Iveta Apkalna pie Elbas filharmonijas lielās zāles ērģelēm.
Iveta Apkalna pie Elbas filharmonijas lielās zāles ērģelēm.
Foto no Ivetas Apkalnas krājuma

Kāpēc latvieši tā mīl ērģeļmūziku kā eņģeļu melodijas? 0

Armands Znotiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Lasīt citas ziņas

Latvija – ērģeļu lielvalsts? Tā varētu domāt, ņemot vērā vairākus muzikālās dzīves aspektus. Te ir Iveta Apkalna, viņas starptautiskā karjera un solistes iedibinātais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē. 

Te ir Rīgas Doma ērģeles, uz kurām muzicē ievērojami mākslinieki no visas pasaules, tostarp latvieši Aigars Reinis, Aivars Kalējs, Kristīne Adamaite, Vita Kalnciema. Ir arī Liepāja ar Svētās Trīsvienības baznīcas ērģelēm, kur tāpat regulāri notiek koncerti ar latviešu un ārvalstu mūziķu dalību. Līdzās grandiozajiem romantisma laikmeta instrumentiem noteikti jānosauc Ugāles baznīcas barokālās ērģeles, ko tradicionāli min kā unikālu vērtību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču īsto vērienu parāda ikgadējie Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”, kas šogad norisinās ne tikai Ugālē un Rīgā, bet arī Smiltenē, Balgalē, Jaunpiebalgā, Balvos, Dobelē, Valmierā un Viļakā. Īsi sakot, visur izbraukāt nav iespējams.

Tomēr, vērīgāk ieskatoties, atklājas arī problēmas. Ne jau visa mūzika der atskaņošanai baznīcās, taču 20. gadsimtā jaunas ierobežota apjoma ērģeles iebūvētas tikai Latvijas Universitātes aulā un Mūzikas akadēmijā, bet 21. gadsimtam piemērots koncertinstruments radīts vienīgi Ventspils koncertzālē.

Tas nozīmē, ka citur pieejami tikai digitālie instrumenti, bet Rīgas koncertzāle ar ērģelēm, kā zināms, nav uzcelta joprojām. Daudzas vēsturiskās ērģeles Latvijas kultūrvidē atgriezušās pēc ilga pārrāvuma un ieilgušas restaurācijas, bet par ērģelēm Rīgas Svētā Pētera baznīcā tiek bez reāliem panākumiem runāts un spriests, šķiet, bezgalīgi.

Uz šāda fona 2022. gada 26. jūnijā ar klausītājiem klātienē un vēl plašāku publiku tiešsaistē tad arī sācies 14. Starptautiskais mūzikas festivāls “Vox angelica”, kurā izceltas vēl kādas brīnišķīgas ērģeles – Dubultu baznīcā rodamais instruments. Īss skats pagātnē atgādināja, ka Edīte Alpe (viņa arī “Vox angelica” organizētāja) kopā ar citiem instrumentālistiem 2021. gadā ieskaņoja Dubultu ērģelēm veltīto albumu.

No turienes arī 26. jūnija programmā ietvertās Marģera Zariņa “Variācijas par tēmu BACH”, turpretī pārējais repertuārs jauns. Un jauni arī abi ērģelnieki – Jūrmalas Mūzikas vidusskolas audzēkņi Sandra Baldiņa un Oskars Kalniņš. Dziedātājai Olgai Pjatigorskai muzikālā pieredze gan jūtami ilgāka, taču tas nepasargāja no pirmā nepārprotamā atzinuma – šāds koncerts nepavisam ne vēlamajā virzienā pārkāpa robežu, kas šķir profesionālo mākslu no amatiermuzicēšanas.

Te īsumā vēl jāpiebilst, ka, ņemot vērā “Vox angelica” dalībnieku līdzšinējo reputāciju, visdrošāk varu ieteikt 7. augusta koncertu ar ērģelnieci Unu Cintiņu un dziedātāju Viktoriju Pakalnieci, turpretī 26. jūnija programma vairāku iemeslu dēļ uzskatāma par piemēru tam, kā darīt nevajag.

Tas, ka koncerta materiālos tā kā vajadzētu norādīt virsraksta tulkojumu Oskara Kalniņa spēlētajai Johana Sebastiāna Baha korāļprelūdijai ar kataloga numuru BWV 667 (“Dievs, Svētais Gars, nāc pie mums, nāc”) un Marsela Diprē 19. opusa (“Četri skaņdarbi” klavierēm, vēlāk pārlikumā ērģelēm) otrajai daļai “Gājiens un litānija” un precizēt informāciju par, piemēram, Sandras Baldiņas atskaņoto Fēliksa Mendelszona Otro ērģeļsonāti (jā, Mendelszonam tādu ir veselas sešas), vēl būtu mazākā bēda.

Centrālā problēma te bija bālais, nedrošais priekšnesums – ar aizķeršanos nošuraksta lasījumā, ar nepilnīgi izmantotām Dubultu baznīcas ērģeļu tembrālajām iespējām un ar pārāk trūcīgu radošās individualitātes klātbūtni. Kaut kā jau atskaņojuma gaita gāja uz priekšu, un šajā, negribētos īsti teikt, interpretāciju virknē, kur Oskaram Kalniņam dialogā ar vokālisti bija arī atvēlēts Volfganga Amadeja Mocarta “Agnus Dei” un Žorža Bizē “Agnus Dei” (atkal jautājums – no kādiem opusiem, no kādiem cikliem?), bet otrai ērģelniecei – Luidži Kerubīni “Ave Maria” un Kamila Sensānsa “Ave Maria”, priekšstatu par nedaudz lielāku muzikālu briedumu atstāja Sandra Baldiņa Mendelszona sonātes melanholisko un majestātisko tēlu pretstatu atainojumā.

Taču interpretācijas vārds katrā ziņā ir absolūti nelietojams attiecībā uz Olgu Pjatigorsku – emocionālais diapazons vienveidīgs, dziedājuma tembrālie rakursi stipri apšaubāmi, stilistiskās diferenciācijas nekādas.

Nav pārsteigums, ka nopietnākie un veiksmīgākie abu ērģelnieku priekšnesumi (iepriekšminētās Marģera Zariņa variācijas un Šarla Marī Vidora slavenā tokāta no Piektās ērģeļu simfonijas Oskara Kalniņa sniegumā un Aivara Kalēja tokāta par korāli “Gods Dievam augstībā” Sandras Baldiņas lasījumā) pienāca tad, kad vokālistes līdzdalība beidzās. Tie, starp citu, bija arī trīs virtuozākie priekšnesumi (ērģelnieki šeit trenējās vairāk? sagatavojās rūpīgāk?), un turpat varēja nojaust iedziļināšanos mūzikas satura atklāsmē.

Secinājumi šoreiz šādi.
Pirmkārt, Edītei Alpei derēja aizdomāties par to, ka starptautiska ērģeļmūzikas festivāla programma ir kaut kas principiāli atšķirīgs no mūzikas vidusskolas audzēkņu puslīdz privātas uzstāšanās, tādēļ varbūt tomēr nevajadzēja viņus abus pamest zem ceļa ruļļa – nikna, augstprātīga un aizkaitināta.

SAISTĪTIE RAKSTI

Otrkārt, daudz kas varēja notikt citādi, ja būtu izvēlēts piemērotāks repertuārs. Un te nu atkal jāatgādina, ka mūzikas vēsture nesākas ar Johanu Sebastiānu Bahu – jau pirms tam bija vismaz septiņi gadsimti ar “Faencas kodeksu”, “Robertsbridžas kodeksu”, Konrāda Paumaņa vai Frančesko Landīni skaņumākslu. Un vai tad nevarēja iedomāties par latviešu komponistu paaudzēm pēc Aivara Kalēja, piemēram, par komponistes un ērģelnieces Renātes Stivriņas daiļradi?

Vai tad nevarēja atrast kādu pašreizējam jauno ērģelnieku līmenim atbilstošu ukraiņu autora partitūru? Visbeidzot, abiem mūziķiem un visiem klausītājiem būtu aiztaupīta mokoša pieredze, ja šādā koncertā aicinātu uzstāties Lauru Grecku, Lauru Bulavu, Katrīnu Paulu Felsbergu, Ingu Šļubovsku-Kancēviču, Jolantu Strikaiti-Lapiņu, Ilzi Grēveli-Skaraini. Varbūt nākamreiz.

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Lasīt citas ziņas
Sākts kriminālprocess par partijas “Stabilitātei!” deputātes Grevcovas iespējamo melošanu CVK 36
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
Vai laikapstākļi mainīsies? Sinoptiķu prognoze sestdienai
VIDEO. Vīrietis, kurš Krievijas gaisa trieciena laikā zaudēja visu ģimeni: “Viņi nogalināja visu, kas bija manā dvēselē”
Jānis Grasis: Ņemsim piemēru no ebreju kopienas, kas prasa un beigās arī dabū.
18:19
Vairākas organizācijas pauž atbalstu Kasparam Gerhardam turpināt darbu zemkopības ministra amatā
18:00
Kā zivs redz, un vai mānekļa krāsai tiešām ir nozīme?
17:31
FOTO. Kā izskatās skaistākās Jūrmalas vēsturiskās ēkas?
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
VIDEO. “Pie kājas man tavs makrolīmenis! Lai no šodienas cenas neceltos!” Lukašenko aizliedzis paaugstināt cenas
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
Gada inflācija septembrī varētu būt vismaz 22%
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Kurzemē policija uziet melnajam tirgum paredzētus šaujamieročus
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
VIDEO. Soctīklotāji pārsteigti par kāda zvejnieka neparasto lomu – haizivs olu 3
Liepājā aizdegusies šķeldas kaudze rada spēcīgu sadūmojumu plašākā apkārtnē
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, solot pabalstus iedzīvotājiem
Jelgavā aizturēts autobusa vadītājs 2,39 promiļu reibumā 4
Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena sastāvs
Lai stiprinātu Latviju militāri, ASV piešķirs 145 miljonus eiro 85
Signāls Rietumiem – Krievijas energovēstījums caur gāzesvadiem 26
Nobela Miera prēmiju piešķir Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas cilvēktiesību aktīvistiem 7
Ziemeļvalstu elektrības cenu nacionālās īpatnības 9
Noskaidrots, kuri saņēmuši procentuāli visvairāk plusu un mīnusu no saviem sarakstiem 15
Pēc zaudējuma Saeimas vēlēšanās Urbanovičs kapitulē – pamet “Saskaņas” valdi 2