībai, kas ir secīgs process un kur katrā posmā piesaistītais dalībnieks atbild par sava darba profesionālo kvalitāti.

Reklāma
Reklāma

Piemēram, būvnieks nevarot atbildēt par kļūdām, ko ir pieļāvis projektētājs, kad būvnieks nav vēl bijis piesaistīts.

Ekonomikas ministrijā piekrīt būvnieku pozīcijai, jo būvniekiem neesot to zināšanu, kas vajadzīgas citos būvniecības procesa posmos. Risinājums, kas noformulēts pēc vairāk nekā divus gadus ilgām diskusijām ar visām iesaistītajām pusēm, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir līdzsvarots.

“Tas, ko mēs nosakām, mēs nosakām par katru posmu atbildīgo, pieturoties pie principa – ir divi cilvēki, kas nes atbildību. Viens ir pamatdarītājs un otrs ir uzraugs, kas viņu uzrauga,” skaidrojis ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

“Ja, nedod dievs, kaut kas notiek, tad mēs paskatāmies, vai tā kļūdas ir bijušas projektā vai tās kļūdas ir iekļautas būvdarbu laikā. Vai, piemēram, projektētājs ir ieprojektējis konkrētā biezuma sienas vai betona klājumu, un būvdarbu veicējs ekonomējot viņu ir samazinājis, vai izvēlējies cita veida betonu,” piebildusi ierēdne.

Atbildības pārskatīšana nav vienīgās izmaiņas likumā.

Lai paātrinātu būvniecību, plānots ieviest “klusēšana-piekrišana” principu. Tas nozīmēs – ja noteiktā laikā būvvaldes par kādu pieteikumu nav pateikusi ne jā, ne nē, tas nozīmē – jā. Tāpat plānots noteikt, ka būvatļaujas apstrīdēšana nenozīmēs būvdarbu apturēšanu – tos varēs turpināt.

Par grozījumiem atbildīgajā Tautsaimniecības komisijā pirms praktiskā likuma grozīšanas darba sola domnīcu jeb sanāksmi, kurā visas puses vispirms izrunās plānotas izmaiņas.