Cilvēks dzīvs, bet pats vairs neko izdarīt nevar: Leitāne piedāvā risinājumu, lai tuvinieki nepaliktu bezspēcīgi 0
Cilvēkam nav obligāti jāpazūd bez vēsts, lai viņa tuvinieki pēkšņi nonāktu situācijā, kurā viņa vietā neko nevar nokārtot. Šādai situācijai būtu nepieciešams skaidrs risinājums jau valsts līmenī, uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore un uzņēmēja Līga Leitāne.
TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par situācijām, kad cilvēks pats vairs nevar nokārtot savas lietas, Leitāne norādīja, ka problēma ir plašāka nekā gadījumi, kad cilvēks pazudis bez vēsts. Līdzīga situācija var rasties arī tad, ja cilvēks atrodas slimnīcā un veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumus vai veikt ikdienas darbības.
Pēc Leitānes domām, valstij būtu nepieciešams izveidot sistēmu, kurā cilvēks jau iepriekš varētu norādīt, kam konkrētos gadījumos ir tiesības viņa vietā rīkoties. Piemēram, e-veselības sistēmā cilvēks varētu atzīmēt personu, kura nepieciešamības gadījumā drīkst piekļūt viņa veselības informācijai vai izņemt receptes.
Tas būtu īpaši svarīgi situācijās, kad cilvēks pats vairs nespēj izmantot digitālos pakalpojumus. Leitāne uzsvēra, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem šādas sistēmas var būt grūti apgūt, tāpēc jau iepriekš būtu jābūt iespējai noteikt, kurš nepieciešamības gadījumā var viņiem palīdzēt.
Viņa minēja situācijas, kad cilvēks atrodas slimnīcā, bet tuvinieki nevar saņemt nepieciešamo informāciju, jo sistēmā nav norādīts, ka kādai konkrētai personai ir tiesības tai piekļūt. Tādējādi problēmas var rasties ne tikai ar veselības informāciju, bet arī ar pavisam ikdienišķām lietām, piemēram, rēķinu apmaksu vai citu maksājumu veikšanu.
Leitāne uzsvēra, ka runa nav par iespēju kādam citam pārņemt cilvēka īpašumus. Drīzāk būtu nepieciešams mehānisms, kas ļautu uzticamai personai noteiktos apstākļos nokārtot konkrētas ikdienas lietas cilvēka vietā.
Viņas ieskatā pašreizējais risinājums, kad šādām situācijām nepieciešamas vairākas savstarpēji saistītas pilnvaras, nav pietiekami ērts. Arī jēdziens “mājsaimniecība”, viņa atgādināja, ka pats par sevi nav juridiska persona, tāpēc ar faktu, ka cilvēki dzīvo kopā, nepietiek, lai viens automātiski varētu rīkoties otra vārdā.
Šāda sistēma būtu nozīmīga arī ārkārtas situācijās, tostarp kara vai dabas katastrofu gadījumā. Leitānes ieskatā būtu nepieciešams jau iepriekš paredzēt, kas notiek tad, ja cilvēks pats kādu iemeslu dēļ vairs nespēj rīkoties, lai viņa tuviniekiem šādā brīdī nebūtu jāsastopas ar virkni juridisku un praktisku šķēršļu.
