Foto: SHUTTERSTOCK

ES jaunā Meža stratēģija skatās uz mežu atrauti no pārējās vērtības ķēdes 5

Aiga Grasmane , žurnāls ” Baltijas koks”

Ilgtspējīga apsaimniekošana nozīmē meža un meža zemju pārvaldīšanu un izmantošanu, saglabājot to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju un dzīvotspēju, kā arī nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī tagad un nākotnē, neradot draudus citām ekosistēmām (Helsinku rezolūcija H-1).

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 46
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 108
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 22
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Šī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcija ir bijis kā pamats, kā ar mātes pienu uzņemta meža apsaimniekošanas uztvere, kas vairāk nekā 20 gadu ir caurvijusi lēmumus un nosacījumus Eiropas mežu apsaimniekošanā.

Ar nepacietību meža nozare seko līdzi un iespēju robežās piedalās ES jaunās Meža stratēģijas tapšanas procesā, piedaloties dokumentu projektu sabiedriskajās apspriedēs. Rudenī Eiropas Komisija publicēja stratēģijas ceļa karti, iepazīstinot ar galvenajiem uzsvariem nākotnes dokumentā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sabiedriskajā apspriedē un arī sociālā dialoga darba grupā ar EK pārstāvjiem meža nozare izteica bažas par uzsvaru maiņu jaunajā stratēģijā no meža daudzfunkcionalitātes nodrošināšanas uz to aizsardzību un atjaunošanu, kas, pēc ekspertu domām, neaptver visas meža funkcijas.

Sekojot līdzi šim procesam, šķiet, ka, līdzīgi kā ar Taksonomijas regulu, arī ar Meža stratēģiju komisāriem neiet tik gludi, jo piedāvātie uzstādījumi nepārliecina par to devumu klimata politikas mērķu sasniegšanā.

Meža nozare līdz šim ir strādājusi atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kas definēti Eiropas starpvaldības procesā kā Helsinku rezolūcija. Savukārt jaunās zaļās vēsmas nes centienus mainīt šos fundamentālos principus, piedāvājot jaunus terminus, turklāt bez definīcijām un skaidrības, ko tie precīzi nozīmē, un nerespektējot visas mežsaimniecības funkcijas, kas ir svarīgas Eiropas sabiedrības un dabas resursu sabalansētai līdzāspastāvēšanai un attīstībai.

Lasot EK uzsaukumu Meža stratēģijas izstrādes sākšanai, viss izklausās gandrīz labi un pareizi: «Eiropas Komisija zaļā kursa ietvaros paziņo par jauno ES Meža stratēģiju, kas aptvers visu meža dzīves ciklu un veicinās meža daudzfunkcionalitāti. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt veselīgus un noturīgus mežus, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību, klimata mērķus, nodrošina lauku dzīvesvidi un aprites ekonomiku.»

Meža nozares kritika ir par to, ka stratēģija skatās uz mežu lielā mērā atrauti no pārējās vērtības ķēdes, nerespektē to, ka meža noturība un veselība tiek nodrošināta ar apsaimniekošanas pasākumiem, trūkst piedāvājuma mežsaimniecības potenciāla izmantošanai caur bioekonomiku.

Turklāt stratēģija top vienlaicīgi ar citiem svarīgiem politikas dokumentiem, kuros ir līdzīgs uzstādījums – aizsargāt un atjaunot, nevis caur inovācijām attīstīt jaunas iespējas un izmantot meža potenciālu.

Smagais Taksonomijas regulas deleģētā likuma izstrādes process nupat sāk līdzināties drāmai, kur ir strīdi, tiek izvirzīti ultimāti, dalībvalstis bloķējas kopīgos paziņojumos.

Skandināvijas valstu meža nozare, kas ir stipri priekšā citiem pārejā uz no fosilām izejvielām brīvu tautsaimniecību, ir paziņojušas, ka Taksonomijas piedāvātais likums apdraud veiktās investīcijas pētniecībā, inovācijās un koksnes dziļā pārstrādē, kas ļauj ražot jaunus produktus un racionāli izmantot atjaunojamus resursus un kas tieši ir veicinājušas klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu.

Līdzīgi ir ar Atjaunojamās enerģijas direktīvas ieviešanas kritērijiem – kamēr kāds uzskatīs, ka mazvērtīgā koku sortimenta un mežizstrādes atlieku izmantošana enerģijas ieguvei ir noziegums pret bioloģisko daudzveidību, tikmēr mēs viens otru turpināsim nesaprast.

Arī Eiropas valstis ir ļoti dažādas attiecībā uz dabas apstākļiem, augsni, galvenajām nozarēm un klimata ietekmi. Tā vien šķiet, ka Briselē ir par maz ierēdņu ar izpratni par mežsaimniecību mūsu platuma grādos.

Gribētos, lai šo dokumentu tapšanas process būtu profesionāls no mežsaimniecības viedokļa, ja reiz runa ir par mežu. Piemēram, sabiedriskajā apspriedē par Meža stratēģiju bija vairāki anketas jautājumi, uz kuriem nav iespējams atbildēt, jo tie ir noformulēti nekvalitatīvi, ietverot terminus, kurus var interpretēt pilnīgi pretēji.

Vairākkārt ir pieminēti degradēti meži. Vieniem tie ir tādi, kas zaudējuši augšanas vai produktivitātes potenciālu dabas procesu ietekmē, citiem tie ir meliorēti vai rindās stādīti meži. Tādam nevajadzētu būt Eiropas līmeņa likumu tapšanas procesam.

Lai nu kā – publiskā apspriede par Meža stratēģiju ir beigusies 19. aprīlī, un EK sola pabeigt darbu pie stratēģijas jūnija vidū. Šajā brīdī visas puses vēl aktīvi izmanto iespējas ietekmēt dokumenta saturu ar skaidrojošiem viedokļiem.

Ko gan vēl vēlas pateikt meža nozares profesionāļi par topošo nākotnes redzējumu. Eiropas Meža īpašnieku konfederācija (CEPF), Eiropas Zemes īpašnieku organizācija (ELO) un Eiropas Lauksaimnieku organizācija (COPA-COGECA) kopīgā pozīcijā norāda, ka mežiem un mežsaimniecībai ir milzīgs potenciāls to izaicinājumu risināšanā, kas ir zaļā kursa darba kārtībā.

Tā vietā, lai ļautos polarizētu viedokļu polemikas kārdinājumam, ir jādomā, kā maksimizēt sinerģijas un kā minimizēt nevajadzīgus kompromisus starp dažādām meža funkcijām. Organizācijas savā pozīcijā norāda, ka:

  • Eiropas meža platības pēdējo 30 gadu laikā ir pieaugušas par 9%;
  • pēdējo 30 gadu laikā koksnes apjoms un tajā noglabātais ogleklis ir palielinājies par 50%;
  • koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādātais koksnes apjoms no Eiropas mežiem ir 550 miljoni kubikmetru gadā, kas ir par 40% vairāk nekā 1990. gadā;
  • Eiropas mežos dominē mežaudzes ar divām vai vairāk koku sugām;
  • meža putnu sugu populācijas ir stabilas;
  • mežu platības tieši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai 20 gadu laikā ir palielinājušās par 65%, ainavu aizsardzībai – par 8%.

Vērtējot šos faktus un mežu nākotni, ir jārespektē meža īpašumstruktūra, humānā un sociālā dimensija, kompetences un darba vietas meža apsaimniekošanā. Meža īpašnieki sagaida trīs lietas no jaunās Meža stratēģijas:

  1. Iestrādāt ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas konceptu visās ES politikās, kas skar meža nozari.
  2. Nodrošināt atbalstu, kurš paredz inovācijas, investīcijas un sadarbību, kas nepieciešams mežu noturības nodrošināšanai un ar mežu saistīto nozaru attīstībai.
  3. Nodrošināt stabilu pamatu tam, lai mežsaimniecība un tālākā meža nozares vērtības ķēde var strādāt kā nozīmīgi bioekonomikas posmi ceļā uz klimatneitralitāti.

Organizācijas norāda, ka centieni apšaubīt ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principus var izjaukt daudzo meža funkciju līdzsvaru, ko šobrīd nodrošina meži.

Arī Eiropas Meža institūta direktors Marks Palahi (Mark Palahi) ir publicējis personīgu viedokli par zaļā kursa mērķu sasniegšanu, kas balstīts ikdienas atziņās, strādājot ar lielu daudzumu zinātnisku pētījumu un publikāciju.

Marks Palahi norāda, ka jaunajai Meža stratēģijai ir jāiezīmē pārliecinoša vīzija par to, kāpēc un kā Eiropas meži, mežsaimniecība un nozares risinājumi var kalpot par centrālo pīlāru postfosilajā ekonomikā. Marks Palahi norāda, ka jaunajai stratēģijai ir jāpiedāvā ne vien lupa, lai mežus uzskatītu par plāksteri sagandētai ekonomikai, bet transformācijas līdzeklis, lai radītu jaunu paradigmu: aprites bioekonomiku.

Jauna stratēģija ir steidzami nepieciešama, lai reaģētu gan uz riskiem, kas apdraud Eiropas mežus, gan izmantotu iespējas, ko piedāvā meža nozare. No vienas puses, klimata pārmaiņas un dabas procesu riski var apdraudēt meža ekosistēmas spēju nodrošināt sabiedrību ar visām nepieciešamajām vērtībām, no otras, meža nozare saskaras ar unikālu iespēju radīt jaunus, atjaunojamus risinājumus, kas veidos zema oglekļa ekonomiku, nodrošinot darba vietas sociāli un teritoriāli vienlīdzīgai pārejai.

Marks Palahi norāda, ka stratēģija ir jāīsteno ar konkrētiem rīcības virzieniem: pielāgošanās un atjaunošana, inovācijas un nodarbinātība.

Pielāgošanās un atjaunošanas plāns ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas mežu veselību un noturību ilgtermiņā, lai tie savukārt nodrošinātu sabiedrībai nepieciešamās vērtības. Eiropas mežu sociāli ekoloģiskās īpašības nozīmē, ka tiem ir nepieciešana dinamiska aizsardzība un integrēti apsaimniekošanas pasākumi, lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību dažādos mērogos.

Inovāciju plāns ir steidzami nepieciešams, lai atraisītu nozares potenciālu radīt aprites un klimatneitrālu ekonomiku. Inovācijas ir nepieciešamas, jo mums ir jāizdara vairāk ar mazāk resursiem. Plānam ir jāparedz nozīmīgas investīcijas startapos, pieeja finanšu līdzekļiem un risku nodrošinājumam, lai stimulētu jaunus biznesa modeļus un vērtību ķēdes pārejai uz zemu oglekļa ekonomiku, jo īpaši tādās nozarēs kā tekstils, būvniecība, ķīmiskā pārstrāde vai transports, kuros var izmantots koksnes potenciālu.

Un trešajam – nodarbinātības plānam jāparedz sociāli taisnīga un zaļa pāreja Eiropā. Meža nozare jau tagad nodarbina vairāk cilvēku nekā trīs enerģijas ietilpīgās nozares kopā: cementa, tērauda, un ķīmijas. Nodarbinātības plāns nepieciešams, lai radītu vajadzīgās cilvēku kapacitātes, kas nepieciešamas, lai attīstītu bioekonomiku, vienlaicīgi pielāgojot un atjaunojot Eiropas mežus.

Plāns ir jāveido uz Eiropā esošiem pētniekiem, uzņēmējiem, vadītājiem un strādniekiem. Meža nozarē jau tagad strādā 400 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu, un meža nozares vērtības ķēdē ir nodarbināti 4,5 miljoni cilvēku. Meža nozare jau tagad nodrošina lielāko daļu zaļo darba vietu Eiropā, bet ES zaļais kurss to vēl nav pamanījis, norāda Marks Palahi.

Ar šādiem paziņojumiem Eiropas viedokļu līderi cenšas ietekmēt svarīgu politikas dokumentu saturu, lai tie kalpotu sabiedrības interesēs un arī izmantotu Eiropā radītas zināšanas globālo izaicinājumu risināšanā. Jo labākais veids, kā paredzēt mežu nākotni, ir šodien pieņemt pareizus lēmumus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 54
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ventspils novadā mežstrādnieki strādā vilku “ielenkumā”: vilks bija tik tuvu, ka varēja sajust tā smaku… 33
5 dienas
SS
Santa Sergejeva
Laukos
Kāpēc vietējās zemenes ir vislabākās? Latvijas zemeņu audzētāju ikdiena un biznesa aizkulises 22
5 dienas
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Izveidoti vairāki jauni kooperatīvi, kas darbosies lauksaimniecības jomā
Nedēļa
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 46
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 108
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni 22
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 167
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 60
Nedēļa
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Netālu no Valmieras meža kameras nofilmē vilku ar kaklasiksnu: speciālisti ir vienisprātis – tas ir plēsējs, nevis suns. Vai pieradināts? 28
10. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Laukos
Plešs tiekas ar lauksaimniecības organizācijām, uzsver Zaļā kursa uzstādītos mērķus nozares ilgtspējīgai attīstībai 10
9. jūnijs, 2021
Inita Šteinberga
Ziņas
Agrāk vai vēlāk, bet zāle būs jāpļauj. Ar ko to vislabāk darīt, lai labi pļāvējam un dabai? 8
8. jūnijs, 2021
LE
LETA
Laukos
Plešs tiksies ar lauksaimniekiem. Iespējams, pārrunās arī pieteiktos protestus 4
7. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Dzirdēju, ka krūmos kaut kas ierūcās”: trillera cienīgi notikumi Ziemeļvidzemē – Matīss aci pret aci satiek lāci 35
7. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai nu vakcinējies, vai arī dzīvo ar citiem noteikumiem!” Ēķis par savu draugu nāvi no Covid-19 un vakcināciju 108
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina līgot saprātīgi un atbildīgi 33
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lembergs tiesas procesa laikā organizējis prokura izsekošanu! Ko vēl atklāj “Lemberga lietas” materiāli? 42
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paplašinātas pulcēšanās iespējas gan privātos, gan publiskos pasākumos. Kad izmaiņas stāsies spēka? 20
7 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Karstajos Jāņos – vēsu prātu! Kādi ir līdzšinējie Līgo un Jāņu gaisa temperatūru rekordi? 4
3 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kā svinēsiet vasaras saulgriežus? 1
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūsā pie Bauskas sasniegts ūdens temperatūras rekords. Līdz cik grādiem sakarsis ūdens upē? 5
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Anglijas futbolisti izcīna pirmo vietu apakšgrupā
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Par precētu vīrieti kļuvis autosportists Reinis Nitišs 3
14 stundas
GL
Gunta Lūse
Veselam
Jūnija pirts prieks – skrubis un berzītis! Kādus augus izmantot? 1
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Pagājušās nedēļas izskaņā atklāj Mazās Mežotnes pils koncertsezonu. Viesu vidū arī Valdis Zatlers 6
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
Kad dzimtenes pietrūkst līdz asarām. Intervija ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu 17
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Katrīne Sauliete publiski “iedzeļ” mīļotajam Pēterim: “Tu esi zems reitings. Es esmu ļoti augsts reitings!” 25
14 stundas
IB
Inta Brikere
Veselam
12 vērtīgi garšaugi latviešu dārzā: ko tie dod labu veselībai 2
18 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Var iedzert un braukt? Eksperimentē, kas notiek, kad trīs vīri dažādos vecumos, sēž pie stūres reibumā 19
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja atļauj LGBTQ+ praidu, tad nākotnē varbūt tādu taisīs arī nevakcinētie,” minējumus izdara mūziķis Veits 59
18 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Horvātijas futbolisti izšķirošajā spēlē uzvar Skotiju, nodrošinot iekļūšanu astotdaļfinālā
00:05
LE
LETA
Ziņas
Anglijas futbolisti izcīna pirmo vietu apakšgrupā
00:02
LE
LETA
Ziņas
Irāna: ASV nobloķējušas Irānas mediju tīmekļa vietnes 1
22:52