Vai pastāv tāds “nekaitīgs” alkohols? Zinātnieki kliedē populārākos mītus 0
Sarkanvīns labāks par stiprajiem dzērieniem, gaišais alus nekaitīgāks par tumšo vai tīrs degvīns kā “labāka izvēle” – šādi uzskati sabiedrībā pastāv jau gadiem. Taču zinātnieki norāda, ka patiesība ir daudz vienkāršāka: organismam svarīgākais nav dzēriena krāsa vai veids, bet gan tajā esošais alkohols.
Eksperti uzsver – pilnīgi nekaitīga alkohola nav. Jebkurš alkoholiskais dzēriens satur etanolu, kas organismā tiek pārveidots vielās, kuras var bojāt šūnas un palielināt dažādu slimību risku, par šo tēmu plašāk vēstīts vietnē “The New York Times”.
Kā alkohols ietekmē organismu?
Kad cilvēks lieto alkoholu, organisms etanolu pārveido par acetaldehīdu – toksisku vielu, kas var bojāt šūnu DNS. Šādi bojājumi var ietekmēt dažādus orgānus, tostarp muti, rīkli, aknas, resno zarnu un krūšu audus. Organismam mēģinot šos bojājumus labot, var rasties izmaiņas šūnās, kas palielina vēža risku.
Pētījumi liecina, ka alkohola lietošana ir saistīta ar vairākiem onkoloģisko slimību veidiem. Tāpat pārmērīga alkohola lietošana palielina sirds un aknu slimību risku, var veicināt depresiju, trauksmi un atmiņas problēmas.
Nav svarīgi, vai tas ir vīns, alus vai degvīns
Daudzi cilvēki uzskata, ka dažādi alkohola veidi organismu ietekmē atšķirīgi. Piemēram, sarkanvīnam bieži piedēvē veselīgākas īpašības, bet gaišajam alkoholam – mazāku kaitējumu. Tomēr galvenais faktors ir nevis dzēriena nosaukums, bet etanola daudzums.
Parasti alum ir mazāka alkohola koncentrācija nekā vīnam, bet vīnā tā ir zemāka nekā stiprajos dzērienos, piemēram, degvīnā vai tekilā. Tomēr arī šeit ir izņēmumi – daži stiprāki alus veidi var saturēt vairāk alkohola nekā atsevišķi vīni.
Tāpēc speciālisti iesaka skatīties nevis uz dzēriena kategoriju, bet uz faktisko alkohola daudzumu.
Cik daudz alkohola ir vienā porcijā?
Lai saprastu izdzertā alkohola daudzumu, eksperti izmanto standarta “devas”: aptuveni 330 mililitri alus ar 5% alkohola saturu; aptuveni 150 mililitri vīna ar 12% alkohola saturu; aptuveni 45 mililitri stiprā alkohola ar 40% alkohola saturu.
Ar kokteiļiem situācija ir sarežģītāka, jo tajos bieži tiek sajaukti vairāki alkoholiskie dzērieni, sulas un saldināti dzērieni. Tādēļ var būt grūtāk saprast, cik daudz alkohola patiesībā uzņemts.
Vai tumšais alkohols ir kaitīgāks?
Plaši izplatīts ir uzskats, ka tumšie dzērieni, piemēram, viskijs, rums vai brendijs, ir kaitīgāki nekā gaišie. Taču zinātnieki skaidro – tas nav gluži pareizi.
Tumšajos dzērienos parasti ir vairāk konģeneru – vielu, kas rodas fermentācijas procesā un ietekmē dzēriena garšu un aromātu. Tie var pastiprināt paģiru sajūtu, taču nenozīmē, ka pats alkohols kļūst kaitīgāks organismam.
Arī caurspīdīgi dzērieni ne vienmēr nozīmē “drošāku” izvēli. Daži gaišie stiprie dzērieni arī var saturēt vielas, kas pastiprina sliktu pašsajūtu pēc lietošanas.
Kāpēc kokteiļi var būt īpaši mānīgi?
Daudzi kokteiļi satur ne tikai alkoholu, bet arī lielu daudzumu cukura – piemēram, sulas, sīrupus vai saldinātus dzērienus.
Tas var palielināt kopējo kaloriju daudzumu un ilgtermiņā veicināt svara pieaugumu, aptaukošanos, otrā tipa diabētu un sirds slimību risku.
Eksperti arī neiesaka jaukt alkoholu ar kofeīnu saturošiem dzērieniem, piemēram, enerģijas dzērieniem. Kofeīns var radīt sajūtu, ka cilvēks ir mazāk piedzēries, tāpēc viņš var izdzert vairāk, nekā sākotnēji plānojis.
Kāds ir drošākais risinājums?
Zinātnes atbilde uz jautājumu par “vismazāk kaitīgo alkoholu” ir skaidra – tāda nepastāv. Dažādi dzērieni var atšķirties pēc stipruma, kaloriju daudzuma un tā, kā cilvēks jūtas nākamajā dienā, taču galvenais riska faktors vienmēr paliek etanols, tāpēc labākais ir atturēties no alkohola lietošanas vispār.
Ja cilvēks izvēlas lietot alkoholu, speciālisti iesaka koncentrēties nevis uz “drošākā” dzēriena meklēšanu, bet gan uz mazākiem daudzumiem, apzinātu izvēli un savām robežām.
