“Sākumā nopriecājos, pēc tam – vē…” Swedbank jaunajam piedāvājam ir būtisks “zemūdens akmens” 1
Swedbank medijiem izsūtītā paziņojumā informējusi, ka no 6. augusta visu bankas mājokļa apdrošināšanas klientu polises tiks papildinātas ar aizsardzību pret militāru un politisku konfliktu riskiem, tostarp militāro dronu radītiem zaudējumiem, kas ir lieliska ziņa un sākotnēji iepriecināja daudzus.
Paplašinātais segums automātiski stāsies spēkā aptuveni 140 tūkstošiem mājokļu Latvijā, un klientiem nekas papildus nebūs jādara. Banka arī uzsver, ka jaunais segums neietekmēs pašreizējo apdrošināšanas prēmiju.
Turpmāk mājokļa apdrošināšana segs zaudējumus, ko izraisījušas militāras operācijas, militārie bezpilota lidaparāti, terorakti, karš, masu nemieri, bruņoti politiski konflikti vai sacelšanās. Segums attieksies gan uz mājokli, gan iedzīvi, ja tie apdrošināti saskaņā ar līgumu.
Swedbank apdrošināšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš skaidro, ka lēmums pieņemts, reaģējot uz ģeopolitisko situāciju un klientu bažām. Bankas veiktā aptauja rādot, ka 39% Latvijas iedzīvotāju satrauc drošība reģionā.
Tomēr paziņojuma beigās ir arī būtisks izņēmums, kas sociālajos tīklos nekavējoties piesaistījis uzmanību.
Paplašinātais segums neattieksies uz zaudējumiem, kas radušies kara rezultātā starp jebkurām divām vai vairākām no šādām valstīm – Ķīnu, Franciju, Krieviju, Apvienoto Karalisti un ASV. Citi izņēmumi noteikti apdrošināšanas noteikumos.
Tieši šis punkts izraisījis karstas diskusijas platformā “X”.
“Eu! Šis ir labais. Swedbank apdrošināšana paziņoja, ka turpmāk mūsu dzīvoklis ir apdrošināts arī kara gadījumam, izņemot, ja Krievija iebrūk Latvijā un ja ASV mūs aizstāv,” ironizē Ansis Pūpols.
Citi komentētāji domu turpina vēl asāk.
“Šī Swedbank polise ir tīrais zelts: apdrošina pret jebkuru karu, izņemot pret iebrukumu un izņemot, ja mūs aizstāvēs – proti, pret vienīgo scenāriju, kas reāli draud,” raksta kāds lietotājs.
Savukārt Evita atzīst, ka sākotnēji ziņa šķitusi laba: “Jā, es sākumā nopriecājos, pēc tam vē, sajūta, ka atver konfekti ar skaistu papīriņu, bet iekšā kaka.”
Netūkst arī ironijas. Kāds jautā, vai apdrošināšana attiektos uz “reņģu karu”, bet cits interesējas: “Un kur palika citplanētiešu invāzija?”
Vēl kāds komentētājs joko: “Un, ja manā mājā iebrūk igauņu desants.”
Savukārt Imants uzdod juridiski interesantu jautājumu: “Jāaizsūta viņiem vēstule, vai viņi ‘speciālo kara operāciju’ arī uzskata par karu, vai nē?”
Diskusijā gan izskan arī mierīgāks skaidrojums. Aigars norāda, ka šāds izņēmums, visticamāk, saistīts ar starptautisko pārapdrošināšanu un faktu, ka karš starp divām no minētajām lielvalstīm būtībā nozīmētu jau pavisam cita mēroga globālu konfliktu.
Arī citi mēģina juridiski izšķetināt formulējumu, norādot, ka pats Krievijas uzbrukums Latvijai vēl nebūtu karš starp divām no uzskaitītajām lielvalstīm. Taču, Latvijai esot NATO dalībvalstij, situācija varētu ļoti ātri kļūt daudz sarežģītāka, ja konfliktā iesaistītos ASV, Francija vai Apvienotā Karaliste.
Tāpēc galvenais jautājums ir nevis tikai tas, vai polisē tagad ierakstīts vārds “karš”, bet gan konkrētie nosacījumi, kādos segums darbojas un kādos vairs ne.
Cilvēkiem, kuriem šāds segums šķiet īpaši būtisks, vērts izlasīt pilnos apdrošināšanas noteikumus un nepieciešamības gadījumā lūgt Swedbank skaidrojumu par konkrētu scenāriju. Jo, kā lakoniski komentāros atgādina Jānis Vanags: “Labi, ka kāds sīko tekstu izlasa.”
