Analītiķi aprēķinājuši, ka Krievija zaudētu karu ar NATO desmit dienās – bet ar vienu nosacījumu 0
Militārie eksperti no ASV modelējuši divus scenārijus iespējamam Krievijas iebrukumam Lietuvā un secinājuši, ka moderno bezpilota lidaparātu izmantošana var kardināli mainīt kara gaitu par labu NATO.
Pirmajā iebrukuma scenārijā Krievija pēc politisko krīžu virknes Eiropā un transatlantiskās vienotības pavājināšanās uzsāk trīs virzienu uzbrukumu Baltijas valstij, teikts The Times publikācijā.
Karaspēks virzās caur Latvijas austrumiem, uzbrūk no Baltkrievijas teritorijas Viļņas virzienā un vienlaikus izlaužas no Kaļiņingradas apgabala. Tā rezultātā Lietuvas galvaspilsēta jau piektajā karadarbības dienā nonāk gandrīz pilnīgā aplenkumā.
Materiālā norādīts, ka šādos apstākļos NATO sabiedrotie vilcinās ar atbildi, bet daļa teritorijas pāriet Krievijas Federācijas kontrolē, kura draud ar kodolieroču pielietošanu, lai noturētu ieņemtās pozīcijas.
Otra versija
Tomēr eksistē arī cita, ievērojami optimistiskāka Krievijas uzbrukuma versija. Tajā sākotnējie nosacījumi bija identiski, taču karā iesaistījās gan lietuvieši, gan vācieši. Katrai pusei rīcībā – pa 12 tūkstošiem uzņēmuma “Helsing kamikadze” dronu “HX-2”, kā rezultātā Krievijas iebrukuma pirmā fāze faktiski cieš neveiksmi.
Izdevums šos dronus raksturo kā viedas, lidojošas bumbas. To lidojuma rādiuss sasniedz aptuveni 96 kilometrus, bet uzbrukuma ātrums līdzinās klinšu ērgļa lidojumam. Droni parasti ir aprīkoti ar šrapneļiem vai kaujas lādiņu.
Taču, kā tiek atzīmēts, to galvenā priekšrocība ir uz mākslīgo intelektu balstīta mērķēšanas sistēma, kas ļauj dronam sasniegt mērķi pat tad, ja pretinieks atslēdz tradicionālās navigācijas sistēmas. Rakstā teikts, ka šie droni Ukrainas frontē tiek izmantoti jau aptuveni gadu. Tiek uzskatīts, ka tie kaujas apstākļos sasnieguši 60 līdz 80 procentu precizitātes līmeni.
Pirms pusgada šis drons atstājis iespaidu uz Lielbritānijas militārpersonām mācībās Kenijā, kur tas stabili trāpīja mērķos, ko bija iezīmējis sauszemes izlūkošanas robots. Vēlākos izmēģinājumos “HX-2” jau digitāli tika apvienoti pusautonomos baros, kur viens operators vienlaikus vadīja desmit vai vairāk dronu.
Krievijas karaspēks neizturēja
Militārās spēles versijā, kurā krievi iebruka Lietuvā un viņiem pretī stājās NATO spēki, kas aprīkoti ar ievērojamu daudzumu šādu dronu, Krievijas Federācijas karaspēks neizturēja. Vairāk nekā trešdaļa to spēku tika iznīcināta pirmajās 10 dienās.
Bijušais Pentagona Jūras spēku departamenta operāciju vadītājs, kurš bija viens no tiem, kuri pārraudzīja šo militāro spēli, paziņoja, ka simulācija parādīja: pat ja ASV un citi NATO sabiedrotie vilcinātos, tāda pierobežas valsts kā Lietuva spēj cienījami aizstāvēties, ja tai ir pareizais bruņojums.
“Lielākā daļa pierobežas valstu varētu attīstīt spējas, lai atturētu un vajadzības gadījumā sakautu vismaz trīs Krievijas pirmā ešelona armijas vienas līdz divu nedēļu laikā, iegūstot laiku, kas nepieciešams, lai saskaņā ar 5. pantu ierastos NATO spēki, kas palīdzētu sakaut Krievijas otrā ešelona armijas,” viņš teica.
Jau iepriekš vēstīts, ka vairākas par nacionālo drošību atbildīgās Eiropas amatpersonas brīdinājušas, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO saliedētību, dodot triecienu kādai no Baltijas valstīm vai Zviedrijas vai Dānijas salām Baltijas jūrā.
