“Braukšana automašīnā kļūs par bagāto privilēģiju.” Briti sašutuši par jauno plānu 9
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Apvienotās Karalistes (AK) premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par ambiciozu 10 punktu zaļo industriālo revolūciju, saņemot gan uzslavas no vides aizstāvju organizācijām, gan izraisot pamatīgu kritikas vētru.
Sapnis par zaļāku nākotni
Džonsons sola, ka jaunais plāns radīs 250 000 jaunu darba vietu, galvenokārt tajās valsts daļās, kur bezdarbs ir vislielākais – Vidusanglijā un Anglijas ziemeļos, Skotijā un Velsā. Aprēķināts, ka ambiciozais plāns izmaksās 12 mljardus sterliņu mārciņu (13,49 mljrd. EUR), un 8 miljardi mārciņu (8,99 mljrd. EUR) ir jauns finansējums. Laikposmā no 2023. gada līdz 2032. gadam valdība plāno ietaupīt vairāk nekā 180 milj. tonnu CO2 emisiju, kas ir vairāk nekā puse no pašreizējiem AK gada izmešiem.
Pirms tam bija plānots, ka benzīna un dīzeļdzinēju auto aizliegums stāsies spēkā 2040. gadā, taču Džonsons nu vēlas to izdarīt 10 gadus agrāk.
Mērķis ir samazināt siltumnīcu gāzes efektu līdz nulles līmenim 2050. gadā. “Mūsu zaļo industriālo revolūciju darbinās vēja turbīnas Skotijā un Anglijas ziemeļaustrumos, uz priekšu virzīs elektriskie transportlīdzekļi, ražoti Vidusanglijā, un tas viss, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, izstrādātām Velsā, lai mēs varētu droši raudzīties pretī daudz pārtikušākai, zaļākai nākotnei,” tā pats Džonsons par savu 10 punktu plānu.
Vides aizstāvji optimistiski
Opozīcija – leiboristi – gan plānu ir nosaukuši par “milzīgu vilšanos”, atzīmējot, ka tas nenovērš ne klimata pārmaiņas, ne arī Covid-19 izraisīto masveida bezdarbu.
Organizācija “Greenpeace” jau ir paziņojusi, ka Džonsona projekts iezīmē būtiskus soļus klimata glābšanas iniciatīvā: “Šis paziņojums signalizē par piesārņojumu radošo automašīnu un mikroautobusu ēras beigām un ir vēsturisks pagrieziena punkts klimata glābšanā.” Taču Rebeka Ņūsoma, “Greenpeace” AK politikas vadītāja, bažījās par atomenerģijas un ūdeņraža izmantošanu, kas mums nepalīdzēšot nonākt pie nulles piesārņojuma.
Protesti pret elektriskajiem auto
Ja Džonsons bija cerējis, ka briti viņam uzgavilēs, tad ir smagi kļūdījies. “Braukšana automašīnā kļūs par bagāto privilēģiju,” raksta “Daily Mail”.
Problēma nav tikai elektrisko auto iegāde, kas maksā krietni vien vairāk par auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju, bet arī fakts, ka lietoto elektrisko auto tirgus ir pavisam niecīgs. Lielākā daļa sabiedrības par jebkāda jauna auto iegādi var tikai sapņot, tāpat katastrofāli trūkst uzlāžu vietu.
Ko darīt tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās un, meklējot brīvu uzlādes vietu, beigsies baterija un auto paliks uz ielas neatļautā vietā?
Pašlaik, spriežot pēc nextgreencar.com datiem, AK ir reģistrēti 32,2 milj. pasažieru auto, septembra beigās tikai 164 100 no tiem bija elektriskie un 373 600 hibrīdauto. Gadā AK tiek saražoti 1,3 milj. pasažieru auto, bet pavisam jauni nopirkti 2,3 milj. auto. Acīmredzami, ka autoražotāji nespēs nodrošināt vajadzīgo daudzumu elektrisko transportlīdzekļu. Arī uzlādes vietu trūkst.
Tiek runāts arī par to, ka, iespējams, nāksies maksāt par katru nobraukto jūdzi, kā iespējamā cena tiek minēta 1,50 sterliņu mārciņas (16,86 EUR), nobrauktais attālums tiktu uzskaitīts ar iebūvēta GPS moduļa palīdzību.
Valdības pārstāvji gan mierina, ka arī pēc 2030. gada drīkstēs lietot savus esošos iekšdedzes dzinēju darbinātos auto, taču autoražošanas industrijas parstāvji nav optimistiski. “Šāda pieeja, balstīta tikai uz dārgiem elektriskajiem auto, riskē pārvērst autobraukšanu privilēģijā, kas atļauta tikai bagātajiem, tajā pašā laikā liedzot personīgo mobilitāti tiem, kam tā visvairāk ir vajadzīga,” spriež Ians Houvels, “Honda Europe” vecākais viceprezidents.
Apkures sistēmas maiņa – ne visai reāla
Līdz 2028. gadam plānots uzstādīt 600 000 siltumsūkņu katru gadu, taču laikraksts “Times” raksta, ka šis mērķis ir ārkārtīgi ambiciozs, ņemot vērā, ka pagājušā gadā ir tikuši uzstādīti tikai 30 000. “Tāpat kā ar citiem mērķiem, valdība nav atklājusi detaļas, kā šo mērķi sasniegt.” Arī BBC šaubās par realizāciju, uzsverot, ka “ir grūti novērtēt darba apjomu un izmaksas, lai aizvietotu 25 miljonus gāzes boileru.” Valdība cer, ka izdosies izvairīties no cilvēku piespiešanas izmest esošās apsildes sistēmas, tā vietā fokusējoties uz pakāpenisku esošo gāzes boileru aizvietošanu turpmāko 15 gadu laikā.
Valdības plāni būvēt nelielus atomreaktorus – iespējams, 16 – arī netiek uzņemti ar aplausiem, vides aizstāvju grupām norādot, ka tie radot draudus ekoloģijai un dabai. Lai arī tiek apgalvots, ka reaktori tiks celti mazapdzīvotās vietās, tomēr nav grūti paredzēt protestus.
Nav skaidrs, kur ņemt naudu Džonsona ambiciozajiem plāniem, ja valstī joprojām ir ārkārtējais stāvoklis un turpinās ekonomikas lejupslīde ar bezdarbu, bankrotiem, milzīgu ārējo parādu un lielāko budžeta deficītu kopš Otrā pasaules kara, tādēļ ir pamatotas aizdomas, ka tas nozīmē jaunus nodokļus.
