Pēc aptuvenām aplēsēm, gada aukstākajos mēnešos tomātu platības Nīderlandē sarukušas no 800 līdz 150 ha.
Pēc aptuvenām aplēsēm, gada aukstākajos mēnešos tomātu platības Nīderlandē sarukušas no 800 līdz 150 ha.
Foto: YuRi Photolife/SHUTTERSTOCK

Eiropas dārzeņu tirgus apmetis kūleni: Nīderlandē ievērojami sarukušas tomātu platības 32

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 142
Lasīt citas ziņas

Straujā izmaksu kāpuma dēļ Eiropas dārzkopji šoziem pārskatījuši savus gadu gadiem veidojušos paradumus, mēģinot ietaupīt izmaksas.

Dažas dārzniecības aukstajā sezonā pat apturējušas darbu pavisam, tādā veidā sašūpodamas tradicionālos veikalu piegāžu tīklus un raisot bažas par iespējamo nesezonas dārzeņu deficītu. Līdz ar to ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs aizvadītās ziemas dārgie energoresursi likuši mainīt pieeju dārzeņu audzēšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viena no lielākajām dārzniecībām Nīderlandē bija apturējusi darbu, un tas radījis manāmu ietekmi uz kopējo tirgu, zina teikt nozares eksperti. Spriežot pēc “freshplaza.com” vēstītā, enerģētikas krīzes dēļ ziemas laikā samazinājās arī apgaismojuma izmantošana tomātu audzēšanai.

Aplēses rāda, ka gada aukstākajos mēnešos tomātu platības Nīderlandē sarukušas no 800 ha līdz 150 ha. Faktiski dārzeņu audzētāji atgriezās pie prakses, kas bija vērojama pirms 20 gadiem, kad tomāti tika stādīti rudenī. Proti, gadā gurķus stāda trīs reizes, bet pērn aizvien biežāk tika novērota prakse gurķus stādīt divas reizes, bet trešo – tomātus. Tiecoties strādāt ar peļņu un uzturēt savus darbiniekus, dārzkopjiem tā bija atgriešanās salīdzinoši nesenā pagātnē.

Raisa bažas

Dārzkopības eksperte Mārīte Gailīte zina teikt, ka Eiropā tieši ziemas laikā radās bažas, vai palikušie dārzkopji spēs nodrošināt tirgu ar dēstiem. Tagad, kad aukstie ziemas mēneši jau garām, bažas mazinājušās, jo visi strādā un audzē dēstus jaunajai sezonai, īpaši Holandē. Tomēr radies jauns jautājums – vai sezonas sākumā – aprīlī un maijā – tirgus netiks pārplūdināts ar jauno dārzeņu ražu.

“Jau tagad skaidrs, ka gurķu un tomātu šī gada kopraža būs mazāka, bet es ar bažām gaidu jaunās sezonas sākumu, kad tirgū, iespējams, var rasties pārprodukcija, jo tirgus ir strauji atdzīvojies,” “Latvijas Avīzei” sacīja Mārīte Gailīte.

Tiesa, kopējo ainu varot ietekmēt ne tikai vēsie laik­apstākļi, bet arī dažādas slimības. Tā pēdējo gadu laikā tomātus skāris tomātu brūnplankumainības vīruss, kas tagad jau izplatījies lielā daļā Eiropas valstu, un Somija ir pēdējā valsts, kur šis vīruss konstatēts pērn vasarā.

Saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona augu aizsardzības organizācijas datiem kopš vīrusa atklāšanas jau kļuvis grūti kontrolēt tā izplatību. 2021. gadā Malta pirmo reizi ziņoja par slimības klātbūtni, tāpat kā Bulgārija, Norvēģija, Austrija, Igaunija, Slovēnija, Šveice, Portugāle un Ungārija, kur tikuši atrasti inficēti tomātu augi no Nīderlandes. Šī vīrusa dēļ raža sarūk par 30–50%. Lai gan laboratorijas jau apguvušas tā noteikšanas metodes, vīruss tomēr izplatās un apdraud tomātu ražu.

Reklāma
Reklāma

Aizvieto imports

Jāatgādina, ka aizvadītajā ziemā daļā Eiropas bija vērojami tukšāki veikalu plaukti un tirgotājiem nācās lauzīt galvas, kur iegādāties dārzeņus. Piemēram, Lielbritānijā bija vērojams tomātu iztrūkums, kas izveidojās piegāžu pārtraukuma dēļ. Savu dārzeņu eksportu līdz aprīlim aizliegusi Turcija.

Apstājoties regulārajām piegādēm no ierastām valstīm, pieaudzis tomātu un citu dārzeņu imports no Marokas un citām Āfrikas valstīm, Pakistānas, Irānas, Irākas un pat Centrālāzijas valstīm. “GlobalG.A.P.” vadošā eksperte Edīte Strazdiņa stāsta, ka tomāti ceļo tālus ceļus – “tās ir valstis ārpus Eiropas, līdz ar to pastāv bažas par to kvalitāti”.

Lai arī uz ES ārējās robežas darbojas kontroles dienesti, pēc ienākšanas ES produkciju neviens vairs nekontrolējot. Šoziem lielu ažiotāžu izraisīja augstās dārzeņu cenas, ko ietekmēja resursu sadārdzinājums. Ekspertes teiktais liecina – vidēji Eiropā energoresursu cenas pieauga par 30%, bet Latvijā bija vērojams pat trīskāršs cenu kāpums, kam neesot nekāda pamata.

Dārgo resursu dēļ sadārdzinājās arī izaudzētās produkcijas uzglabāšanas izmaksas, tādēļ dārzeņi kļuvuši dārgāki. Tiesa, to cenu nebija iespējams celt atbilstoši resursu cenu kāpumam, līdz ar to audzētājiem skrupulozi jārēķina izmaksas un jādomā par efektivitāti.

Stāda vēlāk

Šajā sezonā ne tikai daudzviet Eiropā bija novērota prakse gurķus un tomātus siltumnīcās dēstīt aptuveni mēnesi vēlāk, tas notika arī Latvijā.

Agrāk pirmie gurķi un salāti nogatavojās marta sākumā, bet šogad pirmā raža gaidāma vēlāk. Izņēmums ir tās siltumnīcas, kas ražošanā izmanto pašu saražoto siltumenerģiju. Lai arī energoresursu cenas pēdējā laikā ir samazinājušās un minerālmēsli kļuvuši nedaudz lētāki, jārēķinās, ka daļa lauksaimnieku minerālmēslus pirkuši par augstajām cenām, kas ietekmē pašizmaksu.

Edīte Strazdiņa saredz, ka tirgū pašlaik valda ļoti liela nestabilitāte, tirgus ir mazs un grūti ko prognozēt. Savu ietekmi atstāj arī kredītprocentu likmju palielinājums, ko īpaši izjūt tās saimniecības, kam ir lieli kredīti. Līdz gada beigām spēkā ir samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem, kas, pēc ekspertes domām, ir pierādījusi savu efektivitāti, tāpēc, viņasprāt, šīs likmes piemērošana jāturpina un par to būtu jādiskutē jau šobrīd.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.