Putins izsludina plašu Krievijas armijas reorganizāciju – kāds ir Kremļa mērķis? 2
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis par plašu armijas reorganizāciju, kas, pēc Kremļa paustā, nepieciešama, lai stiprinātu militāro kampaņu pret Ukrainu, vēsta “The Wall Street Journal”.
Izdevums norāda, ka Krievijas armijas virzība frontē šovasar palēninājusies līdz zemākajam tempam vairāku gadu laikā. Lai gan kara blogeri asi kritizējuši armijas darbību, Putins tikšanās laikā ar augstāko militāro vadību apgalvoja, ka Krievijas spēki joprojām virzās uz priekšu visā frontes līnijā, neraugoties uz vairākām veiksmīgām Ukrainas pretuzbrukuma operācijām, kuru laikā okupācijas spēki zaudējuši nozīmīgas pozīcijas.
Sēžot līdzās Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam Valērijam Gerasimovam un aizsardzības ministram Andrejam Belousovam, Putins izvairījās no jebkādas kritikas un atkārtoti slavēja Krievijas armiju.
Tomēr, kā raksta “The Wall Street Journal”, Kremlim joprojām nav izdevies panākt izrāvienu, uz kuru cer Putins. Krievijas spēki Austrumdonbasā guvuši vien nelielus un grūti izcīnītus panākumus, pakāpeniski pietuvojoties Slovjanskai un Kramatorskai – divām stratēģiski nozīmīgām pilsētām, kas atrodas Ukrainas kontrolē.
Pētniecības organizācija “Black Bird Group” norādījusi, ka Krievijas teritoriālie ieguvumi šovasar ir vieni no mazākajiem kopš pilna mēroga kara sākuma, kamēr Ukraina sākusi pretuzbrukumus citos frontes sektoros.
“Iniciatīvu, kas Krievijai līdz šim bija karā, tagad apstrīd Ukraina.
Krievijas armija kļūdaini uzskatīja, ka, nepārtraukti spiežot fronti uz priekšu, tā galu galā sasniegs savus mērķus.
Taču tā vietā tā par milzīgu cenu gūst arvien mazāku ieguvumu, un uzbrukums būtībā ir apstājies. Komandieru nomaiņa augstākajā līmenī neko neatrisinās,” laikrakstam sacīja “Carnegie Endowment for International Peace” starptautiskā miera fonda vecākais pētnieks Maikls Kofmans.
Izdevums norāda, ka armijas reorganizācija nav būtiski papildinājusi augstāko militāro vadību ar jauniem cilvēkiem, taču vairāki komandieri pārcelti citos amatos. Tas atbilst Putina līdzšinējai pieejai publiski neatstādināt militāros vadītājus nepietiekamu rezultātu dēļ.
Tāpat rakstā uzsvērts, ka Krievija joprojām atpaliek no Ukrainas efektīvu bezpilota tehnoloģiju izmantošanā. Lai gan tā cenšas piesaistīt vairāk dronu operatoru, kļūst arvien grūtāk saglabāt līdzšinējo tempu.
Lai arī pēdējos mēnešos frontes līnija būtiski nav mainījusies, gan Krievija, gan Ukraina arvien biežāk veic triecienus dziļi viena otras teritorijā. Tomēr, pēc Kofmana domām, šādi uzbrukumi, visticamāk, būtiski nemainīs situāciju frontē.
Trešdien Putins paziņoja par loģistikas un citu armijas vienību reorganizāciju, nododot tās vienotā vadībā, lai, pēc Kremļa paustā, stiprinātu militāro kampaņu pret Ukrainu.
Tikšanās laikā ar augstāko militāro vadību Putins iecēla Valēriju Solodčuku par reorganizēto aizmugures apgādes dienestu vadītāju. Iepriekš viņš komandēja Centrālo militāro apgabalu, kam bija nozīmīga loma Krievijas iebrukumā Ukrainas austrumos. Viņa vietā iecelts Andrejs Ivanajevs.
Putins arī slavēja grupējumu “Vostok” (“Austrumi”), apgalvojot, ka tā karavīri virzās uz priekšu aktīvi un “tādā tempā, kas pelnījis visaugstāko novērtējumu”. Viņš uzsvēra, ka Krievija pārveido savus bruņotos spēkus, ņemot vērā karā gūto pieredzi un operacionālās vajadzības.
Nesen Putins palielināja Krievijas bruņoto spēku skaitu par 25 000 karavīru, sasniedzot 2,426 miljonus, no kuriem 1,535 miljoni ir aktīvā dienesta karavīri. Savukārt vadību salīdzinoši jaunizveidotajiem Krievijas dronu spēkiem viņš uzticēja Denisam Ļaminam.
