Ekharts Kūps: Pēc sarunas ar skolotāju Māru esmu ļoti pārliecināts, ka izglītības sistēma Latvijā ir sapuvusi 0
Pēdējos gados arvien skaļāk izskan neapmierinātība ar izglītības sistēmu Latvijā. Skolēni, vecāki un pedagogi norāda uz nepārtrauktām reformām, neskaidrību un sajūtu, ka sistēma tiek mainīta bez skaidra ilgtermiņa plāna. Daudzi uzskata, ka pārmaiņas notiek pārāk bieži un haotiski, radot vairāk problēmu nekā risinājumu, un jautājums par izglītības kvalitāti kļūst arvien aktuālāks visā sabiedrībā. Kāds viedoklis sociālajos tīklos izpelnījies ievērību, tādēļ padalāmies ar to arī portālā.
“Pēc sarunas ar skolotāju Māru Ozolu esmu ļoti pārliecināts, ka izglītības sistēma Latvijā ir sapuvusi. Tur ir tik daudzas problēmas, par ko sabiedrībā tiek klusēts un ziņās par tām netiek stāstīts. Bet es arī saprotu kāpēc,” sociālajos tīklos savu viedokli pauž Ekharts Kūps. Viņa rakstītais izraisījis plašu rezonansi, šim ierakstam ir 111 komentāri, 563 emocijas un 161 cilvēks ar to ir dalījies.
Viņš turpina: “Iedomājieties Latvijas valdības sēdi, viņi apzinās, ka viss ir pakaļā – attiecības ar kaimiņiem, bezdarbs, atpalicība, mazās algas, alkoholisma problēmas, promenāde brūk, “Rail Baltica” visi gaida brīnumu, “airBaltic” arī neiet labāk… Viss ir sarežģīti! Nu kāda te reiz daļa gar izglītību? Tā vienkārši tiek atlikta pēdējā vietā!
Evika kolēģiem saka sēdes laikā – Esam sūdos līdz ausīm, netaisiet viļņus!
Mums puika gandrīz katru dienu stāstīja par skolas problēmām – ilgstoši nenotiek konkrētas stundas un iemesls nesaprotams, skolotāja slima vai aizgājusi no darba? Tik daudzi bērni lamājas, tas taču ir šausmīgi..
Tiek izplatīta pornogrāfija WhatsApp čatos, mobings.. Plus vēl interesanti ir tas, kā stāsta mans puika, tik daudzi bērni esot “stresaini” – kliedz viens uz otru, psiho bez iemesla, nez vai tas ir no pārmērīgas telefonu lietošanas? Es šo nesaprotu!
Mums kā vecākiem arī ir viedoklis – daži vecāki taču ir neadekvāti! Dažas mammas, kuru smadzenes ir nevainīgas, bet savu kompleksu dēļ viņas cenšas būt varenas, un ja viņu vīriem vēl ir kāds svarīgs amats – šīs mammas taču ir pielīdzināmas pērtiķim ar granātu….
Un vēl tas režīms, ka jau 8:20 jābūt skolā, it kā mēs tos bērnus gatavotu darbam fabrikās…
Nezinu draugi, nezinu! Mēs pēc ilgām pārdomām, nolēmām atgriezties atkal tālmācībā – var mācīties svaigā gaisā, un kas ir pats interesantākais – tālmācībā vielu apgūt ir daudz vieglāk un ātrāk pateicoties individuālajai pieejai! Bērnam parādās daudz brīva laika, ko var pavadīt ar draugiem vai apmeklējot treniņus, pulciņus! Plus vēl kad dodamies tūrēs, bērnus varam ņemt līdzi un nav obligāti jāatgriežas mājās tajā pašā dienā, bet varam nakšņot kādā Latvijas nostūrī – skaisti!
Kopumā – viss ir ļoti relatīvi, kādam parastās skolas ir lielisks veids kā apgūt mācības, bet kādam der tālmācība! Kā saka sens latviešu ticējums – Vienam māte, vienam meita, citam kleita!”
Komentāros redzams, ka sabiedrības viedokļi par izglītības sistēmu un īpaši tālmācību ir ļoti dalīti.
Daļa cilvēku kritizē ideju ierobežot tālmācību, uzsverot, ka tā bieži tiek nepamatoti vainota sliktos mācību rezultātos. Viņi norāda, ka problēmas rodas jau tradicionālajās skolās, un tālmācība dažiem bērniem pat palīdz – dod iespēju mācīties savā tempā, kļūt patstāvīgākiem un labāk iepazīt sevi.
Citi komentētāji uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma ir pārāk stingra un balstīta uz “obligāto”, kas apslāpē bērnu interesi un radošumu. Tiek kritizēts lielais mācību apjoms un tas, ka bērniem bieži jāapgūst lietas, kuras viņus neinteresē un kuru jēgu viņi nesaprot. Daudzi uzskata, ka būtu jāļauj vairāk izvēlēties priekšmetus jau agrākā vecumā.
Vienlaikus netrūkst arī pretēju viedokļu. Daži uzsver, ka problēma nav tikai skolā, bet arī ģimenē – bērnu attieksmi pret mācībām lielā mērā ietekmē vecāki, disciplīna un vērtības mājās. Ir arī uzskats, ka bērniem tomēr nepieciešama struktūra, slodze un prasības, lai attīstītu raksturu un spēju strādāt.
Par tālmācību domas īpaši atšķiras. Vieni to atbalsta kā brīvāku un bērnam draudzīgāku pieeju, citi brīdina, ka tā var veicināt sociālās problēmas – bērni mazāk komunicē, sliktāk iekļaujas kolektīvā un var pietrūkt disciplīnas. Ir arī viedoklis, ka tālmācība nav piemērota visiem bērniem.
Daļa komentētāju kritizē valsts un pašvaldību rīcību kopumā, norādot uz ilgstošām problēmām, neskaidrām reformām un skolu slēgšanu, īpaši reģionos. Citi savukārt dalās ar pozitīvu pieredzi, piemēram, konkrētās skolās, kur vide ir atbalstoša un bērni attīstās veiksmīgi.
Kopumā komentāri parāda, ka vienota viedokļa nav – sabiedrībā pastāv gan neapmierinātība ar sistēmu, gan atšķirīgas idejas par to, kādai izglītībai būtu jābūt.
