FOTO. VIDEO. “Tas ir laiks, kad es atštepselējos no ikdienas” – maģisko balsu īpašnieki no “Latvian Voices” stāsta, kā jūtas mirkli pirms koncertiem 2
Mūziķiem nereti ir savi rituāli un ieradumi, ko viņi piekopj, gatavojoties uznākšanai uz skatuves. Šobrīd svarīgam koncertam gatavojas Latvijas atpazīstamākā a capella grupa “Latvian Voices”. Grupas dalībnieki atklājuši, kā viņi noskaņojas koncertiem.
Paulas stāsts: “Mirklis pirms kāpšanas uz skatuves ir satraucošs, reizēm bailīgs. Prātu piepilda domas par to, vai visu tehniski labi spēšu izdarīt, vai atcerēšos dziesmu secību, vai spēšu noturēt līdzsvaru kurpēs, kurās nejūtos līdz galam ērti…dažbrīd liekas, ka stresam vai uzmācīgām domām nav gala… Bet tad es atceros, ka mans gribasspēks ir lielāks par visām šīm domām un sajūtām. Un tad es atceros, ka daru to, ko vienmēr esmu vēlējusies darīt, un, ne visiem cilvēkiem ir dota šī iespēja – darīt darbu, kuru tik ļoti mīli un izbaudi. Tas nav pašsaprotami, tas jāmāk novērtēt. Un es patiešām novērtēju un sev atgādinu, ka esmu patiesi laimīga būt tur, kur esmu tieši šobrīd.”
Unas stāsts: “Atzīstu, ka uztraukums parādās no brīža, kad beidzas skatuves mēģinājums. Es zinu, ka skaņa, atgriežoties uz skatuves, būs citādāka, jo tukšo zāli piepildīs klausītāji. Pazīstamas sejas šo stresu tikai palielina, tie parasti nav tie, kuri teiks, ka viss lieliski, ja tas tā nebija. Tērps – ir, tehnika – ir, jautājums tuvākajai grupas biedrenei, vai grims un mati vietā – ir! Grupas apskāviens. “Ja viss slikti, tu elpo dziļi – ieelpa, izelpa. Tu pati kontrolē savu balsi”, es saku sev, lai nomierinātu satraukto prātu. Pirmie aplausi, skatuves gaismas, ieelpa pirms pirmās nots. Saprotu audiālo situāciju, ausis pierod. Paskatos uz saviem kolēģiem, esam uz viena viļņa, vai vismaz cenšamies to kopā noķert. Pirmie smaidi, sajūtamies, saklausamies, metamies piedzīvojumā kopā ar kopīgu mīlestību vienam pret otru un pret mūziku…”
Lauras stāsts: “Es atzīstos, ka pirms uziešanas uz skatuves es jūtos kā “driģenes saēdusies”, lai gan man nav ne jausmas kā tas augs izskatās un garšo. Tas ir tāds satraukums, kas balansē uz smalkas robežas starp kaut ko vajadzīgu un traucējošu. Vajadzīgu, jo savu radošumu izlikt publikas priekšā ir ļoti īpaši un nav divu vienādu koncertu, traucējošu, jo mēdzu sev uzlikt nesasniedzamus mērķus. Tomēr tad, kad izdodas nobalansēt un iziet visu “pirms-uz-pēc” uzstāšanās pieredzi, es vairs neesmu tas pats cilvēks, kas biju pirms tam, un tā no koncerta uz koncertu.”
Zanes stāsts: “Katra uziešana uz skatuves ir kā jauna iepazīšanās! Ir vēlēšanās klausītājiem dāvāt labāko no sevis un atstāt labu iespaidu. Parasti starp skaņas mēģinājumu un koncertu mums ir kādas 90 minūtes brīvā laika. Un tas ir tas laika sprīdis, kurā ir svarīgi sajusties labi gan ārēji, gan iekšēji; attīrīt sevi no liekā un uzlādēt ar labo. Reizēm ir vēlme pabūt klusumā vai uz brītiņu aizvērt acis, citreiz gluži otrādi – kopīgi pasmieties vai pārrunāt ko tajā mirklī svarīgu, dažreiz ir būtiski ieklausīties kādā no biedriem. Bet, lai kas tas būtu, atkarībā no mirkļa un situācijas, tas ir ļoti svarīgs laiks, kuru varētu nosaukt vienā vārdā (kā vienu no mūsu dziesmām) – tā ir Sajušanās.”
Jāņa stāsts: “Jāatzīstas, ka brīdis pirms koncerta sākuma man ir tas laiks, kad es atštepselējos no ikdienas. Tas man ir svarīgi, lai varētu pilnīgi visu savu uzmanību un enerģiju veltīt tam, kas notiks, kā arī lai spētu pilnvērtīgāk izbaudīt koncertā notiekošo.”
Beātes stāsts: “Man jāatzīstas, ka mirkli pirms uziešanas uz skatuves man prātā maļas tīri praktiski jautājumi. Vai es atceros, kur stāvēt? Kāda bija tonalitāte vai vārdi otrajā pantā? Vai ausu monitoros skaņa pēc sound-checka būs mainījusies? Sazin, vai kāds no manām paziņām ir ieradies uz šo koncertu? Vai varēs redzēt, ka nepaspēju izgludināt tērpa labo pusi? – Tātad viss tas, kam prātā tajā brīdī nebūtu jāatrodas. Tomēr jau par tradīciju mūsu grupā kļuvusi ir nepieciešamība apskauties un izveidot apli pirms pašas uzstāšanās. Un tad šie praktiskie sīkumi maģiski pazūd no mana prāta. Es dziļi ieelpoju, izelpoju un atceros, ka klausītāji zālē ir iemesls, kāpēc šo daru, un cilvēki, kas man stāv blakus – tas, kāpēc to nedaru viena, bet gan grupā. Kāpjot uz skatuves, jūtu, ka ir vērts dzīvot – lai izjustu to adrenalīnu mirklī pirms, prieku šeit un tagad un gandarījumu, kas sagaida pēc tam.”
“Latvian Voices” laiž klajā singlu ar nosaukumu “Awfully Wonderful”. Dziesmai tapis arī vizuāli lakonisks videoklips Latvian Voices raksturīgajā gaumē.
Vokālā grupa Latvian Voices, tuvojoties jaunā ierakstu albuma “Atzīšanās” iznākšanai un prezentācijai, izdod vēl vienu singlu un videoklipu. Līdz šim publicēti jau divi singli- “Atzīšanās” ar Paulas Pērkones mūziku un vārdiem un “Jumalo”- tautas melodija Lauras Jēkabsones aranžijā.
“Esmu saviļņota par Latvian Voices lēmumu iedziedāt “Awfully Wonderful” un iekļaut to jaunajā albumā,” sacīja grupas pārstāve un orģināldziemas autore Zane Stafecka. “Šī dziesma tapa vairāku gadu garumā, reaģējot uz dažādiem dzīves kāpumiem un kritumiem, un mēs ceram, ka tā iedvesmos mūsu klausītājus saskatīt skaistumu arī nepilnībās”.
Jaunais singls ir daļa no grupas gaidāmā albuma “Atzīšanās”, kas pilnā garumā tiks publicēts 21. aprīlī. To sastāda pārsvarā grupas dalībnieku oriģinālmūzika a cappella izpildījumā. Albuma prezentācija notiks Rīgā, Mūzikas un Drāmas telpā – “OratoriO”, grupai “Latvian Voices” sniedzot viendaļīgu koncertu.
“Šajā albumā esam ieguldījuši sirdi un dvēseli, un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim ar to dalīties ar visu pasauli,” piebilda Laura Jēkabsone. “Mēs ceram, ka mūsu mūzika sniegs prieku un iedvesmu mūsu klausītājiem.
“Awfully Wonderful” video tapis, sadarbojoties ar stilisti un grima mākslinieci Sanitu Drīli un video mākslinieku Kasparu Teilānu. Audio ierakstu veicis skaņu režisors Andris Ūze, skaņu miksējis mūzikas producents Andrew Kesler.
