Leģionā iesauktie jaunieši no Cēsu apkaimes 1943. gada pavasarī.
Leģionā iesauktie jaunieši no Cēsu apkaimes 1943. gada pavasarī.
Foto no Kara muzeja arhīva

Leģionāru cīņas motivācija – viens no mazāk apskatītiem jautājumiem 24

Pirmdien, 16. martā, Rīgā un Lestenē notiks tradicionālie pasākumi leģionāru piemiņai. Šis datums vienmēr arī uzjunda jautājumus un skaidrojumus par leģionāru lomu, rīcību. Viens no vēsturnieku samērā maz apskatītiem jautājumiem ir latviešu leģionāru cīņas motivācija. Trimdā un atjaunotajā Latvijā rakstītajos memuāros minētā cīņa par “brīvu Latvija” būtu pārāk vienkāršota atbilde. Kaut, jā, bija arī cīņa par brīvu Latviju.

FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
Lasīt citas ziņas

Dēkaiņi, apzinīgie un citi

Leģionārs, pēc tam ASV trimdinieks Arvīds Memenis atmiņu grāmatā “Karavīri bēdājās” uzsvēris, ka leģionāriem nav bijis kopēja cīņas mērķa. Memenis bijušos cīņu biedrus iedalījis trīs grupās. Pirmajā bija “dēkaiņi”: “Karu viņi uzskatīja par rotaļu, kas ir bīstama, tomēr interesanta. Tie ir tie, kas ar savām pārdrošībām un bieži muļķībām izpelnījās goda zīmes un paaugstinājumus. Daļa jauno zēnu karu pārvērta par tādu kā sporta spēli, kur ar saviem panākumiem varen lepojās. Bieži citi neapzinīgi viņiem sekoja. Gadījās, ka virsnieki šādu varonību vērtēja augstāk par saprātu, tādējādi ieraujot nāvē daudzus sev padotos, lai izpelnītos atzinību sev un savai vienībai no okupantu augstākās vadības.” Otrajā grupā, kas bijusi vislielākā, Memenis iedalījis tos, kuri apzinīgi izpildīja priekšnieku pavēles, taču nemeklēja dēkas: “Latvietis ir pienākuma cilvēks, kas sev uzticēto darbu mēģina veikt, cik labi vien var. To bieži izmantoja vācieši, atstājot latviešu vienības kā sedzējvienības ar uzdevumu noturēt pozīcijas līdz zināmam laikam, kaut paši aiz kalniem. Sevišķi tas izpaudās Pomerānijas kaujās. Šo vīru kaujas spars parādījās, kad jācīnās bija par SAVU brīvību vai dzīvību.” Trešajā grupā palika tie, “kas karošanai uzspļāva, pagrieza muguru un aizgāja mājās jeb vienkārši ignorēja katru iesaukšanas pavēli”. Tie bija vīri, kas ignorēja vācu propagandu un “neredzēja jēgu ziedot savas dzīvības svešu interešu labā”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr Arvīda Memeņa iedalījums vairāk attiecās uz kara beigām, uz tiem leģionāriem, kas atkāpās uz Vāciju. Kā atzīmē Kara muzeja Otrā pasaules kara nodaļas vēsturnieks Valdis Kuzmins, latviešu vīrus stāties Vācijas armijas rindās 1941./42. gadā mudinājusi viena motivācija, bet 1944. gadā pavisam cita. Pirmajos vācu okupācijas mēnešos brīvprātīgi iesaistīties kārtības dienesta jeb policijas bataljonos, no kā vēlāk veidojās leģions, lika cerības, ka vācieši atbalstīs Latvijas neatkarības atjaunošanu, vēlme atriebt deportācijas, aizvestos radiniekus un Litenē noslepkavotos Latvijas armijas virsniekus, taču 1944. gadā daudzus cīņai motivēja pavisam konkrētie draudi dzimtajām mājām un pašu dzīvībai.

Atriebt Liteni

Atsevišķi jānodala leģionā iesaistīto Latvijas armijas virsnieku cīņasgriba. Tādu, kas bija beiguši Latvijas Kara skolu un saņēmuši tur leitnanta pakāpi, īpatsvars nebija liels, ja salīdzina ar latviešu virsnieku kopskaitu leģionā vispār. Bet šīs grupas motivācija stipri atšķīrās no tiem rezerves virsniekiem, kas bija karojuši Pirmajā pasaules karā vai kļuvuši par virsniekiem Latvijas Brīvības cīņās vai uzreiz pēc to beigām. Tādi kā bijušais Latvijas armijas kapteinis Vilis Hāzners vai majors Jāzeps Ozoliņš 1941. gada jūnijā/jūlijā Litenē notikušo Latvijas armijas iznīcināšanu uzskatīja par virsnieka goda aizskārumu un personisku draudu.

“Bija skaidrs, ja izšāva, izveda, izsūtīja biedrus, tad agri vai vēlu tas notiks arī ar mani, ja es neko nedarīšu. Līdz ar to viņu motivācija bija ļoti patiesa un ļoti skaidra,” atzīmē Kuzmins. Tādi vīri Latvijas armijā bija gājuši brīvprātīgi, līdz ar to viņu patriotisma līmenis bijis krietni augstāks nekā vidusmēra Latvijas sabiedrības loceklim un viņi pilnīgi skaidri zināja, par ko karot. Tieši no komandiera, no viņa spējas motivēt padotos vēlāk bija atkarīgs attiecīgās leģiona vienības cīņasspars. “Ja komandieris bija tāds kā majors Ernests Laumanis vai kādi citi autoritatīvi līderi, tad šī vienība varēja mainīt savu motivāciju karot. Bet starp komandieriem bija arī dzērāji. Konkrētu cilvēku ietekmē cīņasspēja palielinājās vai samazinājās,” tā Kuzmins. Jāatzīmē, ka tieši leģiona virsniekus pēc kara padomju iestādes notiesāja ar visbargākajiem sodiem; ar 10 – 25 gadiem stingrā režīma nometnēs Kolimā, Karagandā, Noriļskā un Vorkutā, kur bija radīti apstākļi, lai ieslodzītais ietu bojā.

Valdis Kuzmins min kādu Viļa Hāznera vēstuli Latviešu leģiona ģenerālinspektoram Rūdolfam Bangerskim, kurā tas norāda, ka 100 vīru rotas cīņasspēju nosaka 15 – 20 cilvēku. Viņi nosaka, vai rota karos vai nekaros. Pārējie pakļaujas.

Cīņas spējīgākie un motivētākie izrādījās tie, kas veidoja leģiona bataljonu kodolu, vienībām 1943. gadā formējoties. Te vismaz daļā gadījumu bija runa par ļaudīm, kas pabeiguši Latvijas Kara skolu vai dienējuši Latvijas armijā. Viņi arī visbiežāk nopelnīja Dzelzs krustus. Kas attiecās uz mobilizētajiem 1922. – 1925. gadā dzimušajiem, kuri nonāca leģionā bez Latvijas armijas militārās pieredzes, tad jāatceras, ka viņi tomēr bija jau auguši neatkarīgajā Latvijā, bieži bija Latvijas neatkarības kara dalībnieku dēli, mācījušies vidusskolā, kur pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma bija izteikta patriotiskā audzināšana.

Par biedriem

Netieši par leģionāru motivāciju liecina prasības, kādas latviešu pašpārvaldes amatpersonas 1943. gada janvārī izvirzīja vācu SS un policijas vadītājam Latvijā Valteram Šrāderam. Proti, dot latviešiem garantijas, ka tie tiešām cīnās par brīvu un neatkarīgu Latviju; pārtraukt nacionāli noskaņoto latviešu vajāšanas un atbrīvot no apcietinājuma iepriekš par to arestētos; atdot padomju varas nacionalizētos īpašumus īpašniekiem; pielīdzināt latviešu daļas vācu daļām uztura, algas, tiesību un apgādes ziņā. Cita lieta, ka vācieši lielāko daļu šo prasību ignorēja, bet pašpārvalde tā arī neuzstāja uz to izpildi. Vēsturnieks profesors Inesis Feldmanis konstatējis: “Nevienam latvietim faktiski nebija ietekmes uz to, kādā veidā notika nacistu plānotā latviešu iesaukšana latviešu SS brīvprātīgo leģionā.”

Mobilizācijas akcijas Latvijā norisinājās no 1943. gada marta līdz 1944. gada septembrim, bet Kurzemē tā turpinājās arī oktobrī. Tā skāra visus no 1906. līdz 1928. gadam dzimušos vīriešus.

Kā zināms, vārds “brīvprātīgais” leģiona nosaukumā bija tikai veids, kā vācieši apgāja 1907. gada Hāgas konvenciju, kas aizliedza okupētājvalstīm mobilizēt iekaroto zemju iedzīvotājus.

Vēsturnieks Uldis Neiburgs grāmatā “Divas puses. Latviešu kara stāsti” raksta: ”Tomēr konkrētajos apstākļos liela daļa leģionāru savu atrašanos leģionā saprata kā cīņu par Latvijas brīvību, neraugoties uz to, ka tā notika Vācijas bruņoto spēku rindās, jo cita militāra spēka, kas varētu aizkavēt padomju okupācijas atgriešanos, vienkārši nebija. (..) Latviešu leģionāri, kaut arī to vairākums bija mobilizēti, cīnījās pret tās valsts karaspēku, kas bija likvidējusi Latvijas neatkarību, iznīcinājusi tās armiju un veikusi represijas pret civiliedzīvotājiem un vēlāk draudēja to okupēt atkārtoti.”

Motivācija, pat ja tās sākumā nebija, varēja rasties un vēlāk mainīties. Bieži tam nebija nekāda sakara ar ideoloģiju. Motivācija bija atkarīga arī no dažādiem sociāliem aspektiem – izglītības, tautības, reliģijas. Valdis Kuzmins: “Karavīram, kas vēl nebija bijis kaujā, motivācija bija viena, bet tā varēja mainīties, sākoties kaujām, parādoties pirmajām asinīm. Tad parādās jauns faktors – atriebt kritušos biedrus. Tas redzams karavīru vēstulēs. Virsmērķis – mēs cīnāmies par to vai cīnāmies pret to – aiziet it kā otrajā plānā. Tā ir vardarbības spirāle. Tas nav nekas unikāls – paskatieties Ukrainas kara sižetus internetā. Jo vairāk vardarbības, jo lielāks noskaņojums, ka mēs cīnīsimies līdz galam. Jo par ko tad krituši mūsu biedri?” Tādu, kas gribēja karot, kam patika karot, nekad nebija vairākums, taču viņi pakļāva, rāva līdzi citus.

Otrais vilnis

Pētījumi liecina, ka laikā no 1943. gada marta līdz 1944. gada februārim reģistrēto iesaucamo kopskaits Latvijā bijis 101 918, taču leģiona iesaukšanas punktos ieradās 85 869, tātad 18 156 jeb 17,8% izvairījās. Arī tādai rīcībai noteikti bija motivācija. Latviešiem, ņemot vērā pašu armijas militāro tradīciju mūža īsumu un to, ka lielākoties nācies būt par karakalpiem svešos karos, princips “ar vairogu vai uz tā” bija svešs, uzskata Valdis Kuzmins: “Paskatieties tautasdziesmās – tās visas ir par atgriešanos mājās! Varoņdarbi karā tradicionāli nevienu neinteresēja. Labs karavīrs ir tas, kas atgriežas.” Skaidrs, ka tiem, kas gados vecāki, kam bija ģimenes, bija arī ļoti svarīgs motīvs, lai izvairītos vai vismaz censtos atgriezties. Jaunie tēvi centās atgriezties mājās pie ģimenēm par jebkuru cenu, īpaši tādēļ, ka šim karam trūka virsmērķa. “Ja kāds no Vācijas atbraucis ģenerālis paziņoja – jūs cīnāties par Latviju –, un sacīja to vācu valodā, ģērbies ieroču SS formā, plīvojot nacistiskās Vācijas karogiem, tad skaidrs, ka tāds paziņojums tika uztverts ar skepsi,” norāda Kara muzeja vēsturnieks. Neticība mērķa patiesumam vēl vairāk pastiprinājās frontē, sastopoties ar grūtībām un to, ko uzskatīja par vācu nodevību.

Uldis Neiburgs atzīmē, ka brīvprātīgo pieplūdums policijas bataljonos apsīcis 1942. gada vasarā, kad kļuva redzams, ka vācieši nemaz netaisās atjaunot Latvijas armiju un tikai izmanto latviešu karavīrus saviem mērķiem. Tālākās vienību veidošanas notika gandrīz tikai uz mobilizācijas rēķina.

Kuzmins tam piekrīt daļēji, jo 1944. gada vasarā, kad padomju karaspēks pārgāja Latvijas robežu, nācis otrais brīvprātības vilnis. Tad leģionā sāka stāties pat tie, kas līdz šim vairījās vai piederēja nacionālajai pretošanās kustībai, kā Valentīns Silamiķelis. “19. divīzijas Laumaņa bataljonā brīvprātīgi iestājās veselas bijušo aizsargu vienības. Var atrast diezgan daudz atmiņu par karavīriem, kas atstāja 15. divīziju un pārgāja 19. divīzijā, jo nevēlējās braukt uz Vāciju, bet vēlējās atgriezties Kurzemē. Tā bija personīgā izvēle: gribu būt frontē Kurzemē. Šādi domājošie 19. divīzijā dominēja,” aizrāda Kuzmins.

Nav brīnums, ka 15. latviešu artilērijas pulka dienasgrāmatā pēdējais ieraksts vēsta: “25.4.45. aprokam dokumentus un ceram, ka drīz tos atkal izņemsim brīvā Latvijā…” Jāņem vērā, ka par šo ierakstu, neviena nemudināti, vienojās pieci karavīri, kas tādā veidā apliecināja savu dziļāko pārliecību. Tā nebija ārišķība, jo viņi apzinājās, ka apraktos dokumentus un ierakstu, iespējams, neviens vairs nekad nelasīs. Dienu pirms tam pulka karavīri bija noglabājuši ieročus un munīciju Priedīšu mājās. Ieraksts par to dienasgrāmatā: “Domājam, ka priekšā stāvēs partizānu gaitas, ja sabruks fronte un ienāks boļševiki. Pēdējā gadījumā pulka karavīri sapulcēsies “Priedītēs”, lai tad te sāktu partizānu gaitas līdz tam brīdim; ka Latvijā sāksies lielā cīņa pret boļševikiem, kas pat­reiz te valdīja.” Munīcijas kaste ar pulka dokumentiem tika atrasta un izrakta 1998. gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
Lasīt citas ziņas
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
Kā veidojas Dziesmu un Deju svētku izmaksas? Skaidro pasākuma režisors
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
“Aizsardzības dienests būs prestiža lieta!” Saruna ar Pabriku
Tev ir jāpāriet uz mierīgāku tempu, vismaz uz tuvākajām 24 stundām! Horoskopi 4.decembrim
22:26
Aptauja: 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājoklī nevar izcelties ugunsgrēks
21:55
Kijiva: Krievija jau izmanto stratēģisko rezervi dažiem ieroču veidiem
20:27
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, Eiropas valstis, Latviju ieskaitot, nesalūzīs grūtās ziemas laikā un nesāks mazināt atbalstu Ukrainai? 20
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
VIDEO. Igo Ziemassvētku laikā nāk klajā ar patīkamiem jaunumiem 9
FOTO. Kapsulu garderobe, depozīts, vietējo zemnieku gardumi! Latvijas slavenības atklāj, kā ikdienā “dzīvo zaļi” 15
VIDEO. Atbrīvotā ciema iedzīvotāji Mikolajivas reģionā apraksta nežēlīgos krievu okupantus 38
Ar ko Covid-9 ir tik īpašs? Kāds skatītājs ir neizpratnē par balstvakcīnām 100
Ekonomists skaidro, ko darīt iedzīvotājiem, ja viņiem tiek palielināts hipotekārā kredīta maksājums bez brīdinājuma 24
Saldā našķa valdzinājums! Diētas ārste atklāj, kāpēc šokolāde sev nav jāaizliedz
LTRK prezidents: Gaidas par nākamajiem četriem gadiem nav īpaši augstas
Planētas Noslēpumi. Sadedzinātās zviedru raganas jeb Velna Antesera dzīres
“Esmu stāvoklī. Strādāju fiziski smagu darbu. Vai drīkstu priekšniekam prasīt vieglāku darbu?” – satraukta lasītāja
Šoferi gavilē! Rīgā un Viļņā degvielas cenas turpina kristies
Vai tiešām operdziedātāji pirms uzstāšanās dzer jēlu olu?
Logu nomaiņa – viens no efektīvākajiem veidiem, kā taupīt siltuma enerģiju
“Balets ir visa mana dzīve!” Saruna ar balerīnu Evelīnu Godunovu
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 152
“Soli pa solim uz atjaunojošo lauksaimniecību!” Saruna ar zemnieku Māri Freimani
Kā atšķirt nepanesību, nepatiku vai pārliecību? 4
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
“Ievācos jaunā dzīvoklī, kuram iegādājos plīti, cepeškrāsni, ledusskapi utt.” Cik svēra to lietošanas instrukcijas?
šobrīd klājas Lietuvas zemessargiem?
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei 109
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem 19