Kad beidzot varētu būt gatava “Rail Baltica” pamattrase? Dubkēvičs iezīmē iespējamo scenāriju 0
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (PRO) vērtēja “Rail Baltica” projekta turpmāko virzību, atzīstot, ka pamattrases izbūve līdz 2030. gadam vairs nav reāli sasniedzams mērķis.
Dubkēvičs pozitīvi vērtē to, ka premjers Andris Kulbergs uzņēmies projekta stratēģisko vadību un izveidota komiteja, kurā ar “Rail Baltica” saistītos jautājumus paredzēts regulāri izskatīt. Viņš pauda cerību, ka šāda iesaiste palīdzēs projekta virzībai.
Vienlaikus Dubkēvičs atgādināja par iepriekšējo pieredzi, kad ar “Rail Baltica” saistīto jautājumu risināšanai jau darbojās ministru tematiskā komiteja. Toreiz sadarbība neesot bijusi vienkārša – ne visi ministri ieradušies uz sēdēm, viņu vietā nereti piedalījušies parlamentārie sekretāri vai citi pārstāvji. Arī Finanšu ministrijas un premjera iesaiste, pēc Dubkēviča teiktā, neesot bijusi pietiekama.
Tieši tas, viņaprāt, bijis viens no faktoriem, kas ietekmējis projekta realizāciju un radījis problēmas ar gala termiņiem.
Tomēr pašlaik būtiskākais jautājums neesot tikai par to, kurā gadā “Rail Baltica” pamattrase būs gatava. Vispirms nepieciešams pabeigt būvprojektus, lai būtu iespējams daudz precīzāk saprast gan projekta kopējās izmaksas, gan reālo darbu pabeigšanas termiņu.
Dubkēviča vērtējumā jau pašlaik ir pietiekami skaidrs, ka pamattrasi līdz 2030. gadam uzbūvēt nebūs iespējams. Kā iespējamais termiņš nākamajā plānošanas periodā varētu iezīmēties 2034. vai 2035. gads.
Neraugoties uz to, viņš uzsver, ka Latvijai nevajadzētu samierināties ar projekta atlikšanu un gaidīt jauno termiņu. Gluži pretēji – jādara viss iespējamais, lai būvniecība virzītos uz priekšu pēc iespējas ātrāk.
Tas esot būtiski arī sarunās ar Eiropas Komisiju. Latvijai jāspēj parādīt, ka tā dara visu iespējamo projekta īstenošanai, lai tādējādi būtu iespējams cīnīties par pēc iespējas lielāku Eiropas finansējumu.
Dubkēvičs arī norādīja uz līdzšinējām grūtībām saņemt nepieciešamo Finanšu ministrijas atbalstu. Viņš cer, ka Kulbergam, pašam iesaistoties “Rail Baltica” stratēģiskajā vadībā, izdosies panākt lielāku iesaistīto institūciju sadarbību.
