Mores kaujas 6
1944. gada 19. septembrī sākās armiju grupas “Ziemeļi” atkāpšanās no Igaunijas, kas notika lielā steigā un bija Sarkanās armijas apdraudēta. 27. septembrī 19. latviešu divīzija ieņēma “Siguldas pozīcijas” (“Segewold Stellung”) Mores pagastā. Vairāk nekā 10 kilometru garajā frontes iecirknī pa labi izvietojās divīzijas 44. grenadieru pulks pulkvežleitnanta Rūdolfa Kociņa vadībā, bet pa kreisi – 42. grenadieru pulks, ko komandēja majors Nikolajs Galdiņš. Rezervē Allažu rajonā palika 19. divīzijas 43. grenadieru pulka karavīri. Tās pašas dienas pēcpusdienā tanku aizsegā sarkanarmieši pie Mazratnieku mājām trīs reizes iebruka latviešu leģionāru pozīcijās. Norisinājās ārkārtīgi smagas tuvcīņas, kādas visā 19. divīzijas pastāvēšanas laikā vēl nebija pieredzētas. Nevarēdami noturēties ieņemtajos ierakumos, sarkanarmieši uzbrukumus turpināja naktī uz 28. septembri un vēl divas reizes iebruka pozīcijās, taču arī šoreiz pretinieks tika atsists asiņainās tuvcīņās. Atsevišķos frontes iecirkņos leģionāriem nācās atstāt te izveidotos ierakumus, jo tie atradās klajā laukā un bija pretiniekam labi pārredzami, turklāt intensīvā kaujas darbībā tie sagruva, kopā sajaucot arī abu pušu kritušos un smagi ievainotos karavīrus. 29. septembrī vācu 18. armijas komandieris SS obergrupenfīrers Karls Hilperts ieradās 19. divīzijas štābā, lai izteiktu savu apbrīnu un pateicību par latviešu leģionāru varonību, sekmējot vācu karaspēka atkāpšanos no Igaunijas.
