Izmantojiet dienu lietderīgi – līdz vakaram “biržas tarifa” lietotājiem brīnišķīga elektrības cena 0
Elektrības cena biržā var būt ļoti mainīga – to ietekmē gan laikapstākļi, gan diennakts laiks, gan kopējais valsts patēriņš. Saulainās un vējainās dienās elektroenerģijas ražošana no saules paneļiem un vēja parkiem pieaug, tāpēc cenas bieži kļūst ievērojami zemākas. Savukārt vakaros, kad cilvēki masveidā pārrodas mājās un gatavo ēst, ieslēdz sadzīves tehniku, un patēriņš strauji pieaug, elektrība parasti kļūst dārgāka.
Šodien elektrības lietotājiem ir īpaši laba diena – vairākas stundās cena dienas laikā būs noslīdējusi līdz nepilnam centam par kilovatstundu. Lai gan ārā valda īsti brīvdienu laikapstākļi, kas daudzus vilina doties dabā, tiem, kuri paliek mājās, ir lieliska iespēja paveikt energoietilpīgākos darbus gandrīz par velti. Var izmazgāt veļu, ieslēgt trauku mašīnu, izsūkt māju, cepeškrāsnī pagatavot maltīti vai sagatavot citas sezonas produktu sagataves – viss par elektrību, kas maksā mazāk nekā vienu centu.
Der arī atcerēties, ka šāda plānota elektroierīču izmantošana, kad elektrības cenas ir zemākas, ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt ikmēneša elektrības rēķinus.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Baltijā samazinājās par 4%
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Baltijas valstīs samazinājās par 4%, aģentūru LETA informēja AS “Latvenergo”. Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena bija 96,48 eiro par megavatstundu (MWh), bet Igaunijā – 76,16 eiro par MWh.
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas aizvadītajā nedēļā Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā saglabājās tuvu iepriekšējās nedēļas līmenim, uzrādot nelielu samazinājumu. Cenu lejupslīdi galvenokārt veicināja zemāks elektroenerģijas patēriņš, savukārt samazināta elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgajiem energoresursiem visā “Nord Pool” reģionā ierobežoja straujāku cenu kritumu.
“Nord Pool” sistēmas cena samazinājās par 8% – līdz 93,12 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenu atšķirības starp Baltijas valstīm noteica nepietiekamā starpsavienojumu jauda, kā arī plānotie starpsavienojumu remontdarbi, kas pagarināti līdz 26. jūnijam. Remontdarbu periodā nepieejamā pārvades jauda plānota 22-122 megavatu (MW) apmērā. Savukārt aizvadītajā nedēļā pārvades jauda no Igaunijas uz Latviju darba dienās bija samazināta par 72 MW, bet no piektdienas vakara nepieejamā jauda samazinājās līdz 22 MW.
Vēja elektrostaciju izstrāde “Nord Pool” reģionā salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu palielinājās par 8%, bet saules elektrostaciju izstrāde samazinājās par 38%. Savukārt Baltijā vēja elektrostaciju izstrāde samazinājās par 22%, bet saules izstrāde pieauga par 3%. Tikmēr Ziemeļvalstu atomelektrostaciju pieejamība aizvadītajā nedēļā saglabājās nemainīga 59% līmenī.
“Nord Pool” reģionā elektroenerģijas patēriņš bija 7156 gigavatstundas (GWh), bet elektroenerģijas ražošanas apjoms – 7470 GWh.
Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā samazinājās par 2% un bija 467 GWh. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms bija par 3% augstāks nekā nedēļu iepriekš jeb 128 GWh. Igaunijā patēriņš samazinājās par 6% – līdz 123 GWh. Lietuvā tika patērētas 216 GWh elektroenerģijas, kas ir samazinājums par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu.
Elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs samazinājās par 5%, un kopā tika saražotas 416 GWh. Latvijā elektroenerģijas izstrāde bija par 3% augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu jeb 120 GWh. Tikmēr Igaunijā izstrāde samazinājās par 10%, un tika saražotas 92 GWh. Tajā pašā laikā Lietuvā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 7% – līdz 204 GWh.
Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 94%, Igaunijā – 75%, bet Lietuvā – 95%. Baltijas valstīs tika saražoti 89% no reģionā patērētās elektroenerģijas apjoma.
