FOTO. Pienācis laiks rotaļām – lapsēni pirmoreiz pamet midzeni un iepazīst lielo pasauli 0
Mazie lapsēni nu jau ir pietiekoši paaugušies, lai izietu no savas alas. Kamēr lapsu vecāki ir barības meklējumos, mazie labprāt alas tuvumā rotaļājas un apgūst medību iemaņas. Jau pēc trīs mēnešiem tiem būs patstāvīgi jāuzsāk savu dzīvi. Skaistus kadrus ar mazajiem zvērēniem noķēris un LA.lv ir iesūtījis Rolands Linejs.
Latvijas mežainajos apvidos, kur valda mērenās joslas klimats, pavasaris ir laiks, kad lapsu ģimenēs ienāk jauni mazuļi. Martā vai aprīļa sākumā, kad sniegs kūst un mežs mostas no ziemas miega, lapsu māte (saukta arī par vikseni) nelielā alā vai izraktā midzenī laiž pasaulē 4–6 lapsēnus. Šie mazuļi piedzimst akli un kurli, sverot aptuveni 100 gramus, ar tumši pelēku, smalku pūku, kas vēl maz atgādina pieaugušas lapsas koši rūsgano kažoku.
Pirmās nedēļas: mātes gādībā
Pirmās divas nedēļas lapsēni ir pilnībā atkarīgi no mātes, kura tos zīda ar pienu un aprūpē, uzturot midzeni tīru un siltu. Latvijas pavasaris var būt neprognozējams – reizēm uznāk vēss lietus vai pat sals, tāpēc lapsu mamma reti atstāj midzeni, lai mazuļi būtu pasargāti. Tēvs jeb lapsu tēviņš šajā laikā medī, lai ģimene būtu paēdusi, nesot mātītei barību – mazus grauzējus, putnus vai pat augļus.
Pirmie soļi un uztura maiņa
Pēc aptuveni mēneša, aprīļa beigās vai maija sākumā, lapsēni atver acis un sāk dzirdēt. Viņu pūka pamazām nomainās pret brūnganrudu kažoku, un tie kļūst arvien ziņkārīgāki. Šajā laikā māte sāk tos barot ar papildu barību – nomedītiem grauzējiem, kurus mazuļi mācās ēst, lai pierastu pie pieaugušo dzīvnieku uztura. Latvijas mežos pieejamā barība ir daudzveidīga: lapsēni ēd peļveidīgos, vardes, meža ogas un pat kukaiņus, kas ir viegli sagremojami.
Maija beigās vai jūnija sākumā, kad Latvijas daba ir pilnā plaukumā un meži zaļo, lapsēni jau ir gana droši, lai dotos tālāk no midzeņa. Viņi rotaļājas, mācoties medīt un izdzīvot, bet joprojām ir atkarīgi no vecākiem, kuri turpina tos apgādāt ar barību.
Šajā periodā mazuļi aug ātri, un to svars palielinās līdz 1–2 kilogramiem. Tomērvienmēr ir risks – ja māte vai tēvs nespēj nodrošināt pietiekami daudz barības, daži no mazuļiem var neizdzīvot.
Līdz jūlijam, kad Latvijas vasara ir siltākā, lapsēni jau sasniedz aptuveni 3–4 kilogramu svaru, un viņu kažoks kļūst koši ruds, ar melnām “zeķītēm” kājās un baltu astes galu – tipisku pieaugušas lapsas izskatu. Šajā laikā vecāki tos māca medīt, un lapsēni sāk paši ķert mazus dzīvniekus.
Rudenī, septembrī vai oktobrī lapsēni jau ir pilnībā izauguši un sasniedz pieaugušas lapsas izmērus un svaru. Viņi ir apguvuši medīšanas prasmes, un šajā laikā lapsēni pamet ģimeni, lai atrastu savu teritoriju un uzsāktu patstāvīgu dzīvi.
