Draudi rītdienai: Baltijas jūru piesārņojam straujāk, nekā tā spēj attīrīties 0
Baltijas jūras stāvoklis ir dramatiski pasliktinājies, vēstīja LTV raidījums “Vides fakti”, skaidrojot, ka iemeslu tam ir daudz – gan industriālās attīstības radītā ietekme, gan pašu cilvēku rīcība.
Baltijas jūras mencu un Eiropas zušu populācija sarūk, un tas rada virkni citu problēmu, proti, ja samazinās mencu daudzums, tad nav, kas apēd mazās zivtiņas, savukārt daudz mazo zivtiņu apēd daudz zooplanktona – sīkus dzīvniekus, kas barojas ar aļģēm. Taču aļģu jūrā ir par daudz, un tā ir tikai maza daļa no problēmām, kas pasliktina jūras kvalitāti.
“Tā ir teju kā liels ezers, tā ir apvienota ar Ziemeļjūru tikai pie Kategatas starp Dāniju un Zviedriju. Šī vieta ir ļoti šaura, un ūdens apmaiņa notiek lēnām, 30 līdz 50 gadu laikā, kas ir ļoti ilgi,” norādīja Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Jūras piesārņojošais factors ir arī neattīrīti vai nepietiekami attīrīti sadzīves notekūdeņi, kā arī lauksaimniecībā radītie slāpekļa un fosfora pārpalikumi, kas ar upēm ieplūst Baltijas jūrā.
Baltijas jūrā viena no būtiskākajām problēmām ir eitrofikācija, kas nozīmē, ka savairojas viengadīgās, ātri augošās zaļaļģes. “Gada laikā ar slāpekli un fosforu tās ļoti ātri saaug un rudenī atmirst, un pūstot rada bezskābekļa vidi ūdenī,” skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe.
Pētnieki, apsekojot zemūdens dzīvotnes, novērojuši, ka ir platības, kur ir palielināta eitrofikācija un viengadīgās aļģes pāraug daudzgadīgās aļģes, kuras tiek nospiestas uz leju tā vietā, lai augtu virs grunts un zivis tajās varētu nērst ikrus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzas sugas var izzust.
“Situācija nav iepriecinoša, jo, ja mērķis ir nepārsniegt piekrastē 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, tad pagājušajā gadā Latvijas piekrastē bija 266 atkritumu vienības vidēji uz 100 metriem, no kurām vairāk nekā 60% bija dažādi plastmasas atkritumi,” atklāja Ulme.
Netīrākās pludmales bija Jūrmalā, Rīgā, Liepājā un Engures novadā, bet tīrākās – Mērsragā un Abragciemā.
“Virkne atkritumu ir sanesti arī ar upju ietekām, bet tas nemazina mūsu un sabiedrības līdzatbildību. Kopumā četras piektdaļas no atkritumiem, kas sakrājas jūrā, ir radīti un ienāk no sauszemes avotiem – tūrisms piekrastē, nepareiza atkritumu apsaimniekošana, upju ieneses, komunālās notekūdeņu sistēmas ir tikai daži no atkritumu ceļiem,” norādīja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
