Latvijā
Sabiedrība

Egils Levits: Baltijas ātrais starts Eiropā ir drošs pakāpiens mūsu konkurētspējas stiprināšanā2


Egils Levits
Egils Levits
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas “mazo Šengenas” telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām.

No šodienas mēs visi, seši miljoni baltiešu, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, varam brīvi doties pāri mūsu valstu savstarpējām robežām. Tas Latvijai ir jo īpaši svarīgi arī tādēļ, ka Lietuva un Igaunija ir mūsu lielākie ekonomiskie partneri.

Trīs Baltijas valstis veido īpašu reģionu Eiropā, ko pandēmija ir skārusi mazāk nekā lielāko daļu Eiropas. To izdevās panākt tāpēc, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ierobežojumus ieviesa savlaicīgi.

Cilvēku izpratne un disciplīna un valdību saprātīgā politika ļāva pandēmijas izplatību noturēt samērā zemā līmenī.

Tagad Eiropā un citur pasaulē valstis sāk domāt par ekonomikas sekmēšanu, samazinot ierobežojumus. Tomēr izejas pozīcijas starp valstīm šai jaunajai politikai ir krasi atšķirīgas – kamēr lielā daļā pasaules un Eiropas valstu pandēmija vēl izplatās pilnā sparā, katru dienu tūkstošiem cilvēku inficējas un mirst, tikmēr dažās valstīs, it sevišķi Latvijā, infekcijas izplatību spējam kontrolēt.

Tas ļāva valdībai pirms dažām dienām piesardzīgi samazināt ierobežojumus. Dažreiz, norādot uz samēro labo epidemioloģisko situāciju valstī, tiek secināts, ka ierobežojumi vairs nav vajadzīgi.

Taču cēloņsakarība ir tieši otrāda – mūsu situācija ar samērā zemo vīrusa izplatību ir salīdzinoši tik laba tieši tādēļ, jo mums pastāv ierobežojumi, un tie visumā tiek ievēroti.

Tāpēc arī turpmāk visu laiku būs jāpatur prātā, ka vīruss nekur nav pazudis. Ierobežojumu atvieglojumi nozīmēs vairāk kontaktus starp cilvēkiem, un tas savukārt samērā droši nozīmēs arī infekcijas izplatības pastiprināšanos.

Lai tas nenotiktu vai vismaz nenotiktu pārāk strauji, cerības tiek liktas uz līdzcilvēku atbildību un striktu noteikumu ievērošanu – it sevišķi ir jāievēro divu metru distance. Turklāt ne tikai pašam jāievēro, bet arī jāaizrāda citiem, ja kāds distanci neievēro. Ar vīrusu būs jāsadzīvo līdz laikam, kad būs pieejama vakcīna.

Tātad šie jaunākie atvieglojumi nozīmē, ka mēs uzticamies sabiedrības pašdisciplīnai un paškontrolei. Tas ir uzticības kredīts. Ja tas nedarbosies un infekcijas līkne atkal strauji pieaugs, būs jāatgriežas pie striktākiem ierobežojumiem.

Tādēļ atcerēsimies – pārgalvība un vieglprātība var mūs smagi atsist atpakaļ. Likt uz spēles dzīvības mēs nedrīkstam.

Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka mums kopumā ir pamats šai uzticībai pašiem sev kā atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Mūsu atbildīgā rīcība savukārt paver ceļu agrākai un straujākai ekonomikas atlabšanai.

Un te Latvijas valdības pienākums ir rīkoties gudri un tālredzīgi – papildu līdzekļi, kas ir valsts rīcībā, lai pārvarētu ekonomikas krīzi, ir nevis vienkārši jānoēd un jānotērē, bet jāinvestē tā, lai Latvijas ekonomika un sabiedrība kopumā pēc krīzes paceltos krietni augstākā līmenī nekā pirms krīzes.

Šos līdzekļus nedrīkstētu ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves. Atbrīvotie resursi ir jāpārorientē uz perspektīvām nozarēm, profesijām, uzņēmumiem. Cilvēkiem šajā pārveides un pārorientācijas procesā ir jānodrošina izglītības un pārkvalifikācijas iespējas, un sociālais atbalsts jāsaņem tiem, kuriem tas nepieciešams.

Tātad krīzes pārvarēšanas politikai ir jābūt vērstai nevis vienkārši uz pirmskrīzes situācijas atjaunošanu, bet gan uz pārmaiņām – it sevišķi uz strukturālām reformām mūsu ekonomikā, nodokļu un tiesiskajā sistēmā, izglītībā un zinātnē.

Pienācīga uzmanība šajā izaugsmes lēcienā būs jāpievērš, protams, veselības nozarei, kā arī kultūrai kā nozīmīgiem dzīves kvalitātes faktoriem.

Ekonomikas atlabšanas politikai ir jābūt mērķtiecīgu, strukturālu reformu politikai. Cilvēki sagaida, ka valdība iespējami drīzā laikā nāks klajā ar šādas politikas piedāvājumu.

Mēs, baltieši, izveidojot brīvās kustības zonu – “mazo Šengenu”, esam pirmie Eiropā, kuri reāli atver kopš diviem mēnešiem slēgtās robežas un spēj rādīt efektīvas Eiropas valstu sadarbības priekšrocības.

Mēs ceram, ka ar laiku mums pievienosies kaimiņvalstis un mūsu piemēram sekos citi Eiropas reģioni.

Mums ir labas starta priekšrocības ekonomikas atlabšanas procesa uzsākšanā tāpēc, ka mūsu valstis līdz šim ir priekšzīmīgi ierobežojušas pandēmijas izplatību.

Savukārt Baltijas ātrais starts Eiropā ir drošs pakāpiens mūsu konkurētspējas stiprināšanā.

Veiksmi mums visiem!
LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.