“Stop Krievijas gāzei!” Eiropa gatavojas jauniem, daudz stingrākiem noteikumiem 0
Eiropas Savienība plāno izspiest Krievijas gāzi ar stingriem jauniem noteikumiem. Plāns paredz atteikšanos līdz 2027. gadam, piespiežot uzņēmumus izbeigt ilgtermiņa līgumus ar Maskavu un ziņot par sava kurināmā izcelsmi, raksta Politico.
Eiropas Savienība drīzumā iegūs jaunas pilnvaras, lai pakāpeniski ierobežotu un galu galā aizliegtu Krievijas gāzes plūsmu visā Eiropā tuvāko trīs gadu laikā.
Uzrunājot Eiropas Parlamentu Strasbūrā otrdien, ES enerģētikas komisārs Dans Jērgensens atklāja detalizētus priekšlikumus, kuru mērķis ir līdz 2027. gadam izbeigt fosilā kurināmā importu no Krievijas. Šie priekšlikumi ir saskaņoti ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un viņas komandu.
ES apņemas samazināt “Savienības pakļautību ievērojamajiem tirdzniecības un drošības riskiem, kas izriet no gāzes tirdzniecības ar Krievijas Federāciju, nosakot pakāpenisku dabasgāzes importa aizliegumu”, kā arī “ieviest noteikumus, lai šo aizliegumu efektīvi ieviestu un uzraudzītu”.
Galvenie punkti:
1. No 2026. gada 1. janvāra tiks aizliegts importēt dabasgāzi gan pa gāzesvadiem, gan kā sašķidrinātu gāzi (LNG), izņemot dažus gadījumus, piemēram, īstermiņa līgumus, kas noslēgti līdz 2026. gada 17. jūnijam.
2. Izņēmumi būs pieļaujami arī sauszemes valstīm, kurām ar Krieviju ir ilgtermiņa līgumi, piemēram, Ungārijai un Slovākijai.
3. Dažiem uzņēmumiem varētu tikt atļauts turpināt Krievijas gāzes importu līdz 2028. gada 1. janvārim, ja tie darbojas saskaņā ar esošajiem ilgtermiņa līgumiem.
Jauns noteikums:
1. Gāze, kas nonāk ES caur Krieviju, piemēram, pa savienojuma punktiem Serbijā, tiks uzskatīta par Krievijas gāzi, ja vien nebūs skaidru pierādījumu, ka tā nākusi no citas valsts.
Turklāt valstīm būs jāpublicē jauni “diversifikācijas plāni”, kā tās pārtrauks atkarību gan no Krievijas gāzes, gan naftas.
Šie juridiskie mehānismi ir daļa no “REPowerEU” ceļveža, kas paredz atbrīvoties no Krievijas energoresursiem. Uzņēmumiem būs jāsniedz pārskati par enerģijas importa izcelsmi, un uzmanības lokā nonāk arī kodoldegvielas importa ierobežošana.
Vienlaikus Brisele virza uz priekšu arī jaunus sankciju pasākumus, tai skaitā:
1. moratoriju uz benzīna, dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas iepirkšanu, kas rafinēta no Krievijas naftas;
2. G7 cenas griestu samazināšanu Krievijas naftai no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.
Tomēr Ungārija un Slovākija turpina iegādāties Krievijas naftu un gāzi arī pēc pilna mēroga kara sākuma, pat izmantojot sākotnēji īslaicīgus atvieglojumus, lai gūtu peļņu no lētajiem piegādājumiem. Abi Kremļa sabiedrotie brīdina par iespējamu veto, ja Brisele centīsies virzīties uz priekšu neatkarīgi no viņu iebildumiem.
Pēc Jērgensena prezentētā plāna, šīm valstīm tiks piešķirts papildu laiks, lai atteiktos no Krievijas enerģijas, ņemot vērā to līdzšinējo atpalicību.
Lai gan šie pasākumi skar tirdzniecību un nodokļus un tos var pieņemt ar kvalificēto vairākumu, jaunu sankciju ieviešanai un esošo pagarināšanai nepieciešams visu 27 dalībvalstu vienbalsīgs atbalsts.
