Drīz sāksies peldsezona. Glābēju ieteikumi, kā izvairīties no nelaimes 0
Sakoties peldsezonai, glābēji aicina vecākus neatstāt bērnus nepieskatītus pie ūdenstilpnēm, šodien Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) rīkotajā videokonferencē par bērnu drošību gada siltajā laikposmā, stāstīja Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims.
Viņš atgādināja, ka no 15.maija sākas oficiālā peldsezona, kas ilgst līdz 15.septembrim, un šajā laikā glābšanas stacijās atpūtnieku drošību uz ūdeņiem uzrauga glābēji.
Skrims uzsvēra, ka Latvijā gadā vidēji noslīkst 120 cilvēki, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Pērn Latvijā noslīka 96 cilvēki, taču šogad no ūdenstilpnēm izcelts jau 31 slīkonis.
Viņš aicināja vecākus ar bērniem pārrunāt visus drošas peldēšanās priekšnosacījumus.
Peldēt vienmēr jāiet kopā ar kādu citu cilvēku, lai nelaimes gadījumā būtu kāds, kurš palīdz izglābties, izsauc glābējus.
Tāpat speciālists aicināja vecākus skaidrot un ar savu piemēru rādīt, ka jāpeldas oficiālās peldvietās, kur ir maksimāli samazināti riski. Nekādā gadījumā nedrīkst peldēties nezināmās, aizaugušās un dziļās peldvietās, ostu teritorijās, kur nav droši.
Skrims īpaši uzsvēra, ka, dodoties uz laukiem, kur ir piemājas dīķi, bērniem jāizskaidro, ka viņi vieni nedrīkst uz tiem doties.
“Droši peldēties ir tur, kur cilvēks var ar kājām nostāties uz ūdenstilpnes pamata.
Līdzko cilvēks nevar ar kājām aizsniegt pamatni, sākas panika, kas nereti izraisa slīkšanu,” skaidroja Skrims.
Vecākiem īpaša vērība jāvelta tam, lai, atpūšoties pie ūdens, vējš neaizpūstu un straume neaiznestu bērnu rotaļlietas, kurām bērni peld pakaļ. Bērniem raksturīgs, ka, satverot rotaļlietas, viņi atpakaļ peld pa to pašu trajektoriju pa kuru peldēja uz priekšu, tādējādi, peldot pret straumi viņiem pietrūkst spēka un pastāv risks noslīkt, norādīja glābējs.
Viņš brīdināja arī par aizmigšanas riskiem uz peldierīcēm, kad cilvēki zaudē modrību, un vējš peldierīci iepūš dziļi jūrā.
Skrims aktualizēja arī jautājumu par vecāku nevērību pret saviem bērniem atpūtas laikā. Gada siltajā periodā vai ik dienu glābējiem nākas meklēt vecākus trijiem līdz četriem bērniem, kuri ir noklīduši no vecākiem.
“Piemēram, vecāki atved bērnus uz Lucavsalu iepretim glābšanas stacijai atstāj vienus, un paši aiziet uz “Rīga Plaza” iepirkties. Tā rīkoties nedrīkst,” uzsvēra Skrims.
Viņš aicināja vecākus bērniem iemācīt no galvas vecāku tālruņa numuru, kamēr jaunākiem bērniem numuru var uzrakstīt uz rokas, lai glābēji ārkārtas situācijā varētu sazināties ar vecākiem.
Skrims informēja, ka oficiālajās peldvietās ir izvietotas arī bojas, kas paredzētas bērnu drošībai.
Bērniem nevajadzētu doties ūdenī dziļāk par 50 centimetriem, jo ejot dziļāk slīkšana var notikt ļoti strauji.
Glābējs atgādināja, ka ūdenī nedrīkst lēkt, jo īpaši, ja peldvieta ir nezināma, strauji ieskriet, bet ir jāiet pakāpeniski, lai ķermenis pierod pie temperatūras izmaiņām, tāpat nedrīkst iet, ja cilvēks ir sakarsis, reibumā. Tuviniekus vienmēr ir labi pabrīdināt kur un ar ko kopā dodas peldēties.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas 1.daļas komandieris Agris Asups, piebilda, ka,
izmantojot peldlīdzekļus, vienmēr ir jālieto glābšanas vestes, un laikā, kad tās nav uzvilktas, uz tām nevajadzētu sēdēt.
Asups aicināja vecākus kopā ar bērniem gatavot ēdienu un pārrunāt visus drošības nosacījumus, lai vasaras brīvlaikā, kad bērni dienas laikā paši gatavo ēdienu, vai uzsilda to, neizceltos ugunsgrēks.
Tāpat ar bērniem ir jāpārrunā tas, ka nedrīkst skraidīt un kāpelēt pa pamestām ēkām un to konstrukcijām, kas ir ļoti bīstami un var beigties letāli.
