Dzimtas suvenīrs izrādās piemiņa no dāņu karaļa 0
Malmē dzīvojošas poļu ģimenes 11 gadus vecā meita Maja Selska radījusi sensāciju Zviedrijas arheologu dzīvē, jo nejauši atklājusi, ka ģimenes īpašumā vairāk nekā 60 gadu glabātais suvenīrs ir 986. gada kalta zelta piemiņas zīme, kas veltīta leģendārā dāņu karaļa Haralda Zilzobja bērēm, vēsta aģentūra PAP.
Atklājums tika izdarīts Majai rūpīgi pildot mājasdarbu viduslaiku vēsturē. Pētot 10. gadsimta monētu attēlus, meitene ievēroja, ka uz monētām redzamās zīmes līdzinās tām, kādas viņa bija redzējusi uz apaļās zelta naudiņas, ko atstājusi vecmāmiņa. Maja parādīja priekšmetu skolotājam, bet tas sauca palīgā zinātniekus.
Zviedru arheologs Svens Rosborns, iepazīstoties ar atnesto, konstatēja, ka tā nav monēta, bet piemiņas zīme, kas acīmredzot kalta saistībā ar iepriekš pieminētā dāņu karaļa bērēm, kuras 986. gadā notikušas Volinas salā. Šī Baltijas jūras sala atrodas pie mūsdienu Polijas krasta.
1946. gadā zīmi kā senu monētu ar nesaprotamiem rakstiem vienam no Selsku dzimtas locekļiem bija uzdāvinājis Volinas salas mācītājs. Ilgu laiku tā nostāvēja Majas vecvecmāmiņas monētu kolekcijā. Uz mūža beigām sieviete sāka kolekciju izpārdot, taču, nenojaušot, ka tas ir zelts, mācītāja dāvinājumu atstāja. Tā tas palika Selsku dzimtas īpašumā. Tagad pie negaidītā atklājuma izpētes strādā zviedru, dāņu un poļu vēsturnieki.
Karalis Haralds Zilzobis dzīvoja aptuveni laikā no 935. līdz 986. gadam un kļuva slavens ar to, ka viņa valdīšanas periodā Dānija pieņēma kristietību. Zilzobis kādu laiku bijis arī Norvēģijas karalis. Savu pavārdu viņš ieguva dēļ bojātajiem zobiem, kas bija smagi cietuši no pretinieku sitieniem kaujās.
