Diviem zeme, trešajam māja 0
Diviem īpašniekiem līdzīgās domājamās daļās pieder zeme – katram viena puse. Uz šīs zemes atrodas māja, kas pieder citam īpašniekam. Ja viens no zemes īpašniekiem vēlas savu daļu pārdot, kam pieder pirmpirkuma tiesības – zemes vai mājas īpašniekam? Uldis Pommers Ikšķilē
Civillikuma 1073. pants nosaka: ja kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesības, bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, – izpirkuma tiesības (to nosaka Civillikuma 1381. – 1400. panti).
Tātad personai, kura vēlas pārdot ½ domājamās zemesgabala daļas, ir jāiesniedz otram zemesgabala kopīpašniekam līguma noraksts, kurā norādīts pirkuma priekšmets un tā cena, kā arī visi citi nosacījumi. Ja otrs kopīpašnieks ir gatavs iegādāties šo nekustamo īpašumu par līgumā norādīto pirkuma maksu un piekrīt samaksas kārtībai (piemēram, pilnībā apmaksāt pirkumu līguma parakstīšanas brīdī skaidrā naudā), viņš faktiski kļūst pircējs.
Tādā pašā kārtībā pirmpirkuma tiesību izmantošana ir jāpiedāvā arī mājas īpašniekam, jo saskaņā ar Civillikuma 968. pantu uz zemes uzcelta un ar to cieši savienota ēka atzīstama par tās daļu. Turklāt šādos gadījumos ar ēkas īpašnieku parasti ir noslēgts zemes nomas līgums, kurā viņam jau ir pielīgtas šīs pirmpirkuma tiesības.
Ja pirmpirkuma tiesības divu mēnešu laikā piesakās izmantot gan zemesgabala kopīpašnieks, gan mājas īpašnieks, atsavināto daļu viņi iegūst kopīgi un sadala to savā starpā līdzīgās daļās, ja paši nevienojas citādi.
Ja ½ domājamās daļas īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā nepiedāvās izmantot pirmpirkuma tiesības personām, kurām tās pienākas, šie cilvēki varēs celt prasību tiesā pret domājamās daļas pircēju un attiesāt no viņa īpašumu.
Saskaņā ar Civillikuma nosacījumiem nekustamā īpašuma izpircējam ir jāuzņemas visi pienākumi un jāievēro visi nosacījumi, kuri noteikti pirkuma līgumā, piemēram, nodibinātie servitūti u.tml. Turklāt jāzina, ka izpirkuma tiesības var izmantot ne tikai pret pirmo nekustamā īpašuma ieguvēju, bet arī pret nākamajiem, proti, ja īpašumu, piemēram, nopircis Jānis un tālāk to pārdevis Pēterim, pirmpirkuma tiesībām apveltītais var vērst prasību arī pret Pēteri.
Der atcerēties, ka tad, ja nekustamo īpašumu dāvina, atsavina pēc izlīguma, maina vai pārdod izsolē piespiedu kārtā (piemēram, par parādiem), izpirkuma tiesības nevar izlietot. Ja rodas iemesls dibinātām aizdomām, ka pārdevējs un pircējs (ar nolūku atbaidīt izpircēju) uzrādījuši augstāku pirkuma summu, nekā patiesi viņu starpā norunāts, izpircējam ir tiesības prasīt, lai viņi ar parakstu apstiprina, ka, noslēdzot pirkuma līgumu, viņi rīkojušies bez ļauna nolūka un ka norādītā cena tiešām ir tā, kas viņu starpā norunāta un jau samaksāta vai vēl jāmaksā.
Izpircējam papildus tam, ko viņš samaksājis par nekustamo īpašumu, jāatmaksā ieguvējam arī visi īpašumam izdarītie nepieciešamie un derīgie izdevumi, kā arī summas, kas tērētas, to atsavinot un sedzot nodevas. Persona, kurai pieder īpašuma izpirkuma tiesība, nevar to atdot nevienam citam, un, ja pretinieks prasa, ar parakstu jāapstiprina, ka izpērk šo īpašumu vienīgi sev un savā labā.
Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.
