Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas vadītājs Māris Simanovičs dodas iesniegt protesta vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijā pret ieceri neapstiprināt augstskolas rekotra amatā Andersu Pālzovu. Foto – LETA

Esam vai neesam izglītota nācija? SSE Riga absolventi iestājas par savu rektoru 11

Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācija prasa valsts valodas zināšanu prasības atcelšanu šīs augstskolas rektoram.

VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
Lasīt citas ziņas

Asociācijas priekšsēdētājs Māris Simanovičs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (“Vienotība”), Saeimas frakcijām, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai iesniedza protesta vēstuli par situāciju, kas radusies ar augstskolas rektora iespējamo neapstiprināšanu amatā valsts valodas nezināšanas amatam atbilstošā līmenī dēļ.

Simanovičs aģentūrai LETA uzsvēra, ka izglītība nevar būt politiskas dabas jautājums, jo izglītība ir vērtība, kas raksturo nāciju un ir viena no identitātes pazīmēm. “Vai nu mēs esam izglītota nācija, kas ir atvērta starptautiskajām zināšanām, vai arī tādi neesam,” sacīja Simanovičs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Simanovičs ministram iesniedza vēstuli, kurā pausta ideja par to, ka izglītībai Latvijā jābūt starptautiski konkurētspējīgai. Vēstulē pausta pārliecība, ka ir jānodrošina mehānismi, lai Latvijā varētu pasniegt starptautiski atzīti akadēmiķi, turklāt lai viņi varētu arī vadīt augstskolas, esot ieinteresētiem to darīt.

Ņemot vērā Šadurska solījumu augstskolas rektora amatā apstiprināt to kandidātu, kas augstskolai būtu vispiemērotākais, ļaujot noprast, ka, ja augstskola šim amatam virza līdzšinējo rektoru Andersu Pālsovu, Izglītības un zinātnes ministrija viņu arī varētu virzīt, Simanovičs pauda, ka viņš novērtē ministra norādi. Taču Simanovičs vienlaikus uzsvēra, ka ir vēlēšanās diskusijās nonākt pie vienota kopsaucēja, neraugoties uz kādām nacionālistiski noskaņotām interesēm.

Simanovičs skaidroja, ka Rīgas Ekonomikas augstskolai būtu jāatceļ valsts valodas zināšanas prasības tās vadītājam.

“Ja ir uz starptautiska līguma pamata dibināta augstskola, tad kāds pamats tai ir uzlikt šādas nacionālas prasības? Protams, ir diskusija par to, vai ļaut augstskolas vadīt krievvalodīgajiem, taču es uzskatu, ka, ja ir kāda izglītības reforma, tajā mūs interesē viens punkts – Rīgas Ekonomikas augstskolas ilgtermiņa, stabilitāte, neatkarība un konkurētspēja starptautiskā mērogā,” sacīja Simanovičs.

Rīgas Ekonomikas augstskola tika izveidota kā starptautisks sadarbības projekts ar domu, ka tajā mācīsies studenti no Baltijas valstīm, skaidroja augstskolas Absolventu asociācijas valdes loceklis Jānis Teteris. “Ja sākotnēji bija tādi noteikumi, tad kāpēc tagad tie būtu jāmaina? ” jautāja Teteris.

SSE Riga darbības laikā to ir absolvējuši vairāk nekā 2000 studentu, kuri darbojas 463 Latvijas uzņēmumu valdēs vai tie pieder SSE Riga absolventiem, šie uzņēmumi nodarbina 20 000 cilvēku, to apgrozījums ir 5,2 miljardi eiro. SSE Riga kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu ir novērtēta prestižajā Financial Times biznesa augstskolu reitingā, ierindojot to augstajā 28. vietā Eiropas biznesa augstskolu topā, uzsver absolventi.

Lasi augstskolas absolventu vēstuli augstākajām amatpersonām:

2017. gada 24. janvārī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas-Stockholm School of Economics in Riga (turpmāk – SSE Riga) ievēlētais rektors Lars Anders Gustav Paalzow netiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā uz atkārtotu pilnvaru termiņu. Līdz šim brīdim ne SSE Riga, ne Lars Anders Gustav Paalzow, kā personas uz kurām Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums attiecas tieši, nav saņēmuši rakstisku Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu ar tā pamatojumu. Šī lēmuma rezolutīvā daļa tika saņemta publiska paziņojuma veidā kopā ar Rīgas Ekonomikas Absolventu asociāciju (turpmāk – REA Absolventu asociācija) un visu pārējo Latvijas sabiedrību ar mediju starpniecību.

REA Absolventu asociācija Izglītības uz zinātnes ministrijas lēmumā saskata vairākas būtiskas problēmas, uz kurām vēlas vērst nekavējošu valdības uzmanību. Pirmkārt, Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums nevirzīt Lars Anders Gustav Paalzow atkārtotai apstiprināšanai SSE Riga rektora amatā ir klajā pretrunā ar Saeimas apstiprinātajām un izziņotajām Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam. Otrkārt, šis lēmums norāda uz burtisku normatīvo aktu piemērošanu no ministrijas ierēdņu puses, neiedziļinoties likuma jēgā un mērķī, kā arī neņemot vērā Latvijas Republikai saistošos Eiropas Savienības normatīvos aktus, sevišķi attiecībā uz Eiropas Savienības pamatbrīvībām. Treškārt, šī lēmuma ietekme uz Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un turpmāku SSE Riga pastāvēšanu Latvijā ir pilnībā ignorēta, neskatoties uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā SSE Riga viens no dibinātājiem ir informēta par SSE Riga turpmākas darbības noteikumiem.

Neatbilstība Izglītības attīstības pamatnostādnēm

2014. gada 22. maijā Saeima apstiprināja un izziņoja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. Saskaņā ar šo pamatnostādņu 8. punktu valsts ir identificējusi problēmas augstākās izglītības jomā, un noteikusi tās virsmērķus un rīcības virzienus.
Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam I daļas 8. punktu, pieaugot globālajai konkurencei augstākajā izglītībā un zinātnē un vienlaikus samazinoties potenciālajam studējošo skaitam Latvijā, aktualizējas nepieciešamība izveidot elastīgu augstākās izglītības sistēmu, kas ir starptautiski atvērta, plaši pieejama, kvalitatīva, t.i., tāda, kas spēj apmierināt pieprasījumu pēc atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem saskaņā ar Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām un globālā izglītības tirgus tendencēm un vienlaikus veicina indivīda personības izaugsmi un sabiedrības attīstību. Augstākās izglītības atvērtības starptautiskai sadarbībai un informācijas apmaiņai veicināšana, kā arī eksportspējas kāpināšana ir viens no prioritārajiem augstākās izglītības attīstības rīcības virzieniem. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ir definēts mērķis palielināt ārvalstu studentu īpatsvaru augstskolās Latvijā līdz vismaz 10% no kopējā studējošo skaita. Pamatnostādnēs ir atzīts, ka viens no rādītājiem augstākās izglītības sistēmu starptautiskās konkurētspējas salīdzinājumam ir tās pievilcība. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide ir noslēgtāka nekā labākajās ārzemju augstskolās. To daļēji nosaka studiju kvalitāte un normatīvie ierobežojumi.

Saskaņā ar pamatnostādņu 8. punktā minēto pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, ir ierobežotas iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu, ko, cita starpā, kavē obligātās prasības latviešu valodas zināšanām. Pamatnostādņu III nodaļas 1.2. punkts paredz, ka valsts augstākās izglītības kontekstā plāno pasākumus, kas vērsti uz cilvēkresursu piesaisti, gan stiprinot akadēmiskā personāla kapacitāti, gan piesaistot ārvalstu mācībspēkus, kas uzlabos augstākās izglītības konkurētspēju un sekmēs internacionalizāciju. Vienlaicīgi valsts atzīst, ka ārvalstu akadēmiskā personāla piesaiste ir svarīga ne tikai augstākās izglītības internacionalizācijai, bet tā veicinās arī labāko absolventu palikšanu darbā augstskolās, studiju kvalitātes pieaugumu un augstākās izglītības studiju vides atbilstību mūsdienās vispārpieņemtiem darbības principiem. Apstiprinot minētās pamatnostādnes, Saeima ir noteikusi, ka valsts politika augstākajā izglītībā būs prioritārs atbalsts pasākumiem, kas, cita starpā, veicina internacionalizāciju un darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā, un augstākās izglītības pieejamību.

REA Absolventu asociācija atgādina, ka SSE Riga tika dibināta 1993. gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu, Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas Republikas personā noslēdzot starptautisku līgumu ar mērķi nodrošināt Latvijas Republikā izcilu izglītību ekonomikā un biznesa vadībā. Neskatoties uz dažādiem pārmaiņu laikiem, SSE Riga līdz šim, pamatojoties uz starptautisko līgumu un speciālo likumu Par Rīgas Ekonomikas augstskolu, un 18 gadus tās rektora Lars Anders Gustav Paalzow vadībā, ir sniegusi nevainojamu un starptautiski konkurētspējīgu izglītību ne tikai Latvijā, bet visā Baltijas valstu reģionā un kļuvusi par Latvijā un Baltijas valstu reģionā atzītu viedokļa līderi ekonomikas jomā. Šobrīd, 27 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas, kad internacionalizācija un konkurētspēja ir viens no virzītājspēkiem ne tikai izglītības, bet arī valsts attīstības jomā, Izglītības un zinātnes ministrija ir paziņojusi lēmumu, ar kuru liedz līdz šim augstskolu sekmīgi vadījušajam rektoram turpināt darbu un pēc būtības liedz jebkuram ārvalstu speciālistam bez latviešu valodas zināšanām augstākajā līmenī vadīt šo un jebkuru citu augstskolu Latvijā, tādējādi ierobežojot augstskolu internacionalizāciju, starptautisko atvērtību un konkurētspējas veicināšanu. Šādi Izglītības un zinātnes ministrija ne tikai nonāk klajā pretrunā ar Saeimas apstiprinātajām Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, bet arī padziļina jau esošās problēmas augstākās izglītības jomā, jo ir radījusi nelabvēlīgas sekas vienīgajai augstskolai Latvijā, kura nodrošināja starptautiskos reitingos atzītu izglītību valstī.

Normatīvo aktu piemērošanas problēmas un pretrunas ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un pamatbrīvībām

Ņemot vērā medijos izskanējušo Izglītības un zinātnes ministrijas paziņojumu, tās lēmuma pamatā nevirzīt Lars Anders Gustav Paalzow atkārtotai apstiprināšanai Ministru kabinetā ir nepietiekamās latviešu valodas prasmes. Tas liek domāt, ka nedz līdzšinējā Lars Anders Gustav Paalzow darbība rektora amatā, nedz viņa kvalifikācija un prasmes, nedz arī līdzšinējā SSE Riga attīstība un sasniegumi nav ņemti vērā. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums joprojām nav saņemts un nevar viennozīmīgi apgalvot, kāds būs šī lēmuma juridiskais pamatojums, tomēr jau šobrīd var pieļaut, ka Izglītības un zinātnes ministrija savā lēmumā vadījās no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”, kas izdoti saskaņā ar Valsts valodas likumu.

REA Absolventu asociācija vēlas uzsvērt, ka tik burtiskas Ministru kabineta noteikumu piemērošanas gadījumā attiecībā uz SSE Riga rektora amata kandidātu, Izglītības un zinātnes ministrija piemēro šīs normas pretēji Valsts valodas likuma 2. panta 2. daļā noteikto principu, kas paredz, ka valodas lietošana privātās iestādēs, organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) tiek regulēta tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību), un tādā apjomā, lai nepieciešamais ierobežojums, kas noteikts likumīgās sabiedriskajās interesēs, būtu samērīgs ar privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesībām un interesēm. Savukārt saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta 4 daļu ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Kopš SSE Riga dibināšanas studijas augstskolā ir angļu valodā, kā to paredz likums Par Rīgas Ekonomikas augstskolu. SSE Riga studē studenti no 23 pasaules valstīm, tās mācībspēku sastāvā ietilpst no ārvalstīm piesaistīti pasniedzēji. No minētā ir skaidrs, ka neatkarīgi no studentu, mācībspēku un augstskolas vadības pārstāvju nacionālās piederības, studiju nodrošināšanai augstskolā ir nepieciešama viena kopēja darba valoda, un SSE Riga gadījumā tā ir angļu valoda. Lars Anders Gustav Paalzow darbība SSE Riga rektora amatā un SSE Riga darbība praksē ir pierādījusi, ka valsts valodas lietošana līdzšinējā apjomā nav bijusi šķērslis augstskolas darbībai un saziņai ar valsts iestādēm. Tāpat arī dokumentu noformēšana latviešu valodā tiek nodrošināta. Attiecīgi papildus ierobežojumu radīšana, sekojot likuma burtam, nevis likuma jēgai un vispārīgajiem tiesību principiem, nav nepieciešama, jo nesamērīgi ierobežo augstskolas darbību un potenciāli var radīt nelabvēlīgas sekas attiecībā uz augstskolas turpmāko nākotni. Izglītības un zinātnes ministrijai, piemērojot tiesību normas, ir pienākums ievērot Administratīvā procesa likumā noteiktos principus (sevišķi tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, demokrātiskas iekārtas principu un samērīguma principu), ko Izglītības un zinātnes ministrija šajā gadījumā acīmredzami nav darījusi.

Līdz ar to Izglītības ministrija ar šādu lēmumu:
1) nevar sasniegt taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu;
2) nevar izvērtēt vai SSE Riga nelabvēlīgais administratīvais akts vai faktiskā rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu privātpersonu tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību;
3) nepanāk, ka labums, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti SSE Riga, ir lielāks nekā SSE Riga tiesību ierobežojums. Šajā gadījumā Latvijas sabiedrība negūst nekādu labumu, bet zaudē esošo labumu formālu prasību dēļ.

Turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Tiesību nomas, kas piemērojamas augstskolas rektora iecelšanai un apstiprināšanai amatā kopš 2011. gada nav mainījušās. Līdz ar to SSE Riga paļāvās uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas rīcība identiskā situācijā būs tik pat tiesiska un konsekventa. 2011. gadā, apstiprinot Lars Anders Gustav Paalzow rektora amatā, Izglītības un zinātnes ministrija, pareizi piemēroja tiesību normas, t.i., piemēroja Ministru kabineta noteikumus sistēmiski ar Valsts valodas likuma norma normām un attiecīgi augstāk stāvoša normatīvā akta jēgai un mērķim.

Papildus minētajam un ne mazāk svarīgi ir norādīt, ka Latvijas Republikai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir pienākums ievērot arī ES normatīvos aktus un ES dibināšanas līgumos noteiktās pamatbrīvības.

SSE Riga ievēlētā rektora nevirzīšana apstiprināšanai Ministru kabinetā un attiecīgi liegums ieņemt rektora amatu, pamatojoties uz rektora valsts valodas zināšanu līmeņa neatbilstību iepriekš minēto normatīvo aktu prasībām, ir pretrunā no ES tiesībām izrietošajai darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai, turklāt tā neatbilst ne vienlīdzības principam, ne samērīguma principam, tādēļ ir prettiesiska.

Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība ir viena no četrām ES pilsoņu pamatbrīvībām, kas, cita starpā, ietver darba ņēmēju tiesības strādāt citā ES dalībvalstī un korespondējošas darba devēju tiesības nodarbināt kvalificētu darba ņēmēju, nepieļaujot dalībvalstu nepamatotu ierobežojumu un šķēršļu likšanu šīs pamatbrīvības īstenošanai.

Konkrētajā gadījumā Lars Anders Gustav Paalzow ir tiesības atsaukties uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, jo tiek izpildīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai persona varētu baudīt šo pamatbrīvību. Lars Anders Gustav Paalzow ir Zviedrijas pilsonis, kurš jau vairākus gadus pilda rektora amata pienākumus, proti, viņš Latvijā uzturas pamatā darba pienākumu dēļ.

Uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību var atsaukties personas, kas atbilstoši ES tiesībām ir darba ņēmēji. Darba ņēmējs ES tiesībās ir autonoms jēdziens, proti, ES tiesībās šim jēdzienam ir noteikts saturs, atbilstoši kuram ir jāinterpretē un jāpiemēro visi ES tiesību akti, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstīs jēdzienam tiek piešķirta cita – šaurāka vai plašāka – nozīme.  Darba ņēmēja saturu ir skaidrojusi Eiropas Savienības tiesa (turpmāk – EST), kuras skaidrojums Latvijai kā dalībvalstij ir obligāti saistošs. REA Absolventu asociācija ir izvērtējusi Lars Anders Gustav Paalzow atbilstību EST spriedumos noteiktajiem kritērijiem darba ņēmēju brīvības baudīšanai ES teritorijā un ir guvusi pamatotu secinājumu, ka šie kritēriji konkrētajā gadījumā izpildās attiecībā uz Lars Anders Gustav Paalzow.

Nav šaubu, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvību var ierobežot un tā nav absolūta, tomēr ierobežojumi nedrīkst būt patvaļīgi, diskriminējoši, tajā skaitā arī netieši diskriminējoši, vai nepamatoti. Latvija drīkst ierobežot personas tiesības, nosakot noteiktas kvalifikācijas prasības noteiktam amatam, taču šādām prasībām ir jābūt pamatotām, nediskriminējošām un samērīgām. ES aizliedz Latvijai uzlikt nepamatotus, diskriminējošus vai nesamērīgus ierobežojumus.

EST kontekstā ar iepriekš minēto ir skatījusi vairākas lietas, kurās dalībvalstis noteiktām profesijām bija izvirzījušas dažādas kvalifikācijas prasības, cita starpā, kvalifikācijas prasības kalpoja arī kā ierobežojumi ieņemt amatu, ja persona nezināja dalībvalsts oficiālo valodu (skat., piemēram, 1989.gada 28.novembra spriedumu lietā C-379/87, 2000.gada 6.jūnija spriedumu lietā C-281/98, 1999.gada 16.septembra ģenerāladvokāta Jacobs viedokli lietā C-238/98). EST vairākās lietās secināja, ka dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem darba ņēmēju pārvietošanās brīvības īstenošanā ir jābūt samērīgiem, proti, atbilstošiem samērīguma principam un nediskriminējošiem. Turklāt, kā būtisku aspektu, lai noteiktu, vai konkrētajam amatam ir nepieciešams noteikt valodas zināšanu prasības, EST ir norādījusi, ka jāizvērtē attiecīgās personas amata pienākumi, proti, vai valodas zināšanas ietekmē amata pienākumu pildīšanu – gan attiecībās ar citiem cilvēkiem, piemēram, klientiem vai apmeklētājiem, gan veicot administratīvos pienākumus.

Konkrētajā gadījumā SSE Riga ir augstskola, kurā uz likuma pamata studijas notiek svešvalodā. Turklāt arī augstskolas darba valoda, ņemot vērā tās starptautisko raksturu, ir angļu valoda. Likumā noteikto funkciju pildīšanu valsts valodā SSE Riga ir nodrošinājusi visā tās pastāvēšanas laikā.

Ņemot vērā konkrētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, Izglītības un zinātnes ministrijas piemēroto normatīvo aktu attiecināšana uz SSE Riga rektoru rada tādu ierobežojumu Lars Anders Gustav Paalzow no Latvijas puses, kas neiztur samērīguma principa testu, proti, šāds ierobežojums konkrētajā gadījumā nav piemērojams un nav nepieciešams, kā arī tas nav samērīgs, proti, sabiedrībai no šāda ierobežojuma piemērošanas nav nekāda ieguvuma. Valsts valodas prasmes Latvijas normatīvajos aktos (Ministru kabineta noteikumos Nr. 733) noteiktajā apmērā objektīvi nav nepieciešamas konkrētajā gadījumā, bet šo noteikumu attiecināšana uz SSE Riga rektoru, ignorējot konkrētos apstākļus, rada vienlīdzības principa pārkāpumu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem nepamatota lēmuma pieņemšana un darbību veikšana no Latvijas puses radīs Lars Anders Gustav Paalzow ES tiesībās garantēto pamatbrīvību nepamatotu ierobežojumu.

Lēmuma ietekme uz turpmāku SSE Riga darbību

2010. gada 9. jūnijā Izglītības un zinātnes ministrija, Stokholmas Ekonomikas augstskola un REA Absolventu asociācija noslēdza Saprašanās memorandu par SSE Riga turpmāko darbību Latvijā. Šis Saprašanās memorands, cita starpā, nosaka, ka SSE Riga ir tiesības turpināt lietot SSE Riga zīmolu un esošās programmas saskaņā ar Licences līgumu starp Stokholmas Ekonomikas augstskolu un SSE Riga, kas, cita starpā, paredz arī SSE Riga rektora kandidāta apstiprināšanu no Stokholmas Ekonomikas augstskolas puses. Izglītības un zinātnes ministrija ir informēta, ka Licences līguma pārkāpuma gadījumā Licences līgums ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu var tikt izbeigts un SSE Riga vairs nebūs tiesību lietot SSE Riga zīmolu un nodrošināt programmas ar SSE Riga zīmolu. REA Absolventu asociācija vēlas uzsvērt, ka SSE Riga šobrīd darbojas uz pašfinansēšanās pamatiem, ievērojamu daļu finansējuma piesaistot no Zviedrijas caur Stokholmas Ekonomikas augstskolu un ārvalstu un vietējiem uzņēmumiem, un privātpersonām, kā arī saņemot Zviedrijas valdības finansējumu. Šāda biznesa sabiedrības un Zviedrijas valdības atbalsta esamība ir iespējama lielā mērā pateicoties SSE Riga zīmolam, SSE Riga saistībai ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu un ar to saistīto prestižu un starptautisko atpazīstamību. Zaudējot SSE Riga zīmolu, augstskolas turpmāka pastāvēšana Latvijas Republikā ir apdraudēta.

REA Absolventu asociācija vēlas uzsvērt un norādīt uz nesaprātīgu un pārsteidzīgu valsts iestāžu lēmumu tālejošām sekām ne tikai Latvijas augstākās izglītības jomā, bet arī Latvijas ekonomiskajā attīstībā. SSE Riga darbības laikā to ir absolvējuši vairāk nekā 2000 studentu, kuri darbojas 463 Latvijas uzņēmumu valdēs vai tie pieder SSE Riga absolventiem, šie uzņēmumi nodarbina 20000 cilvēku, to apgrozījums ir 5,2 miljardi eiro. SSE Riga kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu ir novērtēta prestižajā Financial Times biznesa augstskolu reitingā, ierindojot to augstajā 28. vietā Eiropas biznesa augstskolu topā. SSE Riga šobrīd attīstās kā biznesa izglītības ekselences centrs Baltijas reģionā, kas ir pievilcīgs ne tikai Latvijas talantīgajiem jauniešiem, bet arī ārvalstu studentiem, ko apliecina daudzo ārvalstu studentu skaits SSE Riga. Pateicoties SSE Riga piedāvātajai izglītībai, Latvijas talantīgie studenti var studēt Latvijā nevis doties kvalitatīvas ekonomiskās izglītības meklējumos ārpus valsts robežām, kas nereti Latvijai nozīmē zaudētu kvalificētu darbaspēku un uzņēmējdarbības potenciālu. Ja Latvijas Republikas valsts pārvalde ar saviem lēmumiem var atņemt Latvijai šo nākotnes potenciālu, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, tad aicinām Ministru kabinetu un jomas atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju aktīvi rīkoties normatīvo aktu sakārtošanā augstākās izglītības potenciāla un konkurētspējas nodrošināšanai.

Ņemot vērā šajā vēstulē minēto, lūdzam Ministru kabinetu un Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt savu lēmumu pamatotību un risināt radušos situāciju nekavējoties. REA Absolventu asociācija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju ir gatavas aktīvi iesaistīties jautājuma risināšanā un aicina atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju uz dialogu un konstruktīvu sadarbību Latvijas valsts un tās sabiedrības labā.

Ar cieņu,

Māris Simanovičs
Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas prezidents

Pievienojamies Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācijas paustajiem argumentiem un nostājai:

Jānis Endziņš
Biedrības “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” valdes priekšsēdētājs

Līga Meņģelsone
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Normunds Bergs
Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents

Kristaps Klauss
Latvijas Kokrūpniecības federācijas valdes priekšsēdētājs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
Stendzenieks skeptisks par sabiedrības sajūsmu par Kariņu: “Paskatīsimies, kā mēs izdzīvosim!” 97
Putins samazina atbalstu iedzīvotājiem un izmēģina atjaunoto Krimas tiltu 45
Lasīt citas ziņas
VDD nosūtījis NEPLP informāciju saistībā ar “TV Rain”. Kas notiks ar tā licenci Latvijā? 5
Maskava: Ukrainas dronu triecienos Krievijā nogalināti trīs karavīri 62
Putins samazina atbalstu iedzīvotājiem un izmēģina atjaunoto Krimas tiltu 45
Ir gandrīz skaidrs nākamās valdības sastāvs. “Vakants” vēl veselības ministra krēsls 44
Traktori cīnās par titulu Gada traktors 2023 – konkursā piedalās 16 modeļi no 13 ražotājiem 6
22:26
Maskava: Ukrainas dronu triecienos Krievijā nogalināti trīs karavīri 62
22:21
VDD nosūtījis NEPLP informāciju saistībā ar “TV Rain”. Kas notiks ar tā licenci Latvijā? 5
22:11
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
VIDEO. Krievi atkal apšauda Ukrainu, veiksmīgi notriektas 60 no 70 krievu raķetēm 86
VIDEO. Krievu tankisti brauc pa taisno virsū mīnām. Kareivji bēg, ko kājas nes 17
Kremļa propagandiste Kijevai atombumbu nesola: “Ar Ukrainu taču mēs nekarojam!” 59
Video. Dagestānas piekrastē neskaidru iemeslu dēļ izskaloti tūkstošiem beigtu roņu
VIDEO. Vulkāni sāk mosties visā pasaulē – pēc zemestrīces Indonēzijā izvirst Semeru vulkāns 21
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Stendzenieks skeptisks par sabiedrības sajūsmu par Kariņu: “Paskatīsimies, kā mēs izdzīvosim!” 97
Kā risināt problēmu ar pacientiem, kas neierodas un neatsaka pieteikto vizīti? Atbild Pavļuts
Kas īsti ir EURIBOR un kā tas ietekmē mājsaimniecības? Skaidro Latvijas Bankas ekonomists 5
Baltijas valstīm būs jāpārveido dzelzceļa sliežu tīkls atbilstoši Eiropas standartiem
Zviedrijā nošauts populārs čečenu blogeris, prokremliskā čečenu līdera Kadirova kritiķis
VIDEO. Populārās ukraiņu influenceres Sofijas Stužukas mājā Rīgā iemesta degmaisījuma pudele 9
Atslēgas mūsu nākotnei – saruna par Latvijai tik būtisko grāmatu “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi”
Tukumnieki sūta siltumu ukraiņiem – ierakumu sveču manufaktūra ar 25 cilvēkiem 12
FOTO. Jūrmala saposusies svētkiem – iedegta galvenā pilsētas egle, krāsainu lampiņu gaismā mirdz Dzintaru mežaparks
Truksni no partijas neizraidīs – esot jau saņēmis “ļoti bargu sodu”
Upe liela, bet kuģīšu maz… Kāpēc Rīgā nav attīstīts ūdenstransports?
Kārlis Streips: Visa mūža garumā Tramps ir bijis žuļiks un krāpnieks
VIDEO. Pieķerti melos – prinča Harija un Meganas Mārklas dokumentālajā seriālā izmantots kadrs, kam nav nekāda sakara ar karalisko ģimeni
“Krievi ir okupējuši 16% Ukrainas. Viņi paši sevi ir iedzinuši stūrī,” vērtē Pudāns 40
Speciālizlaidums. Jaunākais par karu Ukrainā kopā ar Jānis Slaidiņu 20
Kremlis noraida Baidena miera sarunu noteikumus – Krievija grib anektēto Ukrainas teritoriju atzīšanu
Īrēt mājokli – vairāk mīnusu, nekā plusu? 7