Draudi visai Baltijai, bet īpašs zobs Krievijai ir uz Latviju: Slaidiņš pastāsta, kāpēc tā 0
Ukrainas informatīvajā telpā arvien aktīvāk tiek apspriesti Krievijas iespējamie draudi Baltijas valstīm – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Īpaša uzmanība pievērsta Latvijai, jo vairāki tās lēmumi Maskavā tiek uztverti kā īpaši aizvainojoši, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Krievijas neapmierinātību izraisījusi padomju pieminekļu demontāža, ielu pārdēvēšana, kā arī prasība Latvijā dzīvojošajiem zināt latviešu valodu. Maskava šādas darbības mēģina pasniegt kā politisku vajāšanu, lai gan pašā Krievijā par kritiskiem izteikumiem publiskajā telpā vai sociālajos tīklos cilvēki var tikt sodīti ļoti bargi.
Ukraiņu komentētāji norāda, ka Baltijas valstis šobrīd vienkārši dara to, kas tām bija jāizdara jau sen – atbrīvo publisko telpu no padomju impērijas mantojuma un atgādina Maskavai, ka PSRS beidza pastāvēt 1991. gadā. Kremlis joprojām cenšas saglabāt ietekmi pār bijušajām padomju republikām, it kā tam joprojām būtu tiesības noteikt to politisko virzienu.
Raidījumā Slaidiņš arī izteica kritiku pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri turpina aizstāvēt Krievijas rīcību un uzskata, ka ar pašreizējo Maskavu iespējams uzturēt draudzīgas attiecības. Tika uzsvērts, ka Krievijai tās pilsoņi un atbalstītāji ārvalstīs bieži vien nav vērtība paši par sevi, bet gan instruments politiskā spiediena īstenošanai.
Šādā kontekstā Latvijas drošības politika un publiskās telpas attīrīšana no okupācijas mantojuma tiek skatīta ne tikai kā iekšpolitisks jautājums, bet arī kā daļa no plašākas pretošanās Krievijas impēriskajai domāšanai.
