Unikāli kadri! Skujenes apkaimē atklāts vilku midzenis

Eiropas Komisija: Straujā vilku izplatība Eiropā ir drauds ne tikai mājlopiem. Vides aizstāvjiem – cits viedoklis 59

Vilku straujā izplatība Eiropā ir rada briesmas mājlopiem un cilvēku dzīvībai, pirmdien brīdināja Eiropas Komisija, paziņojot par plāniem pārskatīt sugas aizsardzības statusu, vēsta “Euronews“.

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lasīt citas ziņas

Pēc Eiropas lauksaimnieku pieaugošajiem aicinājumiem izpildvara lems, vai pazemināt vilku aizsardzības statusu, apkopojot attiecīgos datus no vietējām kopienām un zinātniekiem. “Mums ir nepieciešams atjaunināts informācijas un datu kopums par vilka statusu, lai varētu veikt turpmākas darbības,” sacīja Eiropas Komisijas pārstāvji.

Pašlaik suga ir stingri aizsargāta saskaņā ar 1992. gadā pieņemto Biotopu direktīvu, ar ko aizliegts veikt apzinātu vilku sagūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču vilku bari nesen ir atgriezušies ES reģionos, uzbrūkot mājlopiem un vairojot spriedzi lauksaimniecības un mednieku kopienās.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norāda, ka pagājušā gada septembrī vilks nonāvēja viņas 30 gadus veco poniju Dolliju Vācijas ziemeļaustrumos.

“Vilku baru koncentrācija dažos Eiropas reģionos ir kļuvusi par reālu apdraudējumu mājlopiem un, iespējams, arī cilvēkiem,” teikts fon der Leienas pirmdien izplatītajā paziņojumā.

Atkāpes no Biotopu direktīvas ļautu lauksaimniekiem veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai aizsargātu savu ražu un iztikas līdzekļus. Fon der Leiena mudināja vietējās un valsts iestādes “vajadzības gadījumā rīkoties”, īstenojot šādas atkāpes.

Lauksaimnieki un vides aizstāvji

Lauksaimnieku kopienas visā Eiropā ir aicinājušas pazemināt vilku aizsardzības statusu, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem, ko rada vilku bari.

Arī Eiropas Parlamenta rezolūcija pagājušā gada novembrī aicināja Komisiju atbalstīt lauksaimniecības nozari, nodrošinot lielāku elastību, aizsargājot savus mājlopus no uzbrukumiem.

Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Vācija un Itālija ir to ES dalībvalstu vidū, kurās ir dramatiski pieaudzis nogalināto mājlopu skaits.

Tiek ziņots, ka Austrijā 2021. gadā vilku baru nogalināto mājlopu skaits pieaudzis par 230% – līdz 680. Vairākos reģions tika atļauts nogalināt vilkus, lai novērstu negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem, taču vides aizstāvji un NVO apgalvo, ka šādas slepkavības ir ES tiesību aktu pārkāpums.

Šā gada sākumā 12 ES vides ministri rakstīja Eiropas vides komisāram Virgīnijam Sinkēvičam, aicinot izpildvaru “nevājināt vilka tiesisko aizsardzību”. Slovākijas iniciēto vēstuli parakstījuši Bulgārijas, Vācijas, Grieķijas, Spānijas, Īrijas, Kipras, Luksemburgas, Austrijas, Portugāles, Rumānijas un Slovēnijas ministri.

“Lēnā vilku populācijas atjaunošanās ES ir jāsvin, nevis no tās jābaidās,” atbildot uz Eiropas Komisijas pirmdienas paziņojumu, sacīja Eurogroup for Animals izpilddirektore. “Šie panākumi joprojām ir “trausli”, jo lielākajā daļā ES vilku populācija vēl nav sasniegusi labvēlīgu aizsardzības statusu. Pēc visu šo pūļu un līdzekļu ieguldīšanas vilku aizsardzības statusa pazemināšana ietekmētu ne tikai viņu labturību, bet arī apdraudētu to izdzīvošanu. Viņi tiktu nosodīti, pirms varētu tikt izglābti,” viņa piebilda.

Nežēlīgie vilku uzbrukumi aitu saimniecībai Amatas novadā
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.