Pasaulē
Eiropa

Eiropas Komisija beidzot ir nākusi klajā ar vērienīgu atveseļošanas plānu0


EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 27. maijā kopā ar komisāriem ierodas uz ārkārtējo Eiropas Parlamenta sēdi, lai paziņotu EK priekšlikumus ekonomikas atveseļošanai.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 27. maijā kopā ar komisāriem ierodas uz ārkārtējo Eiropas Parlamenta sēdi, lai paziņotu EK priekšlikumus ekonomikas atveseļošanai.
Foto: Etienne Ansotte/EK AV

Ivars Bušmanis, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”

Eiropas Komisija beidzot ir nākusi klajā ar vērienīgu atveseļošanas plānu, ko gaidījām jau 7. maijā, bet, jāatzīst, priekšlikums ir daudz vērienīgāks un dalībvalstis atbalstošāks, nekā tika gaidīts.

EK politiskā aritmētika

Vispirms par ES budžetu papildinošo summu – 750 miljardi eiro.

Dalībvalstis (Francija un Vācija) ierosināja 500 miljardu eiro lielo atkopšanās fondu, ko “taupīgo” četrinieks jeb donorvalstis (Austrija, Nīderlande, Dānija un Zviedrija) vēlējās redzēt tikai kā aizdevumu dalībvalstīm.

Atšķirībā no tām Francija un Vācija aicināja ES uzņemties kopīgas kredītsaistības, tas ir, ja, piemēram, aizdotu Latvijai, tad jāatdod būtu visai ES.

Savukārt Eiropas Parlaments 15. maija rezolūcijā par jauno ES daudzgadu budžetu un atveseļošanas plānu pieprasīja divus triljonus eiro, tas ir, pie viena triljona septiņgadu budžetam vēl vienu triljonu, kas balstītos uz ilgtermiņa obligācijām.

Turklāt dalībvalstīm naudu piešķirt “kā aizdevumus un galvenokārt kā dotācijas un tiešus maksājumus kapitālieguldījumiem”.

Tātad piedāvājums ir politiskā aritmētika – vidējais starp dalībvalstu ieteikto un deputātu pieprasīto summu.

“Next Generation EU” 750 mljrd. EUR apmērā, kas kopā ar ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam 1,1 triljona apmērā nodrošinās 1,85 triljonus.

Arī finansējuma sadalījums – 500 miljardi grantos, 250 miljardi aizdevumos – atspoguļo gan Eiroparlamenta uzstādījumu, gan dalībvalstu dažādos pieprasījumus.

Latvijai pusotrreiz vairāk

ES piedāvās aizdevumu garantijas 405 miljardu eiro apmērā, paredzot atbalstu arī priekšlikuma autorēm – 28,8 miljardus eiro Vācijai un 38,7 miljardus eiro Francijai.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis skaidri norādīja, ka summa tiks sadalīta atkarībā no tā, kuru valstu ekonomikas cietušas visvairāk (nevis visvairāk saslimušo).

Vakar EK publicēja provizorisko sadalījumu starp dalībvalstīm – lielāko daļu plānots piešķirt Itālijai un Spānijai (tiešā palīdzībā attiecīgi 81,8 un 77,2 miljardus eiro, aizdevumos attiecīgi 90 un 31 miljardu eiro).

Latvijai no šīs summas varētu tikt 2,9 miljardi eiro.

To kā Latvijai ļoti izdevīgu piedāvājumu vērtē EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja p. i. Andris Kužnieks.

“Ja dalībvalstis to apstiprinās, tad Latvijai nāks klāt vairāk par pusi no nākamajā finanšu periodā Kohēzijas politikai plānotās summas.”

Vēl 1,6 miljardi eiro būs pieejami aizdevumos.

Homeopātiskās zāles antibiotiku vietā

Bet kādiem mērķiem varēs izmantot šos līdzekļus? “Ieguldījumiem jāsaskan ar ES jaunajām prioritātēm.

Acīmredzot Latvijā būs jāaktualizē jau “novecojušais” Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, kurš balstījās uz pakāpeniskas izaugsmes prognozi,” norāda Kužnieks.

Eiropas Komisija savā paziņojumā (“Europe’s moment: Repair and Prepare for the Next Generation”) skaidri norādījusi, ka “ekonomikas restartēšana nenozīmē atgriešanos pie līdzšinējā stāvokļa pirms krīzes, bet gan virzīšanos uz priekšu”.

Kā parlamentā teica EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, “atveseļošanas plāns milzīgo problēmu, ar ko saskaramies, pārvērš par iespēju, ne tikai atbalstot atveseļošanos, bet arī ieguldot mūsu nākotnē: Eiropas Zaļais kurss un digitalizācija veicinās nodarbinātību un izaugsmi, mūsu sabiedrības noturību un mūsu vides veselību”.

No paziņotā vēl nav īsti skaidrs, kā no krīzes varēs iziet eksportspējīgie rūpniecības uzņēmumi.

Vispirmām kārtām tiks atbalstītas investīcijas ēku un infrastruktūras renovācijai, aprites ekonomikā, atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu izvēršana, īpaši vēja un saules enerģētikas nozarē, un tīra ūdeņraža ekonomikas iedarbināšana Eiropā.

Jāņem vērā, ka līdzekļu vairs nebūs tik daudz ceļiem, bet tīrākam transportam un loģistikai – gan uzlādes punktiem elektriskajiem transportlīdzekļiem, gan dzelzceļam, gan tīrākai mobilitātei pilsētās.

Arī lauksaimniekiem papildus Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai piešķirti 15 miljardi, bet tas domāts, lai īstenotu pagājušonedēļ prezentētās jaunās bioloģiskās daudzveidības “no lauka līdz galdam” stratēģijas.

Tas nozīmē panākt, ka 10% lauksaimniecības platību atvēlētu daudzveidīgām ainavām un 25% zemes bioloģiskajai lauksaimniecībai, lai izmantotu par 50% mazāk pesticīdu un par 20% mazāk mēslošanas līdzekļu.

Savukārt otrā – digitalizācijas – virzienā investīcijas tiks mērķētas uz labāko savienojamību, īpaši uz 5G tīklu ātru izvēršanu, uz mākslīgā intelekta, kiberdrošības, superdatošanas un mākoņdatošanas ieviešanu, uz datu ekonomikas veidošanu un lielāku kibernoturību.

Turpmākās nedēļas laikā EK nāks klajā ar skaidrojumiem par noteikumiem katrā no šiem pīlāriem.

Līdz jūlijam Eiropadomes līmenī jāpanāk visu dalībvalstu vienošanās, turklāt tas, ka EK drīkst dalībvalstu vārdā aizņemties un palielināt pašu resursu līdz 2% no nacionālā kopienākuma, būs jāratificē visu dalībvalstu parlamentiem.

UZZIŅA

1. Atbalsts dalībvalstīm ar investīcijām un reformām

• Jauns Atveseļošanas un noturības mehānisms (560 mljrd. EUR, t. sk. dotācijas 250 mljrd.) –finansiāls atbalsts investīcijām un reformām, tostarp saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un valstu ekonomiku noturību, sasaistot tos ar Eiropas pusgada mērķiem.

• Pašreizējās kohēzijas politikas programmas papildinājums (55 mljrd. EUR), ņemot vērā jauniešu bezdarbu un dalībvalstu labklājību.

• Taisnīgas pārkārtošanās fondam (papildu 40 mljrd. EUR), paātrinot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

• Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (papildu 15 mljrd. EUR) strukturālām pārmaiņām lauku apvidos saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu un ar jauno bioloģiskās daudzveidības un “no lauka līdz galdam” stratēģijām.

2. ES ekonomikas sildīšana, stimulējot privātās investīcijas

• Jauns Maksātspējas atbalsta instruments (31 mljrd. EUR), lai

piesaistītu privātos resursus 300 mljrd. eiro apmērā tīrākai, digitālai un noturīgai nākotnei.

• Papildinājums Eiropas investīciju pamatprogrammai “InvestEU” (15,3 mljrd. EUR).

• Jauns Stratēģisko investīciju mehānisms (15 mljrd. EUR), lai piesaistītu investīcijas līdz 150 mljrd. eiro stratēģiskajām nozarēm, jo īpaši saistītajām ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.

3. Krīzē gūto mācību izmantošana

Saistītie raksti

• Jauna veselības programma “EU4Health” (9,4 mljrd. EUR), lai stiprinātu veselības drošību.

• Papildinājums ES civilās aizsardzības mehānismam “rescEU” (2 mljrd. EUR).

• Papildinājums pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” (94,4 mljrd. EUR) pētniecībai veselības, noturības un zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.

• Atbalsts Eiropas partneriem pasaulē (16,5 mljrd. EUR).

 

Avots: Eiropas Komisija

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Pasaulē
Par divu gūstekņu slepkavību džihādistam nepiespriež mūža ieslodzījumu: tiesnesis vēlējies dot viņam “cerības staru”
2 dienas
Uldis Šmits
Pasaulē
Uldis Šmits: Te arī tas suns aprakts – kopā ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības nākotnes izredzēm un demokrātiskajām vērtībām 2
2 dienas
LE
LETA/AFP
Pasaulē
“Ļaujiet mums strādāt!” Prostitūtas Berlīnē protestē pret pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem
3 dienas

Lasītākie

LA
LA.LV
Ekonomika
Skaļi minējumi, kāpēc rudenī daudzi pametīs Latviju
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Pasaulē
Tramps turpina šķelt ASV jeb svētki skarbo runu ēnā
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Veste varēja izglābt dzīvību. Kā atpūtnieku laivu brauciens pārvērtās ļaunākajā murgā
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Sēdvietu plānošana šobrīd atgādina “kuģu šaušanu”! Saruna ar Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Lūdz laiku, lai spētu izvērtēt “Marsa parka” atbilstību Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa statusam
5 stundas